Vērtējot, vai Latvijā iespējams izpildīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesas lēmumu par prasības nodrošinājumu civillietā/ komerclietā, piemērojami Regula (ES) Nr.1215/2012 jeb Briseles Ibis regula (vairāk skatīt šeit). Briseles Ibis regulas 2. panta a) apakšpunktā tostarp skaidrots, ka “III nodaļā “spriedums” ietver pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumus, ko norīko tiesa, kuras jurisdikcijā saskaņā ar šo regulu ir lietas izskatīšana pēc būtības. Tomēr tas neietver pagaidu, tostarp aizsardzības, pasākumu, ko norīko tiesa, neuzaicinot ierasties atbildētāju, ja vien spriedums, kurā paredzēts pasākums, atbildētājam nav izsniegts pirms izpildes. Tātad arī lēmumiem par prasības nodrošinājumu ir piemērojami Briseles Ibis regulas III nodaļa noteikumi par spriedumu atzīšanu un izpildi.
Briseles Ibis regulas 45. panta 1.punta b) apakšpunkts paredz, ka spriedumu neatzīst „aizmuguriska sprieduma gadījumā — ja atbildētājam netika izsniegts laikus dokuments, ar kuru celta prasība, vai līdzīgs dokuments, lai viņš varētu nodrošināt sev aizstāvību, izņemot gadījumus, ja atbildētājs nav uzsācis sprieduma pārsūdzēšanas procedūru, kad to bija iespējams darīt”. Savukārt 46. pants paredz, ka tiesa, konstatējot kādu no 45. pantā minētajiem atzīšanas atteikuma pamatojumiem, atsaka sprieduma izpildi. Tomēr attiecībā uz citā dalībvalstī pieņemta tiesas lēmuma par prasības nodrošinājumu (jeb pagaidu pasākumu) izpildi Briseles Ibis regulā ir iekļauti īpaši noteikumi, ko regulē Briseles Ibis regulas 42.panta 2.punkts un netieši piemērojams arī 43.panta 3.punkts.