Pārrobežu reorganizācija

Pārrobežu apvienošana, sadalīšana un pārveidošana visām komercsabiedrībām.

Līdz šim Eiropas Savienības līmenī vienots regulējums bija paredzēts tikai pārrobežu apvienošanai, taču līdz ar Pārrobežu reorganizācijas direktīvas ieviešanu vienots regulējums izveidots arī pārrobežu sadalīšanai un pārrobežu pārveidošanai. Turklāt turpmāk pārrobežu ceļā reorganizēties varēs ne tikai kapitālsabiedrības, bet arī personālsabiedrības (turpmāk tekstā – komercsabiedrības vai sabiedrības).

Komercsabiedrības reorganizācija uzskatāma par pārrobežu reorganizāciju, ja vismaz viena no reorganizācijas procesā iesaistītajām sabiedrībām ir reģistrēta vai to paredzēts reģistrēt citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Īslandes Republikā, Norvēģijas Karalistē vai Lihtenšteinas Firstistē (turpmāk – dalībvalstis).

Ierobežojumi veikt pārrobežu reorganizāciju.

Lai pēc iespējas novērstu ar pārrobežu reorganizācijas veikšanu saistītos riskus, pārrobežu reorganizāciju nevar veikt sabiedrības:

(1) kuras atrodas likvidācijas procesā un kurām uzsākta mantas sadale (aktīvu sadale dalībniekiem);

(2) kurām pasludināts maksātnespējas process;

(3) kuru darbība izbeigta, pamatojoties uz komercreģistra iestādes vai nodokļu administrācijas lēmumu, vai tiesas nolēmumu;

(4) kurām piemēroti noregulējuma instrumenti un īstenotas noregulējuma pilnvaras un mehānismi saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atjaunošanas un noregulējuma likuma noteikumiem;

(5) uz kurām attiecas krīzes novēršanas pasākumi saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atjaunošanas un noregulējuma likuma noteikumiem; un

(6) kuras paredzējušas veikt iedzīvotāju kapitāla kolektīvus ieguldījumus saskaņā ar riska sadalīšanas principu un kuras daļas pēc dalībnieku pieprasījuma tiek atpirktas vai izpirktas tieši vai netieši no šīs sabiedrības aktīviem.

Lai gan Komerclikuma 384. pants paredz to, ka sabiedrībai pieteikumā par pārrobežu reorganizācijas reģistrāciju no uzskaitītajiem ierobežojumiem ir jāapliecina tikai tas, ka sabiedrībai nav uzsākta mantas sadale, ja tā ir likvidācijas procesā, taču sabiedrības valde ir atbildīga ievērot likuma prasības arī attiecībā uz pārējiem ierobežojumiem pārrobežu reorganizācijas veikšanai.

Komerclikuma normas, kuras piemērojamas pārrobežu reorganizācijai.

Pārrobežu reorganizācijai piemēro Komerclikuma noteikumus par reorganizāciju, ciktāl nav noteikts citādi. Tā, piemēram, pārrobežu reorganizācijas līgumā ne tikai jāiekļauj gan 338. pantā, gan 376. pantā norādītās ziņas, bet arī jāievēro noteikumi par līguma slēgšanu rakstveidā un līguma grozījumiem. Tāpat uz pārrobežu reorganizāciju attiecināms arī vienkāršotās reorganizācijas kārtības sadaļas regulējums u.c.

Izņēmums ir pārrobežu pārveidošana, jo tai nepiemērojas Komerclikumā paredzētie pārveidošanas īpašie noteikumi, kurus piemēro nacionālajam pārveidošanas procesam. Tas skaidrojams ar to, ka Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz vienādu regulējumu visiem pārrobežu reorganizācijas veidiem (ar dažām atkāpēm specifiskākiem gadījumiem), taču nacionālā pārveidošanas procesa regulējums būtiski atšķiras no pārrobežu pārveidošanas procesa.

Līgumā norādāmās ziņas.

Bez Komerclikuma 338. pantā norādītajām ziņām, veicot pārrobežu reorganizāciju, līgumā jāiekļauj arī 376. pantā uzskaitītās ziņas.

Komerclikumā Pārrobežu reorganizācijas direktīvas prasība par kompensācijas (Komerclikumā ­– atlīdzības) apmēra dalībniekiem norādīšanu reorganizācijas līgumā pārņemta ne tikai pārrobežu, bet arī nacionālajā procesā, lai dalībnieki savlaicīgi spētu izlemt, vai viņi vēlas kļūt par dalībniekiem iegūstošajā sabiedrībā, vai tomēr izstāties no tās, saņemot atbilstošu atlīdzību.

Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz arī to, ka reorganizācijas līgumā jānorāda kreditoriem pieejamie nodrošinājuma līdzekļi. Ne Komerclikums, ne Civillikums nepaskaidro to, kas ir nodrošinājums, jo likumdevējs to ir atstājis doktrīnas un tiesu prakses ziņā. Taču ar nodrošinājuma līdzekļiem var tikt saprastas, piemēram, ķīlas tiesības, galvojumi par labu kreditoriem. Sabiedrības var izvēlēties, cik detalizēti šo informāciju reorganizācijas līgumā atspoguļot.

Tāpat jauninājums no Pārrobežu reorganizācijas direktīvas ir līgumā iekļauta norāde par to, vai pārveidojamā sabiedrība piecu gadu laikā pirms lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas ir saņēmusi valsts atbalstu vai subsīdijas.

Dalībnieku, kreditoru un darbinieku iesaiste.

Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz plašāku sabiedrības dalībnieku, darbinieku un kreditoru iesaisti reorganizācijas procesā. Tā, piemēram, Pārrobežu reorganizācijas direktīvas 86.g, 123. un 160.g pants paredz dalībvalstīm nodrošināt sabiedrības dalībniekiem, kreditoriem un darbinieku pārstāvjiem (ja tādu nav – darbiniekiem) tiesības izteikt viedokli par reorganizācijas līgumu vēlākais piecas darba dienas pirms tās dalībnieku sapulces, kura pieņems lēmumu par reorganizāciju. Lai attiecīgie subjekti būtu informēti par tiesībām izteikt viedokli, sabiedrībai komercreģistra iestādei jāiesniedz paziņojums ar aicinājumu sniegt viedokli par reorganizācijas līgumu konkrētā laikā un vietā. Paziņojumu, kurš satur attiecīgo aicinājumu, komercreģistra iestāde publicē savā tīmekļvietnē. Ja šādi viedokļi tiek saņemti, valde nekavējoties informē par tiem dalībniekus, lai viņi tos varētu ņemt vērā, balsojot par reorganizācijas līguma apstiprināšanu.

Turpmāk – sadaļas dalībniekiem un darbiniekiem.

Pārrobežu prospektā turpmāk jāiekļauj arī sadaļa dalībniekiem un sadaļa darbiniekiem. Dalībnieku sadaļā jāizskaidro reorganizācijas ietekme uz dalībniekiem un dalībnieku tiesības uz atlīdzību, bet darbinieku sadaļā – reorganizācijas ietekme uz darbiniekiem, tai skaitā visas izmaiņas nodarbinātības nosacījumos un darba tiesiskajās attiecībās, lai abas adresātu grupas būtu pilnībā informētas par reorganizācijas procesa ietekmi uz tām. Jāņem vērā, ka šim dokumentam jābūt sagatavotam adresātiem saprotamā valodā.

Tāpat pārrobežu reorganizācijā darbiniekiem paredzētas jaunas, sevišķas tiesības – sniegt viedokli par prospektu, uz kuru komercsabiedrībai saprātīgā laikā jāsniedz argumentēta atbilde, tādā veidā palielinot darbinieku informētības nozīmīgumu.

Prospekta pieejamība.

No nacionālās reorganizācijas prospekta ir atšķirīgs arī tā sagatavošanas laiks – pārrobežu reorganizācijas prospektam ir jābūt pieejamam dalībniekiem un darbiniekiem 6 nedēļas pirms dalībnieku sapulces, nevis mēnesi pirms tās, kā tas bijis līdz šim. Darbinieki var sniegt viedokli par reorganizācijas prospektu tādā laikā, lai nodrošinātu, ka to sniegtais viedokli ir pieejams dalībniekiem ne vēlāk kā piecas dienas pirms dalībnieku sapulces.

Prospekta sasaiste ar revidenta atzinumu.

Lai pārņemtu Pārrobežu reorganizācijas direktīvas prasības, gadījumā, ja līguma projektu pārbauda zvērināts revidents, sabiedrībai jau pārrobežu reorganizācijas prospektā jānorāda reorganizācijā iesaistīto sabiedrību kapitāla daļu (akciju) tirgus vērtība, kas noteikta ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms līguma projekta izsludināšanas, vai šo sabiedrību vērtība, kura ir noteikta saskaņā ar vispārpieņemtām vērtēšanas metodēm, neņemot vērā reorganizācijas sekas. Šī informācija jānorāda jau prospektā, jo zvērināts revidents savu atzinumu sagatavo, vadoties no prospektā sniegtajām ziņām. Tā kā Komerclikums neparedz tādu jēdzienu kā “reorganizācijas priekšlikuma paziņošana”, kas faktiski ir brīdis, kad informācija par sabiedrības reorganizācijas plāniem no iekšējas kļūst par publisku, kas var mainīt sabiedrības kapitāla daļu vērtību, sabiedrības kapitāla daļu tirgus vērtības noteikšana sasaistīta ar līguma projekta izsludināšanu un sešu mēnešu periodu pirms tā. Sešu mēnešu periods izvēlēts, jo arī mantiskā ieguldījuma vērtējumam Komerclikumā noteikts sešu mēnešu derīgums, turklāt šie seši mēneši sasaistās ar saimnieciskās darbības pārskatu, kas jāgatavo reorganizācijas procesā.

Pieejamības laiks.

Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz vienādu dokumentu pieejamības termiņu visām komercsabiedrībām, tāpēc šajā procesā dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar dokumentiem vismaz vienu mēnesi pirms dalībnieku sapulces par līguma apstiprināšanu. Izņēmums ir pārrobežu reorganizācijas prospekts, kura pieejamība jānodrošina vismaz sešas nedēļas pirms attiecīgās dalībnieku sapulces. Šie termiņi ir atšķirīgi no nacionālā reorganizācijas procesa regulējuma, kurā attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un personālsabiedrībām šie termiņi tiek saīsināti.

Valoda, kādā sagatavojami dokumenti.

Gan pārrobežu reorganizācijas procesā, gan nacionālajā reorganizācijas procesā sabiedrībai būtu jānodrošina tas, ka dokumenti, kas tiek darīti pieejami ne tikai dalībniekiem, bet arī kreditoriem un darbiniekiem, tiek sagatavoti valodā, kas dokumentu adresātam ir saprotama, vai vismaz jānodrošina šo dokumentu tulkojums. Šāda rīcība atbilst krietna un rūpīga saimnieka rīcībai, kā arī labas korporatīvās pārvaldības principiem.

Atšķirības no nacionālās reorganizācijas regulējuma.

Ieviešot Pārrobežu reorganizācijas direktīvas prasības, kreditoru aizsardzības regulējums nacionālajā un pārrobežu reorganizācijā pēc būtības ir vienādots (detalizētāku informāciju par kreditoru aizsardzības procedūru skatīt sadaļā par kreditoru aizsardzību nacionālajā reorganizācijas procesā). Galvenās atšķirības pārrobežu reorganizācijas kreditoru aizsardzības procesā ir laiks, kad kreditoru aizsardzība tiek īstenota: kreditoru pieteikšanās noris divus mēnešus no paziņojuma par kreditora pieteikšanās publicēšanas dienas, kas sakrīt ar reorganizācijas līguma publicēšanas dienu komercreģistra iestādes tīmekļvietnē. Tas skaidrojams ar to, ka kreditoru aizsardzība pārrobežu reorganizācijā jāīsteno pirms tās spēkā stāšanās, lai aizsargātu kreditorus no sabiedrības pārcelšanās uz citu dalībvalsti. Tāpat kreditoru pieteikšanās termiņš ir ilgāks, lai tas spētu aptvert gan tos kreditorus, pret kuriem sabiedrībai saistības pastāv uz līguma publicēšanas brīdī, gan tos, pret kuriem sabiedrībai saistības pastāv lēmuma par reorganizācijas pieņemšanas brīdī. Līdz ar to gan nacionālajā reorganizācijas procesā, gan pārrobežu reorganizācijas procesā kreditoru loks, kurš var prasīt nodrošinājumu, ir vienāds.

Reorganizācijas līgumā norādāmās ziņas kreditoriem.

Ar likumprojektu pārņemtas Pārrobežu reorganizācijas direktīvas prasības jau reorganizācijas līgumā norādīt kreditoriem pieejamos nodrošinājuma līdzekļus, lai kreditori ar tiem var jau savlaicīgi iepazīties un izlemt, vai vēlas pieteikties nodrošinājuma saņemšanai, ja viņi apzinās un var pierādīt, ka reorganizācija apdraud viņu prasījumus. Ne Komerclikums, ne Civillikums nepaskaidro to, kas ir nodrošinājums, jo likumdevējs to ir atstājis doktrīnas un tiesu prakses ziņā. Taču ar nodrošinājuma līdzekļiem var tikt saprastas, piemēram, ķīlas tiesības, galvojumi par labu kreditoriem. Sabiedrības var izvēlēties, cik detalizēti šo informāciju reorganizācijas līgumā atspoguļot.

Apliecinājums par kreditoru prasījumu apmierināšanu vai nodrošināšanu.

Pieteikumā attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju saglabāts sabiedrības sniegtais apliecinājums, ka ir nodrošināti vai apmierināti to kreditoru prasījumi, kuri pieteikuši savus prasījumus noteiktā termiņā. Šāda prasība izriet no Pārrobežu reorganizācijas direktīvas preambulas 39. apsvēruma. Savukārt no nacionālā regulējuma šī prasība par apliecinājuma sniegšanu ir izņemta, jo kreditoru aizsardzības process pārcelts uz laiku pēc reorganizācijas stāšanās spēkā.

Kreditoru strīdi neaptur reorganizācijas procesu.

Līdzīgi kā nacionālajā reorganizācijas procesā, arī pārrobežu reorganizācijas procesā kreditoru strīdiem par nodrošinājumu nebūtu jāaptur reorganizācijas process, līdz ar to nodrošinājuma apstrīdēšana nav tiesisks šķērslis ieraksta izdarīšanai komercreģistrā par reorganizāciju. Izņēmums būtu gadījumos, kad tiesa pieņēmusi lēmumu par pagaidu aizsardzību.

Kreditoru aizsardzības īpatnības pārrobežu sadalīšanā.

Pārrobežu sadalīšanā tāpat kā nacionālajā reorganizācijas procesā paredzēta gan kreditoru aizsardzība caur to nodrošināšanu, gan visu sadalīšanā iesaistīto Latvijā reģistrēto sabiedrību solidārā atbildība. Atšķirībā no nacionālā regulējuma, veicot sadalīšanu nodalīšanas ceļā, iegūstošo sabiedrību atbildība nepārsniedz mantas apjomu, kas tām nodots reorganizācijas rezultātā.

Komerclikumā pārņemtas Pārrobežu reorganizācijas direktīvas prasības attiecībā uz dalībnieku aizsardzības procedūrām un tās salāgotas ar nacionālā reorganizācijas procesa regulējumu, līdz ar to Komerclikuma 346. un 353. pants vienādi tiek piemērots gan nacionālajiem, gan pārrobežu reorganizācijas procesiem. Pārrobežu reorganizācijas direktīvā ir noteikti no Komerclikuma 353. panta atšķirīgi dalībnieku tiesību izmantošanas termiņi, kā arī paredzēts, ka atlīdzības apmērs, kas jāizmaksā dalībniekiem, kuri vēlas izmantot savas tiesības lūgt sabiedrībai atpirkt viņu daļas (ja tie balsojuši “pret” reorganizāciju), ir jānorāda jau reorganizācijas līgumā.

Detalizētāku informāciju par dalībnieku aizsardzības procedūru aicinām skatīt sadaļā par dalībnieku aizsardzību nacionālajā reorganizācijas procesā.

Darbinieku līdzdalības nodrošināšanas nosacījumi.

Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz, ka reorganizācijas līgumā jāiekļauj ziņas par to, vai reorganizācijā iesaistītajām sabiedrībām ir spēkā darbinieku līdzdalības noteikumi, ja tādi ir piemērojami, un tas, vai darbinieku līdzdalība ir jānodrošina un vai tā ir nodrošināta, jānorāda pieteikumos, kurus sabiedrība iesniedz komercreģistra iestādei. Komerclikums paredz, ka reorganizācijas līgumā ziņas par darbinieku līdzdalības noteikumu spēkā esamību ir jānorāda tikai kapitālsabiedrībām, jo saskaņā ar likumu “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu reorganizācijas gadījumā” darbinieku līdzdalības noteikumus piemēro tikai attiecībā uz kapitālsabiedrībām. Atbilstoši Pārrobežu reorganizācijas direktīvas 86.e, 124. un 160.e pantam noteikumi par darbinieku līdzdalību pārrobežu reorganizācijā neskar Darba likumā un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā noteiktās procedūras, kas ieviestas, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvas 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvas 2009/38/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupā, prasības. Proti, pārrobežu reorganizācijas gadījumā, tāpat kā nacionālās reorganizācijas gadījumā, jānodrošina darbinieku tiesības uz informētību un konsultēšanos saskaņā ar Darba likuma 11., 117., 118. un 120. pantu un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumu. Turklāt papildus tam saskaņā ar Komerclikuma 383. pantu jānodrošina arī darbinieku līdzdalība atbilstoši likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu reorganizācijas gadījumā” noteiktajai kārtībai.

Norādāms, ka darbinieku līdzdalības nodrošināšana kapitālsabiedrības reorganizācijas procesā veicina labas korporatīvās pārvaldības prakses veidošanos. Tāpat tas, vai darbinieku līdzdalība ir jānodrošina vai tā ir nodrošināta, ir jānorāda arī komercreģistram iesniedzamajos pieteikumos.

Plašāka darbinieku iesaiste gan informējot, gan uzklausot.

Atbilstoši Komerclikumam darbinieku pārstāvji (ja tādu nav – darbinieki) ir tiesīgi izteikt viedokli par reorganizācijas līguma projektu un prospektu, un šis viedoklis tiek darīts zināms sabiedrības dalībniekiem, lai to varētu ņemt vērā, balsojot par reorganizāciju. “Darbinieku pārstāvji” tiek saprasti kā darbinieku pārstāvji Darba likuma 10. panta izpratnē. Darbinieki par tiesībām izteikt viedokli par reorganizācijas līgumu tiek informēti ar paziņojumu, kas tiek publicēts reizē ar pašu reorganizācijas līgumu. Lai gan šis paziņojums tiek publicēts komercreģistra iestādes tīmekļvietnē, tās ir minimālās likumā paredzētās prasības, tāpēc sabiedrības tiek aicinātas un tām netiek liegts paziņojumu darbiniekiem papildus sniegt arī caur citiem saziņas kanāliem. Ievērojot Darba likuma 11. un 120. pantā paredzēto informēšanas un uzklausīšanas procedūru, sabiedrībai būtu jāspēj sniegt darbiniekiem vai to pārstāvjiem skaidrojums par to iesniegtajos viedokļos atspoguļotajiem jautājumiem.

Komerclikums paredz, ka prospekta darbinieku sadaļā jāizskaidro pārrobežu reorganizācijas ietekme uz darbiniekiem un uz darba tiesiskajām attiecībām, kā arī darba tiesisko attiecību aizsargāšanas pasākumi. Tāpat tas paredz norādīt arī visas būtiskās izmaiņas nodarbinātības nosacījumos, tai skaitā izmaiņas sabiedrības juridiskajā adresē un darba veikšanas vietas adresē, un to, kā pārrobežu reorganizācija ietekmē sabiedrības atkarīgās sabiedrības, ja tādas ir. Prospekta sadaļa darbiniekiem būtu jānodrošina darbiniekiem saprotamā valodā. Tā kā juridiskā adrese sabiedrībai var atšķirties no darba veikšanas vietas (ražotnes) adreses, būtiski norādīt izmaiņas abās adresēs. Ar darba veikšanas vietas adresi Komerclikuma izpratnē saprotama vieta, kur darbinieks pilda saistības atbilstoši Darba likuma 40. pantam. Līdz ar to sabiedrībai kā darba devējam ir pienākums darbiniekiem sniegt informāciju par to, uz kuru no reorganizācijā iesaistītajām sabiedrībām darbinieks tiks pārcelts.

Lai gan Komerclikums paredz konkrētu procedūru darbinieku informēšanai un viedokļu apmaiņai tikai pārrobežu reorganizācijas procesā, arī nacionālās reorganizācijas veikšanas gadījumā sabiedrībai ir jāievēro darbinieku tiesības uz informētību un konsultēšanos saskaņā ar Darba likuma 11., 117., 118. un 120. pantu. Tāpat uz pārrobežu reorganizācijas procesu attiecināmas Darba likuma normas par uzņēmuma pāreju, tai skaitā tiesību un pienākumu, kas izriet no spēkā esošajām darba tiesiskajām attiecībām, pāreju.

Dokumenti, ko iesniedz Latvijā reģistrēta sabiedrība.

Tad, kad Latvijā reģistrēta sabiedrība ir izpildījusi visas likumā noteiktās darbības, lai pabeigtu reorganizācijas procesu, tā iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par reorganizāciju. Šajā pieteikumā sabiedrība norāda visas reorganizācijā iesaistītās sabiedrības un tam pievieno:

(1) dokumentus, kas jāiesniedz jebkurai Latvijā reģistrētai sabiedrībai, kas vēlas reorganizēties, neatkarīgi no tā, vai tas notiek nacionālā vai pārrobežu līmenī:

a) reorganizācijas līgumu,

b) dalībnieku sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par reorganizāciju,

c) reorganizācijas atļauju (likumā noteiktajos gadījumos),

d) prospektu (ja vien dalībnieki nav piekrituši to negatavot),

e) revidenta atzinumu (ja vien dalībnieki nav piekrituši to negatavot),

f) slēguma finansu pārskatu,

g) iegūstošās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) reģistra nodalījumu;  

(2) dokumentus, kas sagatavojami tikai pārrobežu reorganizācijas procesā:

a) dalībnieku, kreditoru vai darbinieku pārstāvju (ja tādu nav – darbinieku) viedokli par līguma projektu;

b) darbinieku pārstāvju (ja tādu nav – darbinieku) viedokli par darbinieku prospektu, ja sabiedrība šos viedokļus ir saņēmusi.

Papildus tam sabiedrība pieteikumā apliecina, ka ir nodrošinājusi vai apmierinājusi pieteiktos kreditoru prasījumus, ka lēmums par reorganizāciju nav apstrīdēts tiesā vai prasība nav apmierināta, un to, ka nav uzsākta sabiedrības mantas sadale, ja sabiedrība ir likvidācijas procesā.

Gadījumā, ja iegūstošā sabiedrība ir vai tiks reģistrēta citā dalībvalstī, komercreģistra iestāde pēc Latvijā reģistrētas pievienojamās, sadalāmās vai pārveidojamās sabiedrības iesniegtā pieteikuma izskatīšanas nevis izdarīs ierakstu vai pievienos dokumentus komercreģistra lietai, kā tas būtu parastajā reorganizācijas kārtībā, bet gan izdos pirmsreorganizācijas apliecību, kuru nodos citu dalībvalstu komercreģistra iestādēm caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

Likumības pārbaude un pirmsreorganizācijas apliecība.

Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz arī likumības pārbaudes procedūru, kuru komercreģistra iestāde veic, ja iegūstošā sabiedrība ir reģistrēta vai to paredzēts reģistrēt Latvijā. Šī procedūra īpaši neatšķiras no dokumentu izskatīšanas kārtības, ko komercreģistra iestāde veic jau pašlaik. Proti, tā ietver reorganizācijas līguma un darbinieku līdzdalības nodrošināšanas pārbaudi, kā arī pārliecināšanos, vai caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu saņemta citas dalībvalsts komercreģistra izdota pirmsreorganizācijas apliecība, un attiecībā uz Latvijā reģistrētām sabiedrībām – vai tās izpildījušas visas Komerclikuma prasības attiecībā uz reorganizācijas procesa veikšanu,– bet jaunas sabiedrības dibināšanas gadījumā arī pārbaudi, vai ievēroti visi tiesību akti attiecībā uz jaunas sabiedrības reģistrāciju. Citas dalībvalsts komercreģistra iestādes izdotā pirmsreorganizācijas apliecība garantē to, ka sabiedrība dalībvalstī veikusi visas formalitātes reorganizācijas pabeigšanai, tai skaitā sagatavojusi visus nepieciešamos dokumentus. Līdz ar to Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz, ka dalībvalstu sabiedrībām nav Latvijas komercreģistra iestādē jāiesniedz dubultā tie paši dokumenti, ko tās iesniedza jau savas dalībvalsts komercreģistra iestādei – tā vietā caur komercreģistra iestāžu savstarpējās savienojamības sistēmu tiek nodota pirmsreorganizācijas apliecība.

Dokumenti, ko iesniedz citā dalībvalstī reģistrēta sabiedrība.

Ja iegūstošā sabiedrība ir reģistrēta vai to paredzēts reģistrēt Latvijā, arī citā dalībvalstī reģistrēta pievienojamā, sadalāmā vai pārveidojamā sabiedrība, kas piedalās pārrobežu reorganizācijas procesā, komercreģistra iestādei iesniedz pieteikumu, lai komercreģistrā tiktu izdarīts ieraksts par pārrobežu reorganizāciju. Šajā pieteikumā tāpat jānorāda informācija par visām reorganizācijā iesaistītajām sabiedrībām un papildus jāpievieno sabiedrību noslēgtais reorganizācijas līgums, lai komercreģistra iestāde varētu pārbaudīt, ka sabiedrības apstiprinājušas vienādu reorganizācijas līgumu. Lai uz šī pieteikuma pamata komercreģistra iestāde varētu komercreģistrā izdarīt ierakstu par pārrobežu reorganizāciju, tai jāpārbauda arī tas, vai pieteicējam, kas ir citas dalībvalsts sabiedrība, ir izsniegta pirmsreorganizācijas apliecība, kura komercreģistru iestādēm jānodod caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, nevis jāiesniedz pašai sabiedrībai.

Papildus šim pieteikumam gadījumā, ja iegūstošo sabiedrību ir paredzēts reģistrēt Latvijā kā jaunu sabiedrību, jāiesniedz arī Komerclikuma 78. vai 149. pantā minētais pieteikums jaunas sabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā. Tā kā pievienojamās sabiedrības var būt vairākas, tām šīs pieteikums jāiesniedz kopīgi.

Pārrobežu reorganizācijas direktīvas prasības.

Pārrobežu reorganizācijas direktīvas 86.m, 127. un 160.m pants paredz procedūru pārrobežu reorganizācijas likumības pārbaudei. Šī procedūra sākas ar pieteikuma iesniegšanu komercreģistra iestādei par pārrobežu reorganizācijas reģistrāciju, lai tiktu izsniegta primsreorganizācijas apliecība, kas apliecina to, ka Latvijā reģistrētā sabiedrība ir veikusi visas nepieciešamās darbības pārrobežu reorganizācijas pabeigšanai. Procedūra paredz, ka pēc sabiedrības pieteikuma saņemšanas komercreģistra iestāde pārbauda, vai sabiedrība izpildījusi visas nepieciešamās formalitātes reorganizācijas pabeigšanai. Dalībvalstīm jāparedz, ka komercreģistra iestāde var apspriesties ar citām iestādēm, kurām ir kompetence dažādās jomās, kuras pārrobežu reorganizācija var ietekmēt, un uzzināt šo iestāžu viedokli par to, vai to ieskatā komercsabiedrībai var atļaut veikt pārrobežu reorganizāciju. Šī pārbaude var norisināties trīs mēnešus ar iespējām to pagarināt līdz vēl trīs mēnešiem vai ilgāku termiņu, ja novērtējumu nevar veikt minētajā laika posmā. Tāpat Pārrobežu reorganizācijas direktīva paredz, ka pirmsreorganizācijas apliecība netiek izsniegta un pārrobežu reorganizācija netiek atļauta, ja, apspriežoties ar attiecīgajām iestādēm, tiek konstatēts, ka pārrobežu reorganizācija ir iecerēta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no Eiropas Savienības vai nacionālo tiesību aktu ievērošanas, vai apietu tos, vai noziedzīgos nolūkos.

Likumības pārbaudes Latvijas regulējumā.

Pārrobežu reorganizācijas direktīvā paredzētā likumības pārbaudes procedūra Latvijas tiesību sistēmā jau faktiski pastāv un ir regulēta vairākos normatīvajos tiesību aktos. Atbilstoši Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14. pantam komercreģistra iestāde jau pašlaik pēc sabiedrības pieteikuma saņemšanas pārbauda to, vai Latvijā reģistrēta komercsabiedrība ir veikusi visas likumā noteiktās darbības, kas nepieciešamas reorganizācijas pabeigšanai, un izsniedz pirmsreorganizācijas apliecību, ja likumā noteiktās darbības ir veiktas.

Likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” izstrādes procesā Tieslietu ministrija diskutēja par šo likumības pārbaudes procedūru un citiem ar reorganizāciju saistītiem aspektiem ar vairākām kompetentajām iestādēm (Uzņēmumu reģistru, Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu izlūkošanas dienestu, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Finanšu ministriju). Diskusiju rezultātā tika secināts, ka minēto iestāžu rīcībā jau šobrīd ir mehānismi, kas ļauj pārbaudīt reorganizējamo sabiedrību saistību izpildi pret publiskām personām vai nodrošināt, ka tās tiek izpildītas arī pēc reorganizācijas stāšanās spēkā, tāpat arī aizkavēt reorganizācijas procesu, ja tiek konstatēts, ka tas iecerēts ļaunprātīgos nolūkos.

Tā, piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārraudzībā esošajām komercsabiedrībām ir jālūdz atļauja reorganizācijas veikšanai nacionālajā reorganizācijas procesā (sk., piemēram, Kredītiestāžu likuma 57. panta pirmo daļu; Privāto pensiju fondu likuma 38. panta otro daļu; Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 149. panta otro daļu; Eiropas komercsabiedrību likuma 8. panta pirmo daļu), un tieši tāpat šis regulējums tiks piemērots arī pārrobežu reorganizācijas procesiem.

Arī Valsts ieņēmumu dienests var piemērot aizliegumu reorganizēties, pirms nav nokārtots nodokļu parāds (sk. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26.¹ panta trešo un 3.¹ daļu, 34.¹ panta 2.¹ daļu, 40. panta trešo daļu),  vai nodokļu saistības var pārņemt iegūstošā komercsabiedrība.

Kriminālprocesā atbilstoši Kriminālprocesa likuma 261.² pantam procesa virzītājs var piemērot nodrošinājuma līdzekli – aizliegumu juridiskajai personai reorganizēties, veicot aizlieguma zīmes ierakstīšanu komercreģistrā, un šis regulējums piemērojams arī pārrobežu reorganizācijai.

Civilprocesā, savukārt, paredzēta puses procesuālo tiesību pārņemšana (sk. Civilprocesa likuma 77. pantu – ar puses procesuālo tiesību pārņemšanu tiesvedībā reorganizējamā sabiedrība uz pieteikuma pamata tiek aizstāta ar tās tiesību pārņēmēju – reorganizācijas rezultātā iegūstošo sabiedrību, kas pārņem visas puses tiesības un darbības tiesvedības procesā, iestājoties reorganizējamās sabiedrības vietā).

Arī administratīvajā procesā komercsabiedrība pati ir ieinteresēta paziņot, ka tā ir reorganizējusies (sk. Administratīvā procesa likuma 33. pantu). Turpretī administratīvo pārkāpumu procesā iesākts process pārrobežu reorganizācijas rezultātā tiek izbeigts (sk. Administratīvās atbildības likuma 119. panta pirmās daļas 11. punktu).

Pirmsreorganizācijas apliecība vairs nav jāiesniedz pašam komersantam.

Likums "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" paredz, ka pirmsreorganizācijas apliecība, kas ļauj citas dalībvalsts komercreģistram pārliecināties, ka sabiedrība savā izcelsmes valstī ir pabeigusi reorganizācijas procesu, netiek izsniegta pašai sabiedrībai, bet caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu tiek nodota citu dalībvalstu komercreģistra iestādēm. Šī procedūra, kādā dalībvalstu komercreģistra iestādes apmainās ar dokumentiem un ziņām, tostarp arī caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu nodod pirmsreorganizācijas apliecībām, izriet no Pārrobežu reorganizācijas direktīvas. Šāds regulējums nodrošina ātrāku datu apmaiņu, informācijas drošumu un samazina komercsabiedrības veicamās darbības – tai vairs nav jāiesniedz pirmsreorganizācijas apliecība citas dalībvalsts komercreģistrā, jo komercreģistra iestādes pašas savstarpēji apmainās ar šo dokumentu.

Pārrobežu reorganizācijas direktīva nosaka atšķirīgu reorganizācijas spēkā stāšanās procedūru dažādiem reorganizācijas veidiem. Proti, atbilstoši Pārrobežu reorganizācijas direktīvas regulējumam, pārrobežu apvienošanas un pārveidošanas gadījumā reorganizācija stājas spēkā atbilstoši tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā ir vai tiek reģistrēta iegūstošā sabiedrība. Taču pārrobežu sadalīšanas gadījumā dalībvalstīm jāparedz kārtība, ka pārrobežu sadalīšana stājas spēkā tajā dalībvalstī, kurā reģistrēta sadalāmā sabiedrība.

PĀRROBEŽU APVIENOŠANĀ UN PĀRVEIDOŠANĀ.

Ja iegūstošā sabiedrība ir reģistrēta vai to paredzēts reģistrēt Latvijā:

Atbilstoši Komerclikumam tad, ja iegūstošā sabiedrība ir reģistrēta vai to paredzēts reģistrēt Latvijā, procedūra ar ierakstu izdarīšanu un reorganizācijas spēkā stāšanos pārrobežu apvienošanas un pārveidošanas gadījumā ir sekojoša:

1. Latvijas komercreģistra iestāde saņem citas dalībvalsts sabiedrības pieteikumu par pārrobežu reorganizācijas reģistrāciju un pirmsreorganizācijas apliecību (jaunas sabiedrības dibināšanas gadījumā – arī pieteikumu par iegūstošās sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā); 
2. Latvijas komercreģistra iestāde izdara ierakstu par iegūstošo sabiedrību Latvijas komercreģistrā; 
3. pārrobežu apvienošana vai pārveidošana stājas spēkā saskaņā ar Latvijas normatīvo regulējumu; 
4. Latvijas komercreģistra iestāde caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu nodod ziņas, ka pārrobežu apvienošana vai pārveidošana ir stājusies spēkā; 
5. citas dalībvalsts komercreģistra iestāde pēc minēto ziņu saņemšanas izslēdz reorganizējamās sabiedrības no sava komercreģistra un reģistrē ziņas par reorganizācijas spēkā stāšanos.

Ja iegūstošā sabiedrība ir reģistrēta vai to paredzēts reģistrēt citā dalībvalstī:

Gadījumā, ja iegūstošā sabiedrība ir reģistrēta vai to paredzēts reģistrēt citā dalībvalstī, procedūra pārrobežu apvienošanas un pārveidošanas gadījumā ir otrāda:

1. Latvijas komercreģistra iestāde izdod pirmsreorganizācijas apliecību par Latvijā reģistrēto pievienojamo vai pārveidojamo sabiedrību un nodod to reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā; 
2. Latvijā reģistrētā sabiedrība iesniedz pieteikumu citas dalībvalsts komercreģistra iestādē; 
3. citas dalībvalsts komercreģistra iestāde izskata pieteikumu un izdara ierakstu par iegūstošo sabiedrību; 
4. pārrobežu apvienošanas vai pārveidošanas spēkā stāšanās datums tiek noteikts saskaņā ar citas dalībvalsts normatīvo regulējumu;
5. citas dalībvalsts komercreģistra iestāde caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu nodod ziņas, ka pārrobežu apvienošana vai pārveidošana ir stājusies spēkā; 
6. Latvijas komercreģistra iestāde pēc šī paziņojuma saņemšanas izslēdz reorganizējamo sabiedrību no komercreģistra un reģistrē ziņas par reorganizācijas spēkā stāšanos.

PĀRROBEŽU SADALĪŠANĀ.

Atbilstoši Pārrobežu reorganizācijas direktīvas regulējumam kārtība par pārrobežu sadalīšanas ierakstu izdarīšanu un spēkā stāšanos ir atšķirīga no pārrobežu apvienošanas un pārveidošanas spēkā stāšanās procedūras, jo pārrobežu sadalīšanas spēkā stāšanās datums tiek noteikts saskaņā ar tās dalībvalsts normatīvo regulējumu, kurā reģistrēta sadalāmā sabiedrība.

Ja iegūstošā sabiedrība ir vai to paredzēts reģistrēt Latvijā:

Pārrobežu sadalīšanas spēkā stāšanās kārtība, ja iegūstošā sabiedrība ir vai to paredzēts reģistrēt Latvijā, ir sekojoša:

1. Latvijas komercreģistra iestāde saņem citas dalībvalsts sabiedrības pieteikumu par pārrobežu sadalīšanas reģistrāciju un pirmsreorganizācijas apliecību (jaunas sabiedrības dibināšanas gadījumā – arī pieteikumu par iegūstošās sabiedrības ierakstu komercreģistrā); 
2. Latvijas komercreģistra iestāde izdara ierakstu par iegūstošo sabiedrību Latvijas komercreģistrā; 
3. Latvijas komercreģistra iestāde caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu nodod ziņas, ka tā izdarījusi ierakstu par iegūstošo sabiedrību; 
4. citas dalībvalsts komercreģistra iestāde pēc šī paziņojuma saņemšanas izslēdz sadalāmo sabiedrību no komercreģistra; 
5. pārrobežu sadalīšanas spēkā stāšanās datums tiek noteikts saskaņā ar citas dalībvalsts normatīvo regulējumu; 
6. citas dalībvalsts komercreģistra iestāde caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu nodod ziņas, ka pārrobežu sadalīšana ir stājusies spēkā; 
7. Latvijas komercreģistra iestāde pēc šī paziņojuma saņemšanas reģistrē ziņas par pārrobežu sadalīšanas spēkā stāšanos.

Ja iegūstošā sabiedrība ir vai to paredzēts reģistrēt citā dalībvalstī:

Savukārt sadalīšanas spēkā stāšanās kārtība, ja iegūstošā sabiedrība ir vai to paredzēts reģistrēt citā dalībvalstī, ir sekojoša:

1. Latvijas komercreģistra iestāde izdod pirmsreorganizācijas apliecību par Latvijā reģistrētu sadalāmo sabiedrību un nodod to reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā; 
2. Latvijā reģistrētā sadalāmā sabiedrība iesniedz pieteikumu citas dalībvalsts komercreģistra iestādē; 
3. citas dalībvalsts komercreģistra iestāde izskata pieteikumu un izdara ierakstu par iegūstošo sabiedrību; 
4. citas dalībvalsts komercreģistra iestāde caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu nodod ziņas, ka tā izdarījusi ierakstu par iegūstošo sabiedrību; 
5. Latvijas komercreģistra iestāde pēc šī paziņojuma saņemšanas izslēdz sadalāmo sabiedrību no komercreģistra; 
6. pārrobežu sadalīšana stājas spēkā saskaņā ar Latvijas normatīvo regulējumu; 
7. Latvijas komercreģistra iestāde caur reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu nodod ziņas, ka pārrobežu sadalīšana ir stājusies spēkā; 
8. citas dalībvalsts komercreģistra iestāde pēc šī paziņojuma saņemšanas reģistrē ziņas par pārrobežu sadalīšanas spēkā stāšanos.

Informācija par reorganizāciju komercreģistrā:

Nolūkā uzlabot pārrobežu reorganizācijas pārredzamību, lai varētu izsekot reorganizēto sabiedrību vēsturi, Komerclikumā pārņemtas Pārrobežu reorganizācijas direktīvas prasības, kas paredz, ka turpmāk komercreģistrā tiks ierakstītas ziņas par komersanta reorganizāciju, norādot katras reorganizācijas procesā iesaistītās sabiedrības firmu (par citas dalībvalsts sabiedrību – sabiedrības nosaukumu un veidu), reģistrācijas numuru, reorganizācijas veidu (to, ka sabiedrība reorganizēta pārrobežu apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā) un komercreģistra iestādi, kurā reģistrēta citas dalībvalsts sabiedrība.