Administratīvās atbildības likums

Administratīvā pārkāpuma process jau vairākus gadus iestādē[1] un tiesā[2] pamatā noris elektroniskā vidē. Ierasto administratīvā pārkāpuma lietu papīra formā ir aizstājusi e-lieta. Visi ar procesu saistītie dokumenti tiek radīti vai pārvērsti elektroniskā formā un šādā veidā ir pieejami arī procesā iesaistītajām personām. Grozījumi papildina Administratīvās atbildības likumu ar jaunu E daļu "Administratīvā pārkāpuma process elektroniskā vidē", kurā iekļauts visām procesa stadijām vienots[3] regulējums par to, kā dokumentu pārvērst elektroniskā formā, parakstīt elektroniskā vidē un iesniegt informāciju e-lietas portālā vai tai piekļūt. Tāpat šajā daļā ietverts arī Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmas un Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra izmantošanas regulējums administratīvā pārkāpuma procesā, kā arī normas, kas attiecas uz pilnībā automatizēta lēmuma pieņemšanu.

Informācijas sistēmas administratīvā pārkāpuma procesā

Administratīvās atbildības likumā iekļauts Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmas un Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra izmantošanas pamatregulējums. Šīs informācijas sistēmas, kā arī Tiesu informatīvā sistēma[4], kopumā nodrošina administratīvā pārkāpuma lietas apstrādi elektroniskā veidā. Informācijas sistēmās sagatavo vai augšupielādē un glabā visu ar administratīvā pārkāpuma procesu saistīto informāciju. Izņēmumi ir pieļaujami vienīgi tad, ja faktiski nav iespējams attiecīgo dokumentu pārvērst elektroniskā formā vai augšupielādēt informācijas sistēmā vai konkrētajā gadījumā tas tiesiski nav pieļaujams.

Personai, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, un iestādei, kura organizē un kontrolē nolēmuma par sodu izpildi, ir tiesības piekļūt administratīvā pārkāpuma lietai attiecīgajā administratīvā pārkāpuma procesā. Savukārt prokuroram ir tiesības piekļūt visām administratīvā pārkāpuma lietām. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu prokurora tiesības iesniegt protestu, tostarp par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu.

Tāpat personai, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, ir tiesības izmantot pie administratīvās atbildības saucamās personas vai aizskartā mantas īpašnieka personas datus, lai noskaidrotu citu administratīvā pārkāpuma procesu, kurā tā pati persona ir pie administratīvās atbildības saucamā persona, sodītā persona vai aizskartais mantas īpašnieks, un piekļūt šai administratīvā pārkāpuma lietai. Šāds regulējums ir paredzēts, lai nodrošinātu efektīvu procesa norisi un novērstu dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpumus.

Dokumentu pārvēršana elektroniskā formā, parakstīšana un informācijas aprite

Dokumentu pārvēršanas elektroniskā formā un parakstīšanas regulējums pamatā ir pārņemts no Sodu reģistra likuma VI nodaļas (tā zaudēja spēku līdz ar šo grozījumu spēkā stāšanos) un attiecināts uz visu administratīvā pārkāpuma procesu. Lai dokumentus varētu apstrādāt, tostarp nodrošināt to pieejamību elektroniski, papīra formā esošos dokumentus nepieciešams pārvērst elektroniskā formā. Likumā iekļauts princips, ka elektroniskā formā pārvērstajam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā attiecīgajam papīra formā esošajam dokumentam. Vienlaikus, lai varētu novērst iespējamās kļūdas un pārliecināties par informācijas sistēmās iekļauto dokumentu atbilstību papīra formā esošajiem dokumentiem vai pārbaudīt to īstumu u. tml., likumā ir noteikts, ka papīra formā esošo dokumentu tomēr glabā līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim, bet sodu izpildes stadijā pārvērstos dokumentus glabā līdz nolēmuma par sodu izpildei vai tās izbeigšanai.

Gan amatpersonas, gan procesā iesaistītās privātpersonas (piemēram, pie administratīvās atbildības saucamā persona, liecinieks vai cietušais) saskaras ar jautājumu, kā parakstīt elektroniskā vidē radītu dokumentu. Protams, vienmēr varētu izmantot drošu elektronisko parakstu, taču ne visām personām vai ne visās situācijās tas ir pieejams. Tamdēļ likumā ir noteikts, ka prasība pēc personas paraksta ir izpildīta arī tad, ja procesuālā darbība vai personas gribas izpaudums (piemēram, personas apliecinājums, ka tā ir brīdināta par kriminālatbildību, mutvārdu pilnvarojums pārstāvim vai aizstāvim vai tā atsaukums vai mutvārdu lūgums) ir fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem (t. i., video vai audio ierakstā). Administratīvās atbildības likumā nav pārņemts Sodu reģistra likuma 27. panta trešajā daļā bijušais regulējums, ka prasība pēc tās personas paraksta, kura piedalās procesuālajā darbībā administratīvā pārkāpuma procesā, ir izpildīta arī tad, ja amatpersona vai augstāka amatpersona ir izdarījusi atzīmi Administratīvo pārkāpuma procesa atbalsta sistēmā par to, ka persona ir iepazinusies ar procesuālā dokumenta saturu. Šāda atzīme nekādi nav sasaistāma ar personas paraksta esību vai citādu personas gribas izteikumu.

Tāpat prasība pēc personas paraksta ir izpildīta arī tad, ja dokuments ir sagatavots Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēmā, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, Tiesu informatīvajā sistēmā vai e-lietas portālā un parakstīts ar elektronisko parakstu (resp., nav nepieciešams uzlabots vai kvalificēts jeb drošs elektroniskais paraksts).

Viens no risinājumiem, kas izveidots ar mērķi nodrošināt iespēju procesos iesaistītajām personām iesniegt un saņemt informāciju elektroniski, ir e-lietas portāls (tīmekļvietne, tiešsaistes e‑pakalpojumu portāls). Administratīvās atbildības likums noteic, ka procesuālo dokumentu vai citu informāciju var paziņot vai nodrošināt tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, informējot personu par dokumenta vai lietas materiālu pieejamību e-lietas portālā, ja persona ir piekritusi izmantot šādu saziņas veidu. Tas attiecas uz amatpersonas vai tiesas saziņu ar privātpersonu. Neatkarīgi no iepriekš minētās piekrišanas esības privātpersona, kura piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, pati jebkurā gadījumā var iesniegt dokumentus vai paziņot informāciju, izmantojot e-lietas portālu. Jāievēro, ka šo e-lietas portāla regulējumu vēl nepiemēro administratīvā pārkāpuma procesā iestādē un sodu izpildē, kā arī attiecībā uz personām, kas atrodas ieslodzījuma vietā, līdz 2025. gada 31. decembrim.

Automatizēta lēmuma pieņemšana

Lai gan Administratīvās atbildības likums jau sākotnēji noteica Valsts ieņēmuma dienesta tiesības par atsevišķiem administratīvajiem pārkāpumiem pieņemt lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi, likumā nebija ietvertas pilnvērtīgas procesuālās garantijas.

Grozījumi, pirmkārt, paplašina gadījumu loku, kad ir pieļaujams pieņemt lēmumu administratīvā pārkāpuma procesā pilnīgi automatizēti, t. i., pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi, bez amatpersonas iesaistes. Valsts ieņēmumu dienests var pieņemt automatizēti lēmumus ne tikai saistībā ar nodokļu un informatīvo deklarāciju, bet arī ar valsts amatpersonas deklarācijas vai gada pārskata iesniegšanas termiņa neievērošanu vai šādas deklarācijas vai gada pārskata neiesniegšanu. Tāpat gadījumos, ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu var pieņemt, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi. Arī tad, ja naudas soda izpilde ir sadalīta daļās un kārtējā daļa nav samaksāta noteiktajā termiņā, lēmumu par naudas soda izpildes sadalīšanu daļās atcelšanu var pieņemt, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi.

Jāievēro, ka likums paredz tikai iespēju automatizēti pieņemt lēmumus, taču tā nav obligāta prasība visos gadījumos. Amatpersona var arī konkrētā gadījumā neizmantot šādu iespēju. Tāpat automatizētas lēmuma pieņemšanas iespējamība var būt atkarīga no nozares likumā esošā regulējuma piemērotības automatizētai sodīšanai, kā arī tehniskajām iespējām konkrētajā laikā. Likumā ir identificēti tie pārkāpumi (pārkāpumu grupas), saistībā ar kuriem paredzamā nākotnē varētu tikt izmantota automatizēta lēmumu pieņemšana.

Otrkārt, grozījumi ietver likumā nepieciešamo regulējumu, lai automatizēti pieņemta lēmuma gadījumā nodrošinātu personai nepieciešamās procesuālās garantijas – tiesības panākt cilvēka iejaukšanos, paust viedokli, saņemt paskaidrojumu par lēmumu un apstrīdēt lēmumu.

Ikvienā automatizēti pieņemtā lēmumā ir jānorāda, ka tas ir pieņemts, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi. Tāpat šādā lēmumā kā amatpersonu norāda iestādes struktūrvienību, kura nodrošina lēmuma pieņemšanu un tiesības saņemt paskaidrojumu par lēmumu. Lēmumu apliecina ar kvalificētu elektronisko zīmogu un laika zīmogu.

Personai, kuru skar automatizēti pieņemts lēmums, ir tiesības saņemt jēgpilnu un visaptverošu informāciju par automatizētā lēmuma pieņemšanā izmantotajiem datiem, lēmuma pieņemšanas shēmu un tā sekām, kā arī lēmuma pieņemšanā un lēmuma pieņemšanas sistēmas izveidē iesaistītajām personām. Šādu informāciju pievieno lēmumam. Neskatoties uz to, personai ir tiesības pieprasīt, lai iestāde izskaidro lēmumu mutvārdos vai rakstveidā. Tas gan neietekmē lēmuma spēkā stāšanos vai termiņus.

Atšķirībā no vispārīgā regulējuma automatizēti pieņemtu lēmumu persona var pārsūdzēt viena mēneša laikā no tā paziņošanas dienas. Sūdzību var izskatīt tikai augstāka amatpersona, proti, lēmumu par šādu sūdzību vairs nevar pieņemt automatizēti. Vienlaikus likumā ir paredzētas plašas tiesības amatpersonai pēc savas iniciatīvas vai uz personas izteikta viedokļa pamata atcelt automatizēti pieņemtu lēmumu.

Kopumā automatizēta lēmumu pieņemšana ir paredzēta, lai nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi. Ja pārkāpumu skaits ir salīdzinoši liels, tad amatpersonām nav iespējams konstatēt visus pārkāpumus un veikt administratīvā pārkāpuma procesu visos gadījumos. Tā rezultātā arī soda efektivitāte un atturošā ietekme ir visai neliela. Ja iespējamība, ka pārkāpumu konstatēs un personu sodīs, ir niecīga, tad administratīvā pārkāpuma esība nespēj būtiski ietekmēt pārkāpēju rīcību. Automatizēta lēmumu pieņemšana varētu šo situāciju mainīt.

[1] Līdz ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos bija noteikts, ka Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmā sagatavo, lejupielādē un glabā ar administratīvā pārkāpuma lietu saistītos dokumentus (Sodu reģistra likuma 25. panta otrā daļa, zaudēja spēku 01.01.2025.).

[2] Pirmo reizi tiesā lieta izskatīta e-formātā. 22.10.2020. https://juristavards.lv/zinas/277429-pirmo-reizi-tiesa-lieta-izskatita-e-formata

[3] 2025. gada 1. janvārī spēku zaudēja Sodu reģistra likuma VI nodaļa, kura regulēja Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmas darbību, dokumentu pārvēršanu elektroniskā formā un parakstīšanu (sk. 2024. gada 21. novembra likumu "Grozījumi Sodu reģistra likumā"). Minētais regulējums ir vispārināts, pilnveidots un iekļauts Administratīvās atbildības likumā. Savukārt e-lietas glabāšanas ilgumu noteic Ministru kabineta 2022. gada 6. decembra noteikumi Nr. 766 "E-lietas datu arhivēšanas noteikumi".

[4] Tiesu informatīvo sistēmu regulē likums "Par tiesu varu" un Ministru kabineta 2016. gada 20. septembra noteikumi Nr. 618 "Tiesu informatīvās sistēmas noteikumi".

Lai persona varētu īstenot tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par kaitējumu, ko tai administratīvā pārkāpuma procesā nodarījusi publisko tiesību juridiskā persona (valsts, pašvaldība), nepieciešams, lai prettiesiskā rīcība būtu konstatēta ar amatpersonas, tiesas vai iestādes lēmumu.[1] Senāts ir norādījis, ka, lai varētu atzīt, ka likumdevējs ir izveidojis efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu, nepieciešams tiesību aizsardzības līdzeklis, ar kuru jau pamatprocesā – administratīvā pārkāpuma procesā – persona varētu panākt prettiesiskas rīcības konstatēšanu.[2] Grozījumi izveido šādu mehānismu.

Administratīvās atbildības likuma 32.¹ nodaļā iekļautais regulējums attiecas uz jebkuru privātpersonu, neatkarīgi no tās statusa administratīvā pārkāpuma procesā. Persona var iesniegt pieteikumu par administratīvā pārkāpuma procesā pieļautas prettiesiskas rīcības konstatēšanu, ja tas nepieciešams, lai persona varētu īstenot tiesības uz atlīdzinājumu par kaitējumu, kas tai nodarīts ar administratīvā pārkāpuma procesā veicamu publisko tiesību juridiskās personas rīcību.

Persona pieteikumu var iesniegt, ja prettiesiskas rīcības konstatēšanu nav iespējams panākt, iesniedzot sūdzību administratīvā pārkāpuma procesā, vai nolēmumā par iesniegto sūdzību jautājums par prettiesiskas rīcības konstatēšanu nav izlemts. Tādējādi, ja personai par attiecīgo lēmumu vai citu rīcību ir tiesības iesniegt sūdzību (atsevišķi vai kopā ar sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā) un persona šīs tiesības nav izmantojusi, tad personai vairs nav tiesību vēlāk iesniegt pieteikumu par administratīvā pārkāpuma procesā pieļautas prettiesiskas rīcības konstatēšanu. Izņēmums paredzēts gadījumā, ja persona sūdzībā ir norādījusi uz attiecīgo prettiesisko rīcību, taču amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa (tiesnesis) šo jautājumu nolēmumā kaut kādu iemeslu dēļ nav izlēmusi.

Pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā galīgais nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā. Ja persona nav procesa dalībnieks, pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad veikta prettiesiska rīcība. Pieteikumu izskata rajona (pilsētas) tiesa vai, ja tas attiecas uz tiesas iespējamu prettiesisku rīcību, apgabaltiesa. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

[1] Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 6. panta pirmā daļa.

[2] Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 8. novembra blakus lēmuma lietā Nr. SKA-619/2021 7. punkts.

Grozījumi Administratīvās atbildības likumā noteic, ka nepilngadīgajam vairs nav piemērojama piespiedu nauda, pienākums atlīdzināt procesuālos izdevumus vai pienākums atlīdzināt dabas resursiem nodarīto zaudējumu.

Valsts kontrole lietderības revīzijas "Vai bērnam ar uzvedības problēmām un tā ģimenei ir iespēja saņemt nepieciešamo atbalstu?" rezultātā aicināja izvērtēt iespēju procesuālos izdevumus, kas saistīti ar alkoholisko, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas konstatēšanu, segt no valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļiem.[1] Šajā revīzijas ziņojumā minētie naudas soda izpildei raksturīgie

trūkumi pamatā attiecināmi arī uz cita veida mantiska rakstura pienākumiem nepilngadīgajiem. Vienlaikus iespēja nepilngadīgajam noteikt pienākumu atlīdzināt procesuālos izdevumus dažkārt varētu būt viens no iemesliem, kāpēc konkrētā gadījumā praksē vēl joprojām tiek ignorēta audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu prioritāte.

Ievērojot likumā iekļauto pārejas regulējumu, ar šo grozījumu spēkā stāšanos nekavējoties izbeidzama nolēmuma izpilde daļā, kas paredz nepilngadīgajam piemērot piespiedu naudu, pienākumu atlīdzināt procesuālos izdevumus vai dabas resursiem nodarītos zaudējumus.

[1] "Problēmbērni" – pieaugušo neizdarību spogulis. Revīzijas ziņojums. Rīga: Valsts kontrole, 2022, 129., 132. lpp.

Lai arī Administratīvās atbildības likumā jau sākotnēji bija ietverts aizstāvja institūts, tā tiesības un pienākumi regulēti vien fragmentāri. Praksē tas radīja dažādus sarežģījumus, piemēram, neskaidrības par aizstāvja tiesībām patstāvīgi iepazīties ar lietas materiāliem. Savukārt jautājums par aizstāvja tiesībām parakstīt sūdzību noslēdzās ar Satversmes tiesas spriedumu.[1]

Grozījumi satur vispārīgu aizstāvja tiesību un pienākumu regulējumu. Aizstāvim ir pie atbildības saucamās personas vai sodītās personas tiesības un pienākumi, ciktāl tas nav saistīts ar nepieciešamību paust šīs personas viedokli (piemēram, izteikt attieksmi pret administratīvo pārkāpumu vai sniegt paskaidrojumu). Tas nozīmē, ka aizstāvim ir arī tiesības iesniegt sūdzības vai pieteikumus, kā arī izteikt dažādus lūgumus. Tomēr, lai nodrošinātu aizstāvamās personas tiesību aizsardzību, likumā ir noteikts, ka aizstāvis iesniegto sūdzību vai pieteikumu vai izteikto lūgumu var atsaukt tikai gadījumā, kad pie atbildības saucamā persona vai sodītā persona tam rakstveidā piekritusi. Turpretī aizstāvamā persona var atsaukt aizstāvja iesniegtu sūdzību, pieteikumu vai izteiktu lūgumu bez ierobežojumiem.

[1] Satversmes tiesas 2024. gada 18. oktobra spriedums lietā Nr. 2023-42-01 "Par Administratīvās atbildības likuma 185. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta ceturtajam teikumam".

Grozījumi paredz, ka no 2025. gada 1. marta apgabaltiesās izmantos vienotu lietu sadali. Tas nozīmē, ka apgabaltiesā izskatāmu sūdzību, blakus sūdzību, protestu vai pieteikumu varēs izskatīt jebkura apgabaltiesa. Citiem vārdiem sakot, ikvienu apgabaltiesai piekritīgu jautājumu varēs izskatīt jebkura apgabaltiesa. Grozījumu mērķis ir paātrināt lietu izskatīšanu apgabaltiesās.

Sūdzību iesniegšanas regulējums Administratīvās atbildības likumā nav mainīts. Piemēram, lai arī likumā joprojām ir noteikts, ka sūdzību adresē apgabaltiesai vai tamlīdzīgi, tas nekādā veidā neietekmēs sūdzības izskatīšanu. Pat ja persona būs sūdzībā norādījusi konkrētu apgabaltiesu, iekļāvusi vispārīgu norādi "apgabaltiesai" vai apgabaltiesa nebūs norādīta, tas pats par sevi nevar būt pamats, lai nepieņemtu sūdzību.

Tādi pārkāpumi kā, piemēram, transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā, transportlīdzekļa vadīšana, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību, kā arī tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, vai autoceļa posma lietošana, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta, ir tipiski ilgstoši administratīvie pārkāpumi. Jau sākot dalību ceļu satiksmē, persona ir izdarījusi šāda veida pārkāpumu, un pārkāpumu tā izdara visu laiku, kamēr vien persona turpina attiecīgo rīcību vai iestājas cits nosacījums, kas pārtrauc pārkāpumu. Iestāžu un tiesu praksē nereti ilgstošs administratīvais pārkāpums tomēr netiek identificēts.

Grozījumi precizē ilgstoša administratīvā pārkāpuma izpratni, proti, tā ir nepārtraukta viena administratīvā pārkāpuma realizēšana noteiktu laikposmu. Atsevišķs ilgstošs administratīvais pārkāpums ir uzskatāms par pabeigtu brīdī, kad persona to pārtrauc, beidz pastāvēt pārkāpuma pamatā esošais tiesiskais pienākums, personai paziņo par fiksēto pārkāpumu[1] vai piemēro administratīvo sodu.

Ja personai ir paziņots par fiksēto pārkāpumu vai piemērots administratīvais sods, taču persona turpina izdarīt administratīvo pārkāpumu, administratīvo sodu var piemērot pēc tam, kad ir pagājis saprātīgs laiks administratīvā pārkāpuma pārtraukšanai.

Kontekstā ar ilgstoša administratīvā pārkāpuma regulējumu uzmanība bija pievērsta arī jautājumam par sodu biežu piemērošanu gadījumos, kad šāda veida pārkāpumi neilgā laika posmā fiksēti vairākkārt ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Administratīvās atbildības likumam atbilstošs risinājums ir tāds, ka personai nevar vēlreiz piemērot sodu, kamēr tai nav paziņots par iepriekšējo fiksēto pārkāpumu.[2] Piemēram, ja ar tehniskajiem līdzekļiem pārkāpums ir fiksēts 10 reizes un tikai tad persona saņem paziņojumu par kādu no šiem fiksētajiem pārkāpumiem, personai piemērojama administratīvā atbildība tikai par vienu pārkāpumu.

[1] Sk. arī Ceļu satiksmes likuma 43.⁷ panta 1.¹ daļu.

[2] Saeimas Juridiskās komisijas 2024. gada 24. septembra sēdes protokols Nr. 141.1.9/3-49-14/24 (priekšlikums Nr. 2 un Nr. 2A).

Pēdējo gadu laikā ir kļuvis īpaši aktuāls jautājums par tiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, kuri izdarīti ar trešajā valstī (t. i., valstī, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts vai Šveice) reģistrētiem transportlīdzekļiem un fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem vai transportlīdzekļa vadītājam neatrodoties pārkāpuma izdarīšanas vietā, to skaitu, pieauguma dinamiku un objektīvām grūtībām identificēt šādu automobiļu reģistrēto īpašnieku (turētāju, valdītāju) vai vadītāju administratīvās atbildības piemērošanai.

Lai nodrošinātu iespējamā vai piemērotā naudas soda izpildi, ja administratīvais pārkāpums izdarīts ar ārvalstī reģistrētu transportlīdzekli vai ar transportlīdzekli, kura vadītājs, īpašnieks (valdītājs) vai turētājs ir ārvalsts fiziskā vai juridiskā persona, vai pārkāpumu izdarījis ārvalsts pārvadātājs, Administratīvās atbildības likumā paredzēta iespēja piemērot vienu vai vairākus šādus nodrošinājuma līdzekļus:

1) aizturēt transportlīdzekļa vadītāja apliecību;

2) aizturēt transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentus;

3) aizturēt transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes;

4) uzlikt transportlīdzeklim imobilizatoru (riteņu bloķētāju).

Lēmumu par naudas soda izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu var pieņemt uzreiz pēc administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas, un tas ir spēkā līdz nolēmuma par sodu izpildei. To izpilda nekavējoties.

Vienlaikus precizēta Administratīvās atbildības likuma 162. pantā ietvertā transportlīdzekļa īpašnieka izpratne, kā arī paredzēts, ka lēmumu par soda piemērošanu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, var paziņot ar elektroniskā pasta starpniecību, neizmantojot drošu elektronisko parakstu. Ievērojot transportlīdzekļa deklarēšanas izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā[1] institūtu, grozījumi paplašina transportlīdzekļa īpašnieka izpratni un paredz, ka par transportlīdzekļa īpašnieku Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļas izpratnē atzīstama arī persona, kura trešajā valstī reģistrētu transportlīdzekli deklarējusi izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā. Situācijā, kad ar trešajā valstī reģistrētu transportlīdzekli būs izdarīts administratīvais pārkāpums, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem vai transportlīdzekļa vadītājam neatrodoties pārkāpuma izdarīšanas vietā, administratīvais sods tiks piemērots personai, kura trešajā valstī reģistrētu transportlīdzekli deklarējusi izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā.

[1] Ceļu satiksmes likuma 9.¹ pants.

Grozījumi palielina procesa uzsākšanas noilguma termiņu no diviem gadiem līdz trim gadiem, ja pārkāpums izdarīts politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību finansēšanas jomā.

Praksē šādus pārkāpumus atklāj tikai tad, kad par to ziņo bijušie politiskās partijas (apvienības) biedri vai citādi ar politiskajām partijām cieši saistītas personas, rodoties konfliktsituācijām partijas iekšienē, un ierasti, ka šāda veida ziņojumi ir par notikumiem, kas ir bijuši ilgstoši un  notikuši pirms vairākiem gadiem. Tas šobrīd liedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam piemērot administratīvo atbildību. Lai nodrošinātu, ka politiskās partijas tiek atbilstoši kontrolētas un rīkojas caurmērā tiesiski, pagarināms noilguma termiņš administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanai, lai administratīvā pārkāpuma process kopumā būtu efektīvs un realizējams praksē.[1] Ir būtiski nodrošināt sabiedrības uzticību politiskajām partijām. Tomēr politisko partiju "vide ir samērā noslēgta" un bieži vien pārkāpumi šobrīd tiek atklāti novēloti.[2]

[1] Deputātu J. Simanovskas , L. Rasimas, E. Labanovska, E. Cepurīša, A. Šuvajeva un M. Lūses 2024. gada 22. jūlija vēstule Nr. 111.8/6-12-14/24 Saeimas Juridiskajai komisijai par priekšlikumiem likumprojekta "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" (Nr. 615/Lp14) 2. lasījumam.

[2] Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas 2024. gada 10. septembra sēdes protokols Nr. 141.1.9/3/1-16-14/24 (priekšlikums Nr. 7).

Grozījumi būtiski paplašina procesuālā piespiedu līdzekļa – personai piešķirto tiesību izmantošanas apturēšana – saturu.   

Viens no procesuālo piespiedu līdzekļu veidiem administratīvā pārkāpuma procesā ir personai piešķirto tiesību izmantošanas apturēšana (Administratīvās atbildības likuma 73. pants). Personai piešķirto tiesību izmantošanas apturēšanu var piemērot personai, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kurš ir saistīts ar personai piešķirtajām tiesībām un kuru nepieciešams piemērot, lai novērstu iespējamu administratīvā pārkāpuma turpināšanu. Šobrīd ar "tiesībām" Administratīvās atbildības likuma 73. panta izpratnē saprot tās tiesības, kuras saskaņā ar attiecīgo nozares regulējumu administratīvajā procesā piešķir personai (piemēram, pieņemot lēmumu par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību un transportlīdzekļa vadītāja apliecības piešķiršanu). Tādējādi šo piespiedu līdzekli nevar piemērot to tiesību ierobežošanai, kuras personai ir "pašas par sevi", netiek iegūtas tiesības piešķiroša administratīvā akta rezultātā.[1] Līdz ar to šāda procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošana ne vienmēr ir iespējama, lai novērstu turpmāku pārkāpumu izdarīšanu.

Grozījumi noteic, ka, lai novērstu turpmāku pārkāpumu izdarīšanu, personai var piemērot pagaidu ierobežojumu izmantot noteiktas tiesības vai veikt noteikta veida darbību. Šo procesuālo piespiedu līdzekli – tiesību izmantošanas apturēšanu – var piemērot līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums administratīvā pārkāpuma lietā. Tādējādi minētais piespiedu līdzeklis vairs nav ierobežots ar noteikta veida tiesībām, bet attiecas uz tiesībām veikt noteikta veida darbību, ieņemt noteiktu amatu un citām tiesībām.

[1] Liukiša L. 8. nodaļa. Procesuālās sankcijas / 9. nodaļa. Procesuālie piespiedu līdzekļi. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 258. lpp.

Administratīvās atbildības likuma 174. pantā ir paredzētas augstākas amatpersonas tiesības pēc savas iniciatīvas atcelt prettiesisku lēmumu. Tomēr līdz šim pastāvēja ierobežojums, ka lēmumu nevar atcelt, ja tas ir izpildīts. Praksē šāds ierobežojums rada netaisnīgas situācijas, tostarp negatīvas sekas rodas tām personām, kuras apzinīgi izpilda nolēmumu par sodu. Savukārt, ja personai ir piemērots brīdinājums, tas vispār šķietami izslēdz iespēju izmantot šajā pantā paredzēto mehānismu. Brīdinājums jau ir izpildīts, to paziņojot.

Lai novērstu iepriekš minētās situācijas, grozījumi izslēdz Administratīvās atbildības likuma 174. panta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu. Tādējādi augstāka amatpersona pēc savas iniciatīvas varēs atcelt prettiesisku lēmumu arī tad, ja tas būs jau izpildīts.

Grozījumi paredz izņēmumu, ka administratīvā pārkāpuma procesā dokumentu var paziņot, izmantojot valsts informācijas sistēmu, ja jomā, kurā izdarīts administratīvais pārkāpums, šīs valsts informācijas sistēmas izmantošana saziņai ar iestādi ir obligāta. Atšķirībā no vispārīgā regulējuma Paziņošanas likumā, šādā gadījumā nav nepieciešama personas piekrišana saņemt dokumentu attiecīgajā veidā.

Dokuments uzskatāms par paziņotu otrajā darbdienā pēc paziņojuma par dokumenta pieejamību nosūtīšanas uz valsts informācijas sistēmā norādīto personas elektroniskā pasta adresi vai uz oficiālās elektroniskās adreses kontu dokumenta pieejamības nodrošināšanai. Personai valsts informācijas sistēmā ir iespēja atteikties no vienlaicīgas dokumenta pieejamības nodrošināšanas oficiālās elektroniskās adreses kontā.

Grozījumi precizē arī sprieduma paziņošanas regulējumu. Diena, kad spriedums paziņots, izmantojot oficiālo elektronisko adresi vai e-lietas portālu, vai, ja persona nav piekritusi saziņai izmantot e-lietas portālu, – diena, no kuras spriedums pieejams tiesas kancelejā, ir uzskatāma par sprieduma paziņošanas dienu. Ne vēlāk kā 10 dienas līdz tiesas (tiesneša) noteiktajai sprieduma paziņošanas dienai (Administratīvās atbildības likuma 198. panta ceturtā daļa vai 213. panta pirmā daļa) vai tiesas (tiesneša) noteiktajā termiņā procesa dalībnieks var izteikt tiesai lūgumu spriedumu paziņot, izmantojot citus elektroniskos sakaru līdzekļus vai pasta pakalpojumus. Lai novērstu dažādu izpratni praksē, likumā tiešā tekstā ir norādīts, ka sprieduma paziņošanas dienu šādos gadījumos nosaka saskaņā ar Paziņošanas likumu.

Lai nodrošinātu precīzu administratīvās atbildības sistēmas regulējumu un privātpersonas varētu viegli saprast, kuri normatīvie akti var regulēt administratīvo atbildību, grozījumi konkretizē, kādus jautājumus var regulēt ārpus Administratīvās atbildības likuma. Nozares likumā var noteikt arī papildsoda izpildes īpatnības šajā nozarē, kā arī starptautisko sadarbību nozares ietvaros.

Grozījumi papildina pie administratīvās atbildības saucamās personas tiesību klāstu ar norādi, ka tai ir tiesības īstenot aizstāvību ar pašas izvēlēta aizstāvja līdzdalību. Lai gan šādas tiesības izriet no Administratīvās atbildības likuma 33. panta, precizējums atvieglos iespēju personai uzzināt tai piemītošās tiesības administratīvā pārkāpuma procesā.

Likumā iekļautas Nodokļu un muitas policijas tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu, kā arī administratīvi aizturēt personu. Šie grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar Nodokļu un muitas policijas likumu, t. i., 2026. gada 1. janvārī.

Administratīvā pārkāpuma lietai numuru piešķirs ne tikai Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, bet arī valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija".

Likumā noteiktas tiesības līdz vienam gadam apturēt administratīvā pārkāpuma procesu, ja tas nepieciešams, lai īstenotu Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normā noteiktu sadarbību vai citu rīcību. Praksē šobrīd tas var būt nepieciešams, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasības.

Likumā tiešā tekstā ir noteikts, ka arī administratīvā pārkāpuma procesā iestādē ir pieļaujams slēgts process. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata slēgtā procesā, ja tas nepieciešams valsts noslēpuma, adopcijas noslēpuma un ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzībai, kā arī ja administratīvā pārkāpuma lietā pie atbildības saucamā persona vai cietušais ir nepilngadīgais.

Grozījumi paplašina iespēju izmantot videokonferences administratīvā pārkāpuma procesā. Vairs nav nepieciešams, lai pastāvētu priekšnoteikums, ka procesa dalībnieks vai citas personas atrodas citā vietā un nevar ierasties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietā.

Ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta kompetences izmaiņas, Administratīvās atbildības likuma 155. pantā norāde uz Valsts ieņēmumu dienestu aizstāta ar vispārīgu apzīmējumu "institūcija, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu".

Lai nodrošinātu valsts noslēpuma aizsardzību, grozījumi paredz, ka Rīgas pilsētas tiesa kā pirmās instances tiesa izskata administratīvā pārkāpuma lietu, kurā iekļauts valsts noslēpumu saturošs objekts.

Līdz šim likumā bija noteikts, ka jautājumu par pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdu labošanu tiesa izlemj rakstveida procesā piecu darbdienu laikā no kļūdu konstatēšanas vai lūguma saņemšanas dienas, pirms tam paziņojot par to procesa dalībniekiem un nosakot termiņu iebildumu iesniegšanai. Praksē šo termiņu nebija iespējams īstenot. Nav iespējams vienlaicīgi izvērtēt jautājumu piecu darbdienu laikā, pirms tam paziņojot procesa dalībniekiem un dodot termiņu iebildumu sniegšanai. Tas nav iespējams neatkarīgi no izvēlētā paziņošanas veida. Grozījumi izslēdz minēto piecu darbdienu termiņu.   

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas atlikšanas gadījumā nākamās tiesas sēdes norises dienu un laiku tiesa paziņo personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi, un to paraksts par paziņošanu vairs nav nepieciešams.

Apelācijas sūdzībai nav jāpievieno noraksti atbilstoši procesa dalībnieku skaitam. Šāda prasība neatbilst administratīvā pārkāpuma procesa elektroniskā vidē mērķim.

Likums noteic, ka apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu un nosūta administratīvā pārkāpuma lietu jaunai izskatīšanai, ja administratīvā pārkāpuma lietā nav: 1) pilna nolēmuma vai 2) tiesas sēdes protokola vai tiesas sēdes audioieraksta vai ir būtiski trūkumi tiesas sēdes protokolā vai tiesas sēdes audioierakstā. Tiesai jāvērtē, vai trūkumi tiesas sēdes protokolā vai audioierakstā ir tik būtiski, ka neļauj lietu izvērtēt pēc būtības. Piemēram, nebūtu pamata atcelt pirmās instances tiesas nolēmumu, ja tiesas sēdes audioierakstā ir tikai īslaicīgi tehniski traucējumi vai protokolā nav atspoguļota kāda neliela lietas izskatīšanas daļa, kas pati par sevi neliedz lietu izskatīt pēc būtības.

Piezīmes:

Informācijas sagatavošanā ir izmantota likumprojekta anotācija, kā arī tieslietu ministres iesniegto priekšlikumu otrajam un trešajam lasījumam pamatojums. Atsauces uz šiem dokumentiem nav iekļautas.

2025. gada 1. janvārī stājās spēkā arī Iekšlietu ministrijas izstrādātais 2024. gada 4. decembra likums "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā". Šie grozījumi nav aplūkoti.