Tieslietu ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību sistēmas politikas, tiesu sistēmas un tiesu administrēšanas) nozarēs, kā arī citās šajos noteikumos minētajās valsts politikas jomās.
Ministrija ir tieši pakļauta tieslietu ministram.
Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām, kurām deleģēts pārvaldes uzdevums un kuras, pildot konkrēto uzdevumu, ir ministrijas padotībā, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi.
Tieslietu ministrijas funkcijas ir:
1. Izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku šādās jomās:
tiesību sistēma, tajā skaitā valststiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību un reliģisko tiesību jomā, kā arī procesuālo tiesību jomā;
- tiesu sistēma un rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu administrēšana;
- kriminālsodu un administratīvo sodu sistēma;
- sodu izpilde;
- tiesu ekspertīze;
- informācijas atklātība;
- publiskie reģistri;
- oficiālās publikācijas un tajās ietvertās informācijas sistematizācija;
- personas datu aizsardzība;
- rūpnieciskais īpašums, īpaši patenti, preču zīmes, dizainparaugi un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas;
- nekustamā īpašuma valsts kadastra uzturēšana;
- juridisku personu (izņemot kredītiestādes) un fizisku personu maksātnespēja;
- civilstāvokļa aktu reģistrācija;
- reliģiskās lietas;
- brīvās juridiskās profesijas;
- alternatīvie strīdu risināšanas veidi – šķīrējtiesas un mediācija;
- valsts garantēto uzturlīdzekļu nodrošināšana;
- valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība;
- valsts kompensācijas cietušajiem;
- noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršana kopīgi ar Finanšu ministriju atbilstoši noteiktajai kompetencei.
2. Organizēt un koordinēt likumu un citu normatīvo aktu īstenošanu.
3. Veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.