Publicēts: 17.01.2020.
Atjaunināts: 29.01.2025.
Atjaunināts: 29.01.2025.
08.01.2025. 4. studija: “Kas, dzīvojot ārvalstīs, jāņem vērā ģimenēm no Latvijas?”.
08.02.2024. Sociālā medija LAIVA raidījums "Atklāti par'' - Latvijas bērnu tiesību aizsardzība ārvalstīs.
30.05.2023. Latvijas valstspiederīgo bērnu interešu aizsardzības aspekti ārvalstīs.
15.12.2022. Iestādes turpinās uzlabot Latvijas bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu ārvalstīs.
09.12.2022. Eksperti pārrunās Latvijas bērnu tiesību aizsardzības ārvalstīs nodrošināšanu
16.06.2020. Centrālo iestāžu loma vecāku atbildības risināšanā starptautiskās sadarbības ietvaros.
15.09.2021. Nepienācīga bērnu aprūpe ārvalstīs noved pie bērnu izņemšanas no ģimenes
12.11.2015. Latviešiem ārzemēs grib nodrošināt juridisku palīdzību par bērnu tiesībām.
Starptautiskais un Eiropas Savienības tiesiskais regulējums:
Hāgas 1996.gada konvencijā par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem (turpmāk - Hāgas 1996.gada konvencija) ir ietverti vienoti jurisdikcijas noteikumi, paredzot, kuras valsts iestādes ir kompetentas pieņemt nepieciešamos bērna aizsardzības pasākumus.
Šie noteikumi ir izstrādāti tā, lai novērstu iespēju pieņemt konfliktējošus nolēmumus, piešķirot galveno kompetenci tās valsts iestādēm, kurā bērnam ir pastāvīgā dzīvesvieta, bet atļaujot arī valstij, kurā bērns uzturas, pieņemt nepieciešamos ārkārtējos vai pagaidu aizsardzības pasākumus.
Hāgas 1996.gada konvencija nosaka struktūru, kādā izšķirami bērna vecāku strīdi par aizgādības vai saskarsmes tiesībām, ja bērna vecāki dzīvo dažādās valstīs.
Hāgas 1996.gada konvencija nosaka, kuras valsts likumi ir piemērojami, kā arī paredz pasākumu, kas pieņemti vienā līgumslēdzējā valstī, atzīšanas un izpildes mehānismus visās pārējās līgumslēdzējās valstīs.
Papildus Hāgas 1996.gada konvencija paredz sadarbības noteikumus, kas veido pamatietvaru informācijas apmaiņai un sadarbībai starp bērnu aizsardzības administratīvajām iestādēm dažādās līgumslēdzējās valstīs.
Sīkāku informāciju par Hāgas 1996.gada konvencijas piemērošanu angļu un franču valodā var atrast Hāgas 1996.gada konvencijas Paskaidrojošajā ziņojumā.
Detalizētāka informācija par Konvencijas dalībvalstīm ir aplūkojama Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences mājas lapā.
Padomes Regula (ES) 2019/1111 (2019. gada 25. jūnijs) par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (turpmāk - Regula) ir spēkā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, bet nav piemērojama tiesiskajās attiecībās ar Dāniju.
Regula, ko sarunvalodā sauc par regulas “Brisele II regula”, ir iepriekšējo regulu pārstrādātā redakcija, paredzot efektīvākus noteikumus rīcībai pārrobežu laulības lietās un vecāku atbildības jautājumos.
Regula arī dod iespēju bērniem paust savu viedokli tiesvedībās lietās par vecāku atbildību un bērna starptautiskās nolaupīšanas lietās.
Regulā izklāstīti noteikumi par bērna ievietošanu citā dalībvalstī, tostarp nepieciešamību saņemt piekrišanu attiecībā uz jebkādu ievietošanu, izņemot, ja bērns ir ievietojams pie kāda no vecākiem.
Regulas piemērošanas rokasgrāmata latviešu un citās Eiropas Savienības dalībvalstu valodās pieejama oficiāla Eiropas Savienības tīmekļa vietnē.
Kopumā ik gadu vidēji tiek risinātas aptuveni 140 pārrobežu lietas, kurās iesaistīts bērns, un aptuveni trešdaļu veido gadījumi, kas saistīti ar Latvijas valstspiederīgo un viņu bērnu ārvalstīs tiesību aizsardzības nodrošināšanu.
Proti, gadā tiek ierosinātas aptuveni 50-55 lietas, pamatojoties uz informācijas saņemšanu par gadījumiem, kad no Latvijas valstspiederīgo aprūpes ārvalstī tiek izņemti bērni (vai pastāv šāds risks).
Analizējot tos gadījumus, kas saistīti ar bērnu izņemšanu no ģimenes (vai šādu risku), konstatējams, ka lietas aptuveni 75 % gadījumos noslēdzās ar aprūpes nodrošināšanu ģimeniskā vidē, proti, atgriežoties vecāku aprūpē Latvijā vai ārvalstī (60 %), vai arī nododot bērnus radinieku aprūpē Latvijā vai ārvalstī (10%), vai nonākot audžuģimenes aprūpē Latvijā (5%).
Aptuveni 20% lietu noslēdzās ar bērna nodošanu ilgtermiņa ārpusģimenes aprūpē (audžuģimenē) ārvalstīs dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, vairākās lietās bērni jau bija sasnieguši pusaudžu vecumu un audžuģimenē tika ievietoti ar pašu vecāku piekrišanu, respektīvi, tika saglabātas bērna saskarsmes tiesības ar vecākiem. Savukārt citos gadījumos tika ņemts vērā bērna iedzīvošanas (pastāvīgās dzīvesvietas) fakts ārvalstīs un apstāklis, ka bērna pārvietošana valsts piederības valstī neatbilstu bērna interesēm.
Tomēr neliels lietu skaits (aptuveni 5%) noslēdzās arī ar bērnu iekļaušanu adoptējamo bērnu sarakstā ārvalstī. Jāteic, ka šāds iznākums ir saistīts ar vairākiem apstākļiem. Piemēram, citreiz tas ir saistīts pašu bērna vecāku vēlmi, bet citos gadījumos ar noturīgas saiknes izveidošanos bērnam ar konkrēto valsti vai arī piemērotu aprūpētāju trūkumu Latvijā.