Eiropas Savienībā to, kuras dalībvalsts tiesās var celt prasību civillietā vai komerclietā pret personu no citas dalībvalsts un to, kādā kārtībā vienas dalībvalsts spriedumu var atzīt un izpildīt citā dalībvalstī, nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 12.decembra regula (ES) Nr.1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (pārstrādātā versija) (turpmāk – Briseles Ibis regula).
Ar Briseles Ibis regulu tiek aizstāta tās jomā iepriekš darbojusies Padomes 2000.gada 22.decembra regula (EK) Nr. 44/2001 jeb Brisesles I regula. Ar jauno Briseles Ibis regulu būtiskākās pārmaiņas skārušas izpildāmības pasludināšanas jeb exequatur procedūru, kura ar Briseles Ibis regulu tikusi atcelta. Rezultātā vienā Eiropas Savienības valstī pieņemtu spriedumu atzīst pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs bez izpildāmības pasludināšanas, kas saskaņā ar Briseles I regulu pirms izpildes bija jāveic uzrunātajā dalībvalstī. Ar Briseles Ibis regulu, pamatojoties uz savstarpējās uzticēšanās principu, panākts, ka spriedums, kas ir izpildāms izcelsmes valstī, ir izpildāms arī pārējās Eiropas Savienība dalībvalstīs. Briseles Ibis regula uzlabo arī tiesas izvēles līgumu efektivitāti. Rezultātā starptautiskais civilprocess padarīts vienkāršāks, lētāks un efektīvāks, vienlaikus garantējot arī personu tiesisko interešu aizsardzību.
Briseles Ibis regulu piemēro civillietās un komerclietās. Jēdzieni “civillieta” un “komerclieta” ir autonomi. Tas nozīmē, ka to iztulkošanā jāvadās no Briseles Ibis regulu mērķiem un sistēmas, kā arī jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas prakse. Eiropas Savienības Tiesa minētos jēdzienus interpretējusi, piemēram, spriedumos: C-265/02; C-266/01; C-172/91; 814/79; 25/79; 133/78; 25-76. Ja konkrētā lieta nav ne civillieta, ne komerclieta Briseles Ibis regulas izpratnē vai ja lieta atbilst kādam no Briseles Ibis regulas 1.panta 2.punktā uzskaitītajiem izņēmumiem, var būt piemērojama cita regula, piemēram, jautājumiem par uzturēšanas saistībām jurisdikcija nosakāma un attiecīgo nolēmumu aprite notiek saskaņā ar Padomes 2008.gada 18.decembra regulu (EK) Nr.4/2009. Savukārt atsevišķos gadījumos, piemēram, kad atbildētājam nav domicila nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī, var nākties piemērot arī nacionālās kolīziju normas.
Atbilstoši Briseles Ibis regulas vispārējam principam atbildētājam ir tiesības uz lietas izskatīšanu viņa dzīvesvietas valsts tiesā, tāpēc civillietu un komerclietu izskatīšana pamatā ietilpst atbildētāja domicila dalībvalsts tiesu kompetencē. Vienlaikus regula paredz vairākus izņēmumus no šī pamatprincipa.
Atsevišķas lietas, kā, piemēram, strīdi par lietu tiesībām uz nekustamo īpašumu un citi jautājumi ir pakļauti attiecīgu dalībvalstu ekskluzīvajai jurisdikcijai, ko nav iespējams atcelt ar pušu vienošanos. Citi izņēmumi ir saistīti ar “vājākās puses” aizsardzību lietās, kas izriet no individuālajiem darba līgumiem, patērētāju slēgtajiem līgumiem un apdrošināšanas līgumiem. Tāpat atsevišķās lietās Briseles Ibis regula paredz iespēju prasītājam pēc savas izvēles celt prasību atbildētāja domicila valsts vai citas dalībvalsts tiesās, piemēram, līgumsaistību lietās prasību var celt arī saistības izpildes valsts tiesā.
Briseles Ibis regula respektē arī pušu autonomiju, ļaujot pusēm noslēgt vienošanos par kompetento tiesu. Šādā gadījumā jurisdikcijas noteikumi būs piemērojami arī tādām pusēm, kuru domicils ir ārpus Eiropas Savienības. Tomēr jāņem vērā, ka vienošanās par jurisdikciju uztverams kā atsevišķs līgums, kura spēkā esamība izvērtējama pēc izvēlētās valsts tiesību aktiem.
Gadījumos, kad atbildētājs ieradies tiesā un nav apstrīdējis jurisdikciju, saskaņā ar Briseles Ibis 26.pantu tiek pieņemts, ka atbildētājs labprātīgi to atzinis un tiesai jurisdikcijas jautājums nav jārisina, tomēr šeit ir būtiski ņemt vērā, ka šis princips neatceļ iepriekš minēto ekskluzīvo jurisdikciju un nevar ierobežot “vājākās puses” intereses.
Ar mērķi samazināt paralēlās tiesvedības iespējas un panākt to, lai dažādās dalībvalstīs netiek pieņemti nesavienojami nolēmumi, Briseles Ibis regulas noteikumus par jurisdikciju papildina noteikumi, kas nosaka, kuru dalībvalstu tiesām ir prioritāte izskatīt konkrēto civillietu vai komerclietu, ja tiesvedība par vienu un to pašu pamatu, priekšmetu un starp tām pašām pusēm tiek uzsākta dažādu dalībvalstu tiesās.
Briseles Ibis regulu saskaņā ar tās 66.pantu piemēro tiesvedībā, kura uzsākta, publiskiem aktiem, kas oficiāli sastādīti vai reģistrēti, un tiesas izlīgumiem, kuri apstiprināti vai noslēgti 2015. gada 10. janvārī vai pēc tam. Lietām, kuras uzsākta pirms minētā datuma, joprojām piemērojama Briseles I regula.
Briseles Ibis regulu piemēro visās Eiropas Savienības dalībvalstīs – arī Dānijā. Lai gan saskaņā ar Protokolu par Dānijas nostāju Dānijai Briseles Ibis regula nav saistoša, saskaņā ar Eiropas Kopienas un Dānijas Karalistes 2005.gada 19.oktobra nolīgumu Dānija pieņēmusi lēmumu atkāpties no minētā protokola noteikumiem un Briseles Ibis regulu atzīt sev par saistošu.