2018. gada jūlijā Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācija (OECD) noslēdza darbu pie ziņojuma “Tiesiskums komercdarbībai un iekļaujošai izaugsmei Latvijā”. Ziņojums tapa pēc Latvijas Republikas iniciatīvas, lai ar OECD, kas ir viena no ekonomisko jautājumu risināšanā kompetentākajām organizācijām, palīdzību noskaidrotu Latvijas komercdarbības vides raksturojumu un apzinātu tās uzlabošanas iespējas.
Ziņojums vienlaikus gan raksturo komercdarbības vides pieejamības līmeni Latvijā, gan iezīmē iespējas kā to uzlabot. Latvija tajā izcelta kā viena no Eiropas visstraujāk augošajām ekonomikām, kas pievienojas OECD valstu kopējai tendencei pieņemt plašāku stratēģiju attiecībā uz tiesu sistēmas stiprināšanu un valsts sniegto pakalpojumu, kas balstīti lietotāju vajadzībās, attīstību, tādejādi veicinot ekonomisko izaugsmi un labklājību. Ziņojumā kā pieci galvenie izaicinājumi, ar kuriem Latvija saskaras, virzoties uz komercdarbības jomas pilnveidošanu un attīstību, minēti:
- mūsdienīgas pieejas komerctiesībām ieviešana,
- komercdarbībai izvirzīto formālo prasību pārskatīšana atbilstoši tehnoloģiju laikmeta tendencēm,
- reformu tempu un tiesiskās noteiktības salāgošana,
- administratīvā sloga mazināšanas stratēģijas noteikšana,
- komercdarbībai draudzīgas pārvaldības stiprināšana.
OECD eksperti kopumā ir atzinīgi novērtējuši Tieslietu ministrijas jau uzņemto attīstības kursu komercdarbības vides pilnveidošanai. Līdz ar to Tieslietu ministrija turpina darbu pie tiem pasākumiem, kas ziņojumā minēti kā nepieciešamās izmaiņas (kā piemēram, e-risinājumu plašāka izmantošana, lai atrisinātu kadastra un zemes reģistra funkciju dalījumu divās struktūrās; rīku ieviešana, kas nodrošinātu plašāku tehnoloģiju izmantošanu tiesu darbā, veicinot to pieejamību sabiedrībai; mediācijas institūta popularizēšana) un kurus Tieslietu ministrija bija uzsākusi jau pirms OECD vērtējuma veikšanas vai uzsāka ziņojuma tapšanas laikā.
Papildus jau iesāktajiem darbiem OECD piedāvājis virkni ieteikumu uzlabojumu turpināšanai. Tos Tieslietu ministrija jau iekļāvusi nākamā perioda uzdevumos. Piemēram, tiek un tiks ņemts vērā ieteikums iepretim jauniem normatīvo aktu grozījumiem vairāk strādāt tieši ar likuma praktiskās piemērošanas uzlabošanu, veicinot izpratni par privātpersonu rīcības brīvību. Normatīvo aktu grozījumu kontekstā OECD ziņojumā norādīts, ka tos vajadzētu veikt sistēmisku un kompleksu reformu ietvaros, ņemot vērā modernās komercdarbības formas. Vienkāršojot regulējumu, mazināmas formālās prasības. Savukārt, lai stiprinātu pakalpojumu pieejamību, pēc iespējas plašāk ieviešams vienas pieturas aģentūras princips.
Ņemot vērā, ka ziņojumā ietvertās rekomendācijas skar plašu jautājumu loku kā tieslietu, tā publiskās pārvaldes un komercdarbības politiku jomās un veiksmīgā to ieviešanā izšķirošana nozīme ir vispārējam institucionālajam un tiesiskajam ietvaram un politikas veidotāju sadarbībai - arī citas atbildīgās institūcijas aicinātas ņemt vērā sniegtās rekomendācijas.
Kopumā OECD ziņojums Latvijai ir lieliska ceļa karte, lai ar efektīvu un pieejamu pakalpojumu un strīdu risināšanas mehānismu palīdzību, radītu komercdarbības vajadzībām pielāgotu infrastruktūru un kļūtu par vienu no biznesam vispievilcīgākajām valstīm.
Ar pilnu ziņojuma tekstu aicinām iepazīties šeit: http://www.oecd.org/fr/lettonie/access-to-justice-for-business-and-inclusive-growth-in-latvia-9789264303416-en.htm