Publicēts: 04.02.2020.

Latvija nav pievienojusies vai ratificējusi tādas daudzpusējas konvencijas vai starptautiskos līgumus, kas regulētu atsevišķus jautājumus tieši attiecībā uz pārrobežu mantojuma lietu vešanu. Latvija ir noslēgusi astoņus divpusējus (trīspusējus) tiesiskās palīdzības līgumus (skat. sadaļu par jurisdikciju – starptautiskais regulējums), kas paredz dažādus tiesiskās sadarbības veidus civiltiesību, ģimenes, darba tiesību un krimināltiesību jomā. Civiltiesību jomā šie līgumi nosaka piemērojamā likuma jautājumus, piekritības normas, spriedumu atzīšanas un izpildīšanas noteikumus, t.sk., arī mantošanas tiesību jomā. Šādus starptautiskos līgumus Latvija ir noslēgusi ar Krievijas Federāciju, Baltkrieviju, Kirgīziju, Ukrainu, Moldovu, Uzbekistānas Republiku, Poliju, Lietuvu un Igauniju:

1) 1993. gada 3. februāra Līgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās;

2) 1995. gada 23. maija Līgums starp Latvijas Republiku un Ukrainu par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās;

3) 1994. gada 21. februāra Līgums starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās;

4) 1996. gada 23. maija Līgums starp Latvijas Republiku un Uzbekistānas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās;

5) 1997. gada 10. aprīļa Latvijas Republikas un Kirgīzijas Republikas līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās;

6) 1993. gada 14. aprīļa Līgums starp Moldovas Republiku un Latvijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās;

7) 1994.gada 23.februāra Līgums starp Latvijas Republiku un Polijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās;

8) 1992.gada 11.novembra Līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām starp Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku.

Starptautiskajos līgumos paredzētie vispārējie mantošanas noteikumi paredz, ka kustamās mantas mantošanas tiesībām ir piemērojams mantojuma atstājēja pēdējās pastāvīgās dzīvesvietas līgumvalsts likums (Latvijas-Uzbekistānas līguma 37.pants, Latvijas – Ukrainas līguma 36.pants, Latvijas-Moldovas līguma 41.pants, Latvijas-Baltkrievijas līguma 41.pants, Latvijas-Lietuvas-Igaunijas līguma 41.pants, Latvijas-Krievijas līguma 42.pants, Latvijas-Kirgīzijas līguma 42.pants), izņemot Latvijas-Polijas līgumu, kas paredz, ka kustamas mantas mantošanas tiesības tiek noteiktas saskaņā ar mantojuma atstājēja pilsonības līgumvalsts likumu (42.pants). Visi Latvijai saistošie starptautiskie līgumi nosaka, ka nekustamās mantas mantošanas tiesības nosaka nekustamās mantas atrašanās līgumvalsts likums (Latvijas-Uzbekistānas līguma 37.pants, Latvijas – Ukrainas līguma 36.pants, Latvijas-Moldovas līguma 41.pants, Latvijas-Polijas līguma 42.pants, Latvijas-Baltkrievijas līguma 41.pants, Latvijas-Lietuvas-Igaunijas līguma 41.pants, Latvijas-Krievijas līguma 42.pants, Latvijas-Kirgīzijas līguma 42.pants).