1) IETVARLĒMUMI:

 

  1. Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI (2005. gada 24. februāris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām  – piemērojams naudas soda izpildīšanai;

! Vēršam uzmanību, ka finansiālā sankcija nedrīkst būt mazāka par 70 EUR.

  1. Padomes Pamatlēmums 2008/909/TI ( 2008. gada 27. novembris ) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā – piemērojams ar brīvības atņemšanu saistīta soda izpildīšanai;

! Vēršam uzmanību, ka:

  1. ārvalstī piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšana Latvijā ir iespējama, ja lūguma saņemšanas brīdī attiecīgajā ārvalstī notiesātajai personai atlikuši vismaz seši (6) mēneši līdz brīvības atņemšanas soda izciešanas beigām;
  2. lūguma par Latvijā piespriesta brīvības atņemšanas soda izpildīšanu ārvalstī nosūtīšana ir iespējama, ja šā lūguma vai ierosinājuma saņemšanas brīdī notiesātajam atlikuši vismaz seši (6) mēneši līdz soda izciešanas beigām.
    1. Padomes Pamatlēmums 2008/947/TI ( 2008. gada 27. novembris ) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu tādiem spriedumiem un probācijas lēmumiem, kuri paredzēti probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju uzraudzībai – piemērojams alternatīvo sankciju un probācijas izpildīšanai;
    2. Padomes Pamatlēmums 2006/783/TI ( 2006. gada 6. oktobris ) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem – piemērojams mantas konfiskācijas izpildīšanai.

2) DIREKTĪVAS:

  1. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2014/41/ES (2014. gada 3. aprīlis) par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās piemērojams pierādījumu iegūšanai, tajā skaitā, arī videokonferencēm, ja abām dalībvalstīm ir spēkā iepriekšminētā direktīva;
  2. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2011/99/ES (2011.gada 13.decembris) par Eiropas aizsardzības rīkojumu – piemērojams, lai citas dalībvalsts kompetenta iestāde citas dalībvalsts teritorijā varētu turpināt personas aizsardzību, ja saskaņā ar izdevējvalsts valsts tiesību aktiem ir veikta noziedzīga darbība vai iespējama noziedzīga darbība.