Preventīvie pasākumi pirms bērns tiek prettiesiski aizvests no Latvijas uz ārvalsti.
Lielākajā daļā gadījumu bērna pārvietošana notiek pēkšņi un negaidīti. Sākotnēji, uz to var norādīt izmaiņas otra vecāka uzvedībā – pārlieku liela uzmanība bērna audzināšanā, grūtības laulības šķiršanas procesa laikā un nespēja vienoties par bērna aizgādības un/vai saskarsmes tiesībām, vai – atklāti plāni pārvietot bērnu uz citu valsti. Jāņem vērā, ka iemeslu dažādība neļauj tos pilnībā uzskaitīt un paredzēt. Tomēr daļā gadījumu šo nepatīkamo pārsteigumu ir iespējams laikus novērst. Veicot šādus piesardzības pasākumus, var veicināt un nostiprināt savu interešu tiesisko aizsardzību:
- mēģināt vienoties ar otru bērna vecāku par bērna aizgādības un/vai saskarsmes tiesībām:
- piemēram, labprātīgā ceļā savstarpēji noslēgt vienošanos (mutisku, rakstisku vai notariāli apstiprinātu).
- ģimenes konfliktu risināšanā var izmantot arī mediācijas sniegtās iespējas, kuras laikā ar neitrālas trešās personas – mediatora - palīdzību, izmantojot dažādas metodes un prasmes, tiek mēģināts rast pusēm savstarpēji pieņemamu strīda risinājumu, uzklausot abu pušu vēlmes un vajadzības.
Detalizētāku informāciju var aplūkot:
www.mediacija.lv;
- Dažos gadījumos, kad, iespējams, ir nepieciešams, lai tiesa aizsargātu bērna labklājību pirms galīgā nolēmuma pieņemšanas, lietās par laulības šķiršanu vai tās neesamību, kā arī lietās, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, uz laiku līdz sprieduma taisīšanai, puses var lūgt tiesai pagaidu lēmumu par bērna dzīvesvietas noteikšanu, aizgādības tiesību noteikšanu, saskarsmes tiesības izmantošanu, aizliegumu bērna izvešanai no valsts saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem.
Konstatējot to, ka bērns ir prettiesiski, aizvests no Latvijas uz ārvalsti un to, ir veicis bērna otrs vecāks, un starp bērna vecākiem pastāv kopīga aizgādība pār bērnu – bērna dzimšanas apliecībā norādīti abi bērna vecāki, un tiesa nav lēmusi par kāda vecāka aizgādības tiesību ierobežošanu/atņemšanu – Valsts policija nevar uzsākt kriminālprocesu, jo saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par to nav paredzēta kriminālatbildība.
- Ja jums ir bažas, ka otrs bērna vecāks vai persona, kurai ir aizgādības tiesības, plāno bez jūsu piekrišanas izvest bērnu uz pastāvīgu dzīvi citā valstī, un bērnam līdz šim nav izsniegts personu apliecinošs dokuments vai tas atrodas pie Jums, pastāv iespēja aizkavēt jūsu bērna personas apliecinoša dokumenta izdošanu otram vecākam:
- Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma 10.pantā noteikto, Jūs varat lūgt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei neizsniegt otram vecākam jūsu bērna ( ja viņš/viņa ir jaunāks par 14 gadiem) personu apliecinošu dokumentu. Pēc šāda iesnieguma saņemšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde neizsniegs otram vecākam jūsu bērna personu apliecinošu dokumentu mēnesi no iesnieguma saņemšanas dienas.
- Šajā laikā, Jūs varat iesniegt lūgumu tiesai noteikt aizliegumu izvest bērnu no valsts, līdz brīdim, kamēr tiks pabeigts tiesvedības process attiecībā uz bērna aizgādības jautājumiem, iespējamo saskarsmes kārtības un dzīvesvietas noteikšanu.
- Ja jūs jau esat iesniedzis/-gusi lūgumu tiesai pieņemt lēmumu par aizliegumu bērnu izvest no valsts, tad, lai aizkavētu personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu, Jums jāiesniedz Pilsonības migrācijas pārvaldē dokuments, kas apliecina, ka šāds lūgums tiesā ir iesniegts.
- Ja tiesa jau pieņēmusi aizliegumu izvest bērnu no valsts, šis lēmums un jūsu lūgums neizsniegt personu apliecinošu dokumentu jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Pēdējos divos gadījumos Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde neizsniegs otram vecākam Jūsu bērna personu apliecinošu dokumentu līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā.