Publicēts: 04.12.2020.

1.

Dokumenta veids

Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”

2.

Dokumenta nosaukums

Grozījumi Komerclikumā.

3.

Politikas joma un nozare vai teritorija

Komerctiesību politika.

4.

Dokumenta mērķgrupas

Komersanti un ikviena persona, kura ir saistīta ar uzņēmējdarbības vidi.

5.

Dokumenta mērķis un sākotnēji identificētās problēmas būtība

Likumprojekts nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvai (ES) Nr. 2019/1151, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās. Likumprojekts paredz atteikties no komercreģistra ierakstu izsludināšanas oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” un turpmāk ierakstus izsludināt komercreģistra iestādes tīmekļvietnē (www.info.ur.gov.lv), informācijas apmaiņai ar  Eiropas Savienības dalībvalsts, Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti un Lihtenšteinas Firstisti (turpmāk – dalībvalstis) reģistru savstarpējās savienojamības sistēmā gadījumos, ja sabiedrība ir izveidota vienā dalībvalstī, bet tai ir filiāle citā dalībvalstī.

2019. gada 28. februārī tika pieņemts “Komercnoslēpuma aizsardzības likums”, kas tika izstrādāts, lai nacionālajos normatīvajos aktos ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Direktīvu (ES) Nr. 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu, tādā veidā reformējot komercnoslēpuma tiesisko regulējumu. Šobrīd regulējums par to, kāda informācija būtu uzskatāma par komercnoslēpumu, ir paredzēta gan Komercnoslēpuma aizsardzības likumā, gan arī Komerclikuma 19. pantā. Tādējādi, lai izvairītos no dažādiem “komercnoslēpuma” jēdzieniem, likumprojektā ir veikti grozījumi Komerclikumā, izslēdzot 19. pantu.

 

Latvijā formāli pastāv patiesā sēdekļa teorija, tomēr praksē tiek pārbaudīta tikai reģistrētā adrese, tāpēc de facto no doktrīnas viedokļa Latvija jau šobrīd tiek pieskaitīta pie reģistrācijas vietas teorijas valstīm.  Ņemot vērā minēto, ar likumprojektu tiks mainīta juridiskās adreses izpratne un ar sabiedrības juridisko adresi vairs netiks saprasta vadības atrašanās vieta, bet gan adrese, kura ir ierakstīta komercreģistrā.

Tāpat arī likumprojekts paredz aizstāt piekrišanu juridiskās adreses reģistrācijai ar komersanta valdes apliecinājumu, ka komersantam ir tiesības atrasties konkrētajā adresē. Līdz ar to tiek saglabāta prasība, ka komersantam ir jāvienojas ar nekustamā īpašuma īpašnieku par tiesībām izmantot nekustamo īpašumu, bet šīs vienošanās daļa (piekrišana juridiskās adreses reģistrēšanai) vairs nebūs jāiesniedz Uzņēmumu reģistram. Tā vietā komersanta valdei būs pienākums apliecināt, ka šāda vienošanās pastāv un komersantam ir tiesības atrasties attiecīgajā nekustamajā īpašumā.

6.

Dokumenta izstrādes laiks un plānotā virzība

Likumprojektu ir plānots iesniegt izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē pēc sabiedriskās apspriešanas beigām.

7.

Dokumenti

1. Likumprojekts uz 6 lapām (TMLik_031220_Grozijumi_KCL).

8.

Sabiedrības pārstāvju iespējas līdzdarboties

Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties likumprojekta izstrādē, sniedzot rakstiski viedokli, līdz 2020. gada 18. decembrim.

9.

Pieteikšanās līdzdalībai

Viedokļus par likumprojektu lūdzam iesniegt rakstveidā, nosūtot tos uz e-pasta adresi: Anita.Cehanovica@tm.gov.lv

10.

Cita informācija

Nav.

11.

Atbildīgā amatpersona

Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska, talr.  67036941, Dagnija.Palcevska@tm.gov.lv