22-TA-2812
Viņa svētībai Maskavas un visas Krievzemes patriarham Kirilam
Ministru Kabineta vēstules projekts
Viņa svētībai Maskavas un
visas Krievzemes patriarham Kirilam
Jūsu Svētība!
Izpildot Viņa Ekselences Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita ierosināto un Latvijas Republikas Saeimas pieņemto likumu “Grozījumi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā” (turpmāk – grozījumi), daru zināmu, ka 2022. gada 8. septembra grozījumi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā juridiski noteic un nostiprina turpmāko Latvijas Pareizticīgās Baznīcas statusu.
Ar šiem likuma grozījumiem Latvijas valsts ir atzinusi, ka Latvijas Pareizticīgā Baznīca ar visām tās diecēzēm, draudzēm un iestādēm ir pilnīgi patstāvīga un neatkarīga no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas (autokefālā baznīca). Grozījumi ir stājušies spēkā 2022. gada 10. septembrī.
Latvijas Pareizticīgā Baznīca kā pilnīgi patstāvīga un neatkarīga baznīca neatkarīgā un suverēnā Latvijas valstī izveidota ar 1921. gada 6(19). jūlijā Rīgas un Mītavas arhibīskapam Jānim Pommeram piešķirto Tomosu atbilstoši Krievijas Pareizticīgās Baznīcas Svētās sinodes un Augstākās Baznīcas padomes lēmumam Nr. 1026.
Šādu Latvijas Pareizticīgās Baznīcas pilnīgu patstāvību un neatkarību atzina arī Latvijas Republika, nosakot pilnīgi patstāvīgas un neatkarīgas Baznīcas tiesisko statusu attiecībās ar neatkarīgās Latvijas valsts institūcijām. Uz valsts kontinuitātes pamata gan Latvijas Republikai, gan Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai ir saistoši Ministru kabineta 1926. gada 8. oktobra Noteikumi par pareizticīgās baznīcas stāvokli, kas noteica Latvijas valsts un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas savstarpējo attiecību tiesiskos pamatus.
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Maskavas patriarhijas Sinode 1992. gada 11. augustā pieņēma lēmumu, ar kuru tika atjaunots patriarha Tihona 1921. gada lēmums par Latvijas Pareizticīgās Baznīcas pilnīgu patstāvību un neatkarību, kā arī tās agrākais nosaukums. 1992. gada 22. decembrī Maskavas un visas Krievzemes patriarhs Aleksijs II izdeva Tomosu Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai, kurā vēlreiz apstiprināja 1921. gada 6(19). jūlija lēmumu Nr. 1026, ar ko patriarhs Tihons Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai dāvāja pilnīgu patstāvību un neatkarību.
Latvijas Republikai kopš tās proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī vienmēr ir bijis svarīgi, ka neatkarīgā Latvijā darbojas pilnīgi patstāvīga un neatkarīga Latvijas Pareizticīgā Baznīca.
Kad 1921. gada 26. janvārī Latvijas Republikas neatkarība tika starptautiski atzīta de iure, ar Svētā Svētmocekļa Rīgas Jāņa (arhibīskapa Jāņa Pommera) centieniem tajā pašā gadā tika nodrošināta Latvijas Pareizticīgās Baznīcas pilnīga patstāvība un neatkarība. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Rīgas un visas Latvijas metropolīta Aleksandra vadībā Latvijas Pareizticīgā Baznīca ir atjaunojusi šo statusu – tā ir pilnīgi patstāvīga un neatkarīga baznīca (autokefāla baznīca), kas darbojas neatkarīgas Latvijas teritorijā un vieno visus Latvijas cilvēkus, kuri piederīgi pareizticībai.
Latvijas Republikas Satversmes 99. pants garantē ikvienam Latvijas iedzīvotājam ticības, apziņas un reliģijas brīvību, kuru Latvijas valsts nodrošina un aizsargā. Neskarot pareizticīgās baznīcas kanoniskās tiesības un ticības mācību, Latvijas valstij ir konstitucionāls pienākums garantēt tādu Latvijas Pareizticīgās Baznīcas statusu, kāds tas ir noteikts Latvijas likumos atbilstoši Latvijas valsts un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dialogam.
Respektējot Latvijas pareizticīgo iedzīvotāju tiesības uz reliģijas brīvību, Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai ir pienākums ievērot visas tai saistošā Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likuma prasības, tostarp saziņā ar Latvijas valsti un citām pareizticīgajām baznīcām rīkoties kā pilnībā patstāvīgai un neatkarīgai (autokefālai) baznīcai.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijas Republikas Ministru kabineta vārdā vēršos pie Jums ar aicinājumu izmantot Jums pieejamās kanoniskās pilnvaras un Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai izsniegt autokefālijas Tomosu.
Patiesā cieņā,
Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs Jānis Bordāns
Rīgā 2022. gada . septembrī