Kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšana

Personai ir tiesības uz kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzinājumu, ja iestājies kāds no Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4. pantā vai 2. panta otrajā daļā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem:

1) ir stājies spēkā spriedums, ar kuru persona atzīta par nevainīgu un attaisnota visās pret to celtajās apsūdzībās;

2) kriminālprocess pilnībā izbeigts personu reabilitējošu apstākļu dēļ (skatīt personu nereabilitējošu apstākļu sarakstu);

3) spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru persona attaisnota apsūdzībā par kādu no noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem tā saukta pie kriminālatbildības, ja šai personai konkrētā kriminālprocesa gaitā tika piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts procesuāls piespiedu līdzeklis un par noziedzīgu nodarījumu, par kura izdarīšanu persona notiesāta, likums neparedz brīvības atņemšanas sodu;

4) kriminālprocess izbeigts tā daļā personu reabilitējošu apstākļu dēļ, ja šai personai attiecīgā kriminālprocesa gaitā tika piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts procesuāls piespiedu līdzeklis un kriminālprocess turpinās tā daļā par noziedzīgu nodarījumu, par kura izdarīšanu likums neparedz brīvības atņemšanas sodu;

5) attiecīgajā kriminālprocesā piemērotā ar brīvības atņemšanu saistītā procesuālā piespiedu līdzekļa ilgums pārsniedzis ar galīgo spriedumu piespriestā brīvības atņemšanas soda ilgumu;

6) ar kriminālprocesā pilnvarotas amatpersonas nolēmumu konstatēts pārkāpums procesuālās darbības norisē, kura rezultātā iznīcināts vai nesamērīgi bojāts īpašums.

7) spēkā stājies nolēmums par procesa izbeigšanu pilnībā vai daļā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai, nekonstatējot Krimināllikumā noteikto pamatu piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai attiecīgajai juridiskajai personai.

8) ar iestādes, kriminālprocesā pilnvarotas amatpersonas vai tiesas nolēmumu konstatēta iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiska rīcība kriminālprocesā (kriminālprocesuālas darbības tiesiskumu persona var pārbaudīt, iesniedzot sūdzību Kriminālprocesa likuma 24.nodaļā paredzētajā kārtībā. Kriminālprocesuālās darbības tiesiskuma pārvērtēšana nav Tieslietu ministrijas un administratīvās tiesas kompetencē).

Personu nereabilitējošie apstākļi minēti Kriminālprocesa likuma 380. pantā. Atbilstoši tam persona netiek reabilitēta, ja kriminālprocesu izbeidz ar lēmumu, kāds paredzēts šā likuma 377. panta 3., 4., 5. un 9. punktā, 379. panta pirmajā un otrajā daļā, 410. panta pirmajā daļā, 415. pantā, 415.¹ panta pirmajā daļā, 421. pantā, 605. panta pirmajā daļā un 615. panta trešajā daļā. Proti, kriminālprocess uzskatāms par izbeigtu uz nereabilitējoša pamata, ja tas izbeigts šādu iemeslu dēļ:

1) iestājies noilgums;

2) pieņemts amnestijas akts;

3) cietušais un aizdomās turētais vai apsūdzētais noslēguši izlīgumu tādā kriminālprocesā, kuru var uzsākt tikai uz cietušās personas pieteikuma pamata un pilnīgi novērsts vai atlīdzināts ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu radītais kaitējums;

4) persona, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, ir izlīgusi ar cietušo vai viņa pārstāvi Krimināllikumā noteiktajos gadījumos;

5) izdarīts maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums;

6) noziedzīgu nodarījumu izdarījusi nepilngadīga persona un ir konstatēti noziedzīga nodarījuma izdarīšanas īpašie apstākļi, un par nepilngadīgo personu iegūtas ziņas, kas mīkstina tās atbildību;

7) kriminālprocesu nav iespējams pabeigt saprātīgā termiņā;

8) persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi laikā, kad tā bija pakļauta cilvēku tirdzniecībai un tika piespiesta to izdarīt;

9) materiālus par nepilngadīgo nolemts nosūtīt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanai;

10) persona ir būtiski palīdzējusi atklāt smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarīto noziedzīgu nodarījumu;

11) persona nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības;

12) prokurors ir konstatējis, ka var izbeigt kriminālprocesu, nosakot personai sodu, un sastādījis priekšraksts par sodu;

13) tiesa atzinusi, ka persona noziedzīgu nodarījumu izdarījusi, būdama nepieskaitāmības stāvoklī, vai ka šī persona saslimusi ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas un tāpēc nespēj apzināties savu rīcību vai vadīt to, un tiesa pieņēmusi lēmumu par personas atbrīvošanu no kriminālatbildības vai soda un noteikusi medicīniska rakstura piespiedu līdzekli;

14) tiesa, atzīstot, ka noziedzīgs nodarījums ir noticis un to ir izdarījusi persona, par kuru notiek process, pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, nereabilitējot attiecīgo personu.

Tieslietu ministrijā jāvēršas ar iesniegumu, ja spriedumu vai lēmumu, kas ir par pamatu tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu, ir pieņēmusi tiesa.

Iesniegumā jānorāda Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 19. pantā noteiktā informācija:

1) iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods (vai dzimšanas gads un datums) un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese;

2) prasījums;

3) fakti, kas pamato tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu;

4) fiziskajai personai – personīgā konta rekvizīti kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā, juridiskajai personai – konta rekvizīti kredītiestādē, uz kuru pārskaitāma kaitējuma atlīdzība.

5) pieprasot kaitējuma atlīdzināšanu par vairākiem kaitējuma veidiem, – atsevišķi katra kaitējuma veids un pieprasītā summa;

Pieprasot zaudējuma (nesaņemtās darba samaksas) atlīdzināšanu, privātpersonai ir pienākums iesniegt darba devēja izziņu, kurā tas norādījis:

• laikposmu, par kuru izmaksājama nesaņemtā darba samaksa [laikposmu, kurā fiziskajai personai pastāvēja darba tiesiskās vai dienesta tiesiskās attiecības un darba samaksa nav saņemta sakarā ar nespēju pildīt darba (amata) pienākumus];
• aprēķināto nesaņemto darba samaksu, tai skaitā kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli;
• fiziskajai personai izmaksājamo nesaņemto darba samaksas summu [zaudējuma atlīdzības (nesaņemtās darba samaksas) summu] pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēja daļas ieturējuma;
• valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļu par privātpersonai izmaksājamo nesaņemto darba samaksas summu.

SVARĪGI:

Iesniegums jāiesniedz sešu mēnešu laikā no Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4. pantā vai 2. panta otrajā daļā minēto apstākļu iestāšanās, piemēram, sešu mēnešu laikā no brīža, kad stājies spēkā personu attaisnojošais tiesas spriedums vai tiesas lēmums, ar kuru kriminālprocess pilnībā izbeigts personu reabilitējošu apstākļu dēļ.

Iesniegumu var iesniegt:

1) Tieslietu ministrijā klātienē Brīvības bulvārī 36, Rīgā;

2) elektroniski (parakstītu ar drošu elektronisko parakstu) uz Tieslietu ministrijas oficiālo elektronisko adresi portālā www.latvija.lv vai uz elektroniskā pasta adresi pasts@tm.gov.lv;

3) atsūtot pa pastu uz adresi Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1536.

Iesniegumam jāpievieno dokumenti (oriģināli vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecināti atvasinājumi),[1] kas apliecina kaitējuma nodarīšanas faktu un kaitējuma atlīdzības apmēru. Informāciju par dokumentu atvasinājumu noformēšanu pieejama Tieslietu ministrijas pastāvīgās darba grupas dokumentu izstrādāšanas jautājumos izstrādātajās vadlīnijās "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas vadlīnijas", kurās skaidrotas normatīvajos aktos noteiktās prasības dokumentu (arī elektronisko dokumentu) izstrādāšanai un noformēšanai, sniedzot uzskatāmus piemērus noteikto prasību piemērošanai. Vadlīnijas pieejamas šeit.

[1] Dokumentu pareizības apliecinājuma prasības noteiktas Dokumentu juridiskā spēka likumā (skat. 6. pantu). Apliecinājuma noformēšanas prasības noteiktas Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" 4. nodaļā.

Ja iestājas kāds no norādītajiem tiesiskajiem pamatiem un personai ir nodarīts kaitējums, privātpersonai ir tiesības prasīt:

1) zaudējumu atlīdzību, kas paredzēta Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 10. pantā, piemēram, izmaksas par juridisko palīdzību kriminālprocesā, nesaņemto darba samaksu, atrauto peļņu;

2) atlīdzinājumu par nemantisko kaitējumu, kas paredzēts Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 11. panta pirmajā daļā (fiziskās personas dzīvības, veselības, goda un cieņas, personiskā vai ģimenes noslēpuma, citu nemantisko tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums);

3) atlīdzinājumu par nemantisko kaitējumu sakarā ar nepamatotu vai prettiesisku brīvības ierobežošanu, piemēram, aizturēšanu, apcietinājumu (atlīdzinājums šādā gadījumā aprēķināms saskaņā ar Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 15. pantu).

Zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un atlīdzības apmēru, kā arī faktus, kas apliecina nemantiskā kaitējuma nodarīšanu, pierāda ar Administratīvā procesa likumā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem.

Tiesības uz nemantiskā kaitējuma vai zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesisko vai nepamatoto rīcību un privātpersonai nodarīto kaitējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes, prokuratūras vai tiesas rīcību un tās radīto laika ziņā vēlāk sekojošo kaitējumu, proti, minētā rīcība radījusi un noteikusi kaitējuma iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šo kaitējumu.

4.1. Zaudējumu atlīdzība par juridisko palīdzību kriminālprocesā

Zaudējums aptver arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību kriminālprocesā.

Tieslietu ministrijā, lai konstatētu, ka iestājies Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 10. panta trešajā daļā minētais zaudējumu atlīdzināšanas gadījums, proti, zvērināts advokāts sniedzis juridisko palīdzību kriminālprocesā un saistībā ar to personai radušies izdevumi, iesniedzami pierādījumi:

1) vienošanās un orderis, kas apliecina zvērināta advokāta tiesības īstenot aizstāvību kriminālprocesā;

2) maksājuma dokumenti (piemēram, rēķini, kvītis, maksājuma uzdevumi), kas apliecina zaudējumu rašanās faktu.

Izmaksas par juridisko palīdzību un ar to saistītos izdevumus atlīdzina atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr. 1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības veidiem, maksimālo stundu skaitu, samaksas apmēru un kārtību" V nodaļā paredzētajiem juridiskās palīdzības veidiem un juridiskās palīdzības sniegšanas brīdī noteiktās takses apjomā.

Atlīdzināmās juridiskās palīdzības veidi

Zaudējumu par juridisko palīdzību kriminālprocesā pierādīšana

Kriminālprocesā sniegtās juridiskās palīdzības veidi un to apjoms ir jāpierāda ar attiecīgiem pierādījumiem. Kaitējuma atlīdzināšanas likums nenosaka konkrētas formas pierādījumus:

• Atsevišķas procesuālās darbības, kam pašām par sevi nav pierādījumu, piemēram, sniegtās juridiskās konsultācijas, kas saistītas ar attiecīgu procesuālo darbību/tiesas sēdi vai aizstāvja/pārstāvja iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem, var tikt pierādītas arī ar juridiskās palīdzības sniedzēja sniegtu informāciju, tomēr to nevar attiecināt uz gadījumiem, ko var objektīvi pierādīt, piemēram, ar krimināllietas materiālos esošajiem dokumentiem.
• Tā kā zvērinātiem advokātiem ir pienākums vest klientu lietu uzskaiti, Tieslietu ministrijā var iesniegt zvērināta advokāta apliecinājumu par kriminālprocesā sniegto juridisko palīdzību, tās veidiem un apmēru. Piemēram, ja zvērināts advokāts sniedza konsultācijas kriminālprocesā, tad iesniedzams zvērināta advokāta apliecinājums, kurā norādīta veikto darbību uzskaite; ja juridiskās palīdzības sniedzējs iepazinās ar krimināllietas materiāliem, apliecinājumā norādāms, kad un ar cik krimināllietas materiālu sējumiem juridiskās palīdzības sniedzējs ir iepazinies.

SVARĪGI:

Publiski pieejamā informācija par tiesvedības gaitu kriminālprocesā nesniedz pilnīgu informāciju par to, kāda veida juridisko palīdzību un kādā apjomā sniegta kriminālprocesa ietvaros, savukārt Tieslietu ministrijai krimināllietas materiāli nav pieejami, tāpēc iesniedzēja interesēs ir pašam iegūt vajadzīgos pierādījumus no krimināllietas materiāliem par viņam sniegto juridisko palīdzību (piemēram, procesuālo darbību norises vai tiesas sēžu protokoli, kuros atspoguļota zvērināta advokāta piedalīšanās procesuālajā darbībā vai tiesas sēdē).

4.2. Nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums

Privātpersonai ir pienākums iesniegumā norādīt, kā izpaudies tās nemantisko tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizskārums, un pamatot atlīdzības apmēru.

Tieslietu ministrija vērtē tos nemantisko tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizskārumus, kas norādīti iesniegumā, kā arī vērtē, vai attiecīgie aizskārumi ir pierādīti ar Administratīvā procesa likumā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem.

SVARĪGI:

Tiesu praksē atzīts, ka nepamatots kriminālprocess rada personai morālās ciešanas, taču citi iesniegumā norādītie nemantiskā kaitējuma raksturojošie apstākļi ir jāpierāda.

Tieslietu ministrija izvērtē kaitējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par kaitējuma atlīdzināšanu triju mēnešu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Ja objektīvu iemeslu dēļ trīs mēnešu termiņu nav iespējams ievērot, Tieslietu ministrija to var pagarināt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Administratīvā procesa likuma 59. panta ceturtajā daļā noteikts, ka procesa dalībniekam ir pienākums iesniegt pierādījumus, kas ir viņa rīcībā, un paziņot iestādei par faktiem, kas viņam ir zināmi un konkrētajā lietā varētu būt būtiski.

Jo lielāka ir privātpersonas interese attiecīgā administratīvā akta saņemšanā, jo lielāks ir pienākums tai līdzdarboties nepieciešamo apstākļu noskaidrošanā. Jo īpaši privātpersonai ir līdzdarbības pienākums tādā administratīvajā procesā, kas ierosināts uz viņas iesnieguma pamata, jo nereti tieši no iesniegumā ietvertās vai tam pievienotās informācijas ir atkarīgs procesa iznākums.[1]

Ja privātpersona nav līdzdarbojusies lēmuma pieņemšanai nepieciešamo ziņu vākšanā, tai jārēķinās, ka iestāde izdos administratīvo aktu, pamatojoties uz to informāciju, kuru ieguvusi pati bez privātpersonas palīdzības, kas atsevišķos gadījumos var radīt privātpersonai nelabvēlīgu rezultātu.[2]

[1] Administratīvā procesa komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr.iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 565. lpp.

[2] Turpat 566. lpp.