Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija (komisija) 2022. gada 15. februāra sēdē izskatīja trīs disciplinārlietas, ko ierosinājis tieslietu ministrs un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome pret zvērinātu tiesu izpildītāju.
Izskatot tieslietu ministra 2022. gada 11. janvārī ierosināto disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju par Tiesu izpildītāju likuma 45. panta pirmās daļas, 47. panta un labas pārvaldības principa pārkāpumu, nepieņemot izpildei izpildu dokumentu un nenodrošinot informācijas pieprasījuma nosūtīšanu, komisija ņēma vērā un būtisku nozīmi piešķīra apstāklim, ka zvērināts tiesu izpildītājs paziņoja piedzinējam par informācijas pieprasījuma nosūtīšanu citam zvērinātam tiesu izpildītājam, nepārbaudot faktiskos apstākļus – vai pieprasījums ir nosūtīts – tādējādi pieļaujot paviršību un maldinot piedzinēju. Tāpat ņemts vērā, ka zvērināts tiesu izpildītājs vilcinājās ar izpildu dokumenta pieņemšanu, kaut zvērinātam tiesu izpildītājam bija pieejami Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes un Tieslietu ministrijas skaidrojumi par rīcību konkrētajā situācijā.
Komisija, izvērtējot disciplinārlietā konstatētos apstākļus, komisijas sēdē zvērināta tiesu izpildītāja sniegto mutvārdu paskaidrojumu, izdarītā disciplinārā pārkāpuma raksturu un sekas, kā arī ziņas, kas raksturo iepriekšējo darbu zvērināta tiesu izpildītāja amatā, pieņēma lēmumu izteikt zvērinātam tiesu izpildītājam piezīmi.
Komisija nolēma apvienot vienā lietā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes 2022. gada 19. janvārī ierosināto disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju par Zvērinātu tiesu izpildītāju ētikas kodeksa 8., 9., 19., 20. punkta pārkāpšanu un tieslietu ministra 2022. gada 31. janvārī ierosināto disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju par Tiesu izpildītāju likuma 41. un 45. panta pārkāpumu saistībā ar ilgstoši nenoņemtu valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" reģistrā uzlikto aizlieguma atzīmi parādnieka transporta līdzekļiem.
Izskatot disciplinārlietu, komisija ņēma vērā, ka parādnieks, uzzinot par parādu, nekavējoties pilnībā to apmaksāja, sazinoties ar zvērinātu tiesu izpildītāju, noskaidroja sprieduma izpildes izdevumu apmēru un pilnībā arī tos apmaksāja. Bez ievērības netika atstāts apstāklis, ka parādnieks neiesniedza zvērinātam tiesu izpildītājam dokumentus, kas apliecinātu parāda samaksu, bet informāciju sniedza tikai telefoniski. Tāpat ņemts vērā, ka zvērināta tiesu izpildītāja rīcība nebija ātra un kvalitatīva, lietā pieļauta nepamatota vilcināšanās, turklāt zvērināta tiesu izpildītāja attieksme, veicot amata darbības, nebija atbilstoša ētikas standartiem.
Izvērtējot disciplinārlietā konstatētos apstākļus, zvērināta tiesu izpildītāja komisijas sēdē sniegto mutvārdu paskaidrojumu, izdarītā disciplinārā pārkāpuma raksturu un sekas, kā arī ziņas, kas raksturo iepriekšējo darbu zvērināta tiesu izpildītāja amatā, komisija nolēma izteikt piezīmi par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtisku pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts un privātpersonas interesēm.
Abus disciplinārlietās pieņemtos komisijas lēmumus zvērināts tiesu izpildītājs var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.