Ceturtdien, 24. februārī, Saeima 1. lasījumā vienbalsīgi atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civilprocesa likumā un likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā", lai dotu iespēju zemes īpašniekiem vienkāršotā tiesvedības procesā apvienot vienotā īpašumā uz savas zemes atrodošās ēkas (būves) ar nenoskaidrotu piederību, kas uzceltas vēl padomju laikā.
Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda, ka Tieslietu ministrija turpina iesākto dalītā īpašuma reformu. “Mēs esam izstrādājuši izmaiņas tiesiskajā regulējumā, lai zemes īpašnieki uz viņu zemes esošo nenoskaidrotas piederības būvi varētu ierakstīt zemesgrāmatā, pievienojot savam zemes īpašumam. Latvijā aptuveni 7% no visām ēkām nav noteikta piederība,” uzsver J.Bordāns.
Jaunais regulējums dos iespēju zemes īpašniekiem sakārtot īpašumtiesības uz visām būvēm, un ar savu vienoto īpašumu viņi varēs rīkoties kā pilnvērtīgi saimnieki, uzsver tieslietu ministrs.
Tieslietu ministrijas rosinātās izmaiņas attieksies tikai uz padomju periodā būvētām būvēm, proti, būvēm ar nenoskaidrotu piederību, kas uzceltas līdz 1993. gada 5. aprīlim jeb līdz Zemesgrāmatu likuma spēkā stāšanās brīdim.
Vienlaikus grozījumi radīs iespēju atrisināt nenoskaidrotas piederības būvju nojaukšanas kārtību, ja zemesgabala īpašnieks nav ieinteresēts šādu būvi saglabāt, tādējādi atbrīvojot zemes īpašnieku no padomju laikos celtas būves celtniecības un pastāvēšanas legalizācijas prasības.
Ar jaunajām izmaiņām paredzēts stiprināt zemes un ēkas vienotības principu. Tāpat jaunais regulējums izpildīs Valsts kontroles ieteikumu izstrādāt normatīvo regulējumu nekustamo īpašumu, kuriem nav pieejami īpašumtiesību apliecinoši dokumenti, īpašuma tiesību noteikšanai.
Lai likumprojekts stātos spēkā, Saeimai tas ir jāpieņem galīgajā lasījumā.
Papildu informācija:
Valsts zemes dienesta 2020. gada 3. marta ziņojumā par būvju ar nenoskaidrotu piederību problemātiku norādīts, ka valstī ir vairāk nekā 191 tūkstotis ēku ar statusu „nenoskaidrota piederība”. Pēc būvju tipa ar „nenoskaidrotu piederību” aptuveni 65% ir dzīvojamo māju palīgēkas (siltumnīcas, kūtis, nojumes, šķūņi, garāžas), ievērojams skaits - arī dzīvojamās mājas un vasarnīcas (aptuveni 20 %).
Būve ar nenoskaidrotu piederību ir būve, kas ir reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, bet par ko Valsts zemes dienesta rīcībā nav tās piederību (tiesisku iegūšanu) apliecinošie dokumenti, vai tāda būve, kas nav reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, un zemes īpašnieka rīcībā nav dokumenti par būves tiesisku iegūšanu.