Šā gada 30. decembrī stāsies spēkā Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Komerclikumā, kas atvieglos uzņēmumiem kriptoaktīvu ieguldīšanu pamatkapitālā. Arī līdz šim bija iespējama pamatkapitāla apmaksa ar kriptoaktīviem, bet tam bija nepieciešams piesaistīt ekspertu, kas radīja arī ar papildu izmaksas. Turpmāk lemt par kriptoaktīvu ieskaitīšanu pamatkapitālā varēs sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) dibinātāji vai dalībnieki, sagatavojot atzinumu par to vērtību. Šīs izmaiņas padarīs Latviju par pievilcīgāku valsti kripto uzņēmumu dibināšanai, jo ļaus arī pilnībā visu pamatkapitālu apmaksāt tikai ar kriptoaktīviem.
2023. gada 31. maijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem (turpmāk – MICA regula). Tā paredz Eiropas Savienības līmenī vienotu kriptoaktīvu nozares tiesisko regulējumu, tai skaitā regulējot kriptoaktīvu emitēšanu, publisku piedāvāšanu un pielaidi tirdzniecībai, kā arī ar kriptoaktīviem saistītu pakalpojumu sniegšanu. MICA regula pilnībā būs jāpiemēro no 2024. gada 30. decembra. Ņemot vērā, ka līdz ar MICA regulas stāšanos spēkā tiks būtiski sakārtota kriptoaktīvu nozare visā Eiropas Savienībā, nodrošinot augstākus drošības un caurspīdīguma standartus, tiks ievērojami samazināti arī riski, kas saistīti ar tādu stabilo kriptoaktīvu kā aktīviem piesaistītu žetonu[1] un elektroniskās naudas žetonu[2] izmantošanu. Līdz ar to bija nepieciešams apsvērt, kā veicināt šādu kriptoaktīvu plašāku izmantošanu komercdarbībā, tai skaitā, kā atvieglot iespēju tos izmantot ieguldīšanai kapitālsabiedrību pamatkapitālā, ņemot vērā, ka līdzīgā veidā savulaik tika atvieglota pamatkapitāla apmaksa ar vērtspapīriem kā mantisko ieguldījumu.
Līdz ar to, lai padarītu kriptoaktīvu kā mantiskā ieguldījuma pamatkapitālā ieguldīšanas prasības efektīvākas un mazāk birokrātiskas un padarītu Latviju par investoriem pievilcīgāku valsti, kurā attīstīt kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas biznesu, tādā veidā arī veicinot investīciju pieplūdumu un nodokļu ieņēmumu palielināšanos, TM rosināja izmaiņas Komerclikuma 153. un 154. pantā.
Lai mazinātu potenciālos riskus, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu, patieso labuma guvēju identificēšanu, un nodrošinātu iespēju vērst piedziņu uz kriptoaktīviem, ir noteikta prasība, ka kriptoaktīvi turpmāk būs jāiegulda nevis t.s. “privātajos makos”, bet sadalītās virsgrāmatas adresē vai kontā, kas atvērts pie MICA regulā noteiktā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja. Šī prasība attiecināma uz visām kapitālsabiedrībām, kas plānos sava pamatkapitāla apmaksu veikt ar kriptoaktīviem.
Sagaidāms, ka šāda pieeja, atvieglojot un sakārtojot MICA regulā noteikto aktīviem piesaistīto žetonu un elektroniskās naudas žetonu ieguldīšanu sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitālā, veicinās komercdarbības vides un inovāciju attīstību Latvijā.
[1] Saskaņā ar MICA regulas 3. panta 1. punkta 6. apakšpunktu “aktīviem piesaistīts žetons” ir kriptoaktīvu veids, kurš nav elektroniskās naudas žetons un kura mērķis ir saglabāt stabilu vērtību, ko panāk, to piesaistot citai vērtībai vai tiesībām, vai to kombinācijai, tostarp vienai vai vairākām oficiālām valūtām.
[2] Saskaņā ar MICA regulas 3. panta 1. punkta 7. apakšpunktu “elektroniskās naudas žetons” jeb “e-naudas žetons” ir kriptoaktīvu veids, kurš tiecas uzturēt stabilu vērtību, ko panāk, to piesaistot vienas oficiālas valūtas vērtībai.