Svētdien, 15.septembrī, aprit gads premjerministres Evikas Siliņas valdībai, kurā tieslietu ministres amatu pilda Inese Lībiņa-Egnere. Valdības galvenās prioritātes ir valsts iekšējā un ārējā drošība, kas vienlaikus paredz tiesiskas un demokrātiskas valsts stiprināšanu. Tieslietu ministrija tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres vadībā šīs valdības pirmajā darba gadā realizējusi gan ievērojamas reformas kriminālsodu politikā, gan pieņemti lēmumi, kas ļāvuši realizēt sabiedrībai būtiskus risinājumus.
Tieslietu ministrija realizējusi būtisku kriminālsodu reformu, pastiprinot sodus par noziegumiem pret valsts drošību, kā arī nosakot kriminālatbildību par palīdzību ārvalstij pret citu valsti vērstā darbībā.
Izstrādāti un jau stājušies spēkā grozījumi Krimināllikumā, lai izskaustu vardarbību ģimenē, noteikti bargāki sodi par vardarbības noziegumiem un ieviesta kriminālatbildība par cietsirdību un vardarbību pret tuvinieku neatkarīgi no izdarītā kaitējuma smaguma, kā arī nodrošinot iespējami efektīvāku aizsardzību personām, kuras cietušas no šiem noziegumiem.
Lai veicinātu uzturlīdzekļu parādu atmaksu, ir paplašināti līdzšinējie un ieviesti jauni ierobežojumi uzturlīdzekļu parādniekiem, kuru bērniem uzturnauda maksāta no valsts budžeta līdzekļiem.
Pēc tieslietu ministres iniciatīvas aktualizēts tiesnešu un tiesu darbinieku mācību programmu saturs 2024. gadam, iekļaujot tajā jautājumus par valsts drošību un hibdrīdapdraudējumu. Šis darbs tiks turpināts un tiesnešu mācības papildinātas arvien jaunām aktuālām mācību tēmām arī turpmāk, jo 2025. gadā tiks atklāta “Tieslietu akadēmija”, kas būs vienots tieslietu nozares speciālistu tālākizglītības centrs.
Latvija kā Ukrainas sabiedrotā cīņā par neatkarību un starptautiskās tiesiskās kārtības atjaunošanu, atrodas hibrīddraudu apstākļos, ko rada Krievija un Baltkrievija. Tas ir prasījis pielāgošanos arī no tieslietu nozares. Lai aizsargātu Latvijas demokrātiju un valsts drošību no Krievijas hibrīdaktivitātēm, Tieslietu ministrija iesaistījās procesā, kas ļāva “Maskavas namu” pārņemt valsts īpašumā un nākotnē tas tiks izmantots Ukrainas atbalstam.
Izstrādāti grozījumi, kas aizliedz ceļu satiksmē piedalīties Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem.
Izpildot Satversmes tiesas spriedumu, Latvijā ieviesta iespēja reģistrēt partnerību, kas sniedz juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību visiem pāriem, arī viena dzimuma partneriem.
Pēc daudzu gadu diskusijām Latvijā stājusies spēkā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas palīdz strādāt gan preventīvi ar vardarbības cēloņiem, gan arī sniedz mērķētāku atbalstu cietušajiem.
Stiprināta atbalsta sistēma bērniem ar augstiem uzvedības riskiem, izstrādājot pagaidu risinājumu pakalpojumiem līdz Bērnu un jauniešu drošās mājas darbības uzsākšanai 2027.gadā. Turpinās darbs pie Bērnu un jauniešu drošās mājas izveides, lai novērstu veselības un dzīvības apdraudējuma risku un atgrieztu pusaudžus ikdienas dzīvē un sabiedrībā.
Lai mazinātu birokrātiju, ieviestas izmaiņas būves un nekustamā īpašuma reģistrācijas procesos, atsakoties no dubultas reģistrācijas nepieciešamības būvniecības informācijas sistēmā un kadastra informācijas sistēmā.
Saeimā virzīti un pieņemti grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz 2025. gadā nošķirt divas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo, nodrošinot to, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi iedzīvotājiem šobrīd nepieaugs.
Ņemot vērā, ka demokrātiskas valsts pamatā ir tiesiskums, uz kura balstās cilvēktiesību ievērošana, sabiedrības drošība, labklājība un laba pārvaldība, Tieslietu ministrija ir pilnveidojusi valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtības noteikumus, lai nodrošinātu efektīvāku eksāmena organizēšanu un pilnveidotu eksāmena norisi.
Sekmīgi, un pat apsteidzot iepriekš paredzētos termiņus, turpinās jaunā Liepājas cietuma būvniecības projekts, lai jau 2025. gada nogalē Latvijas sodu izpildes sistēma un resocializācijas process sāktu darbu pavisam jaunā līmenī.