Otrdien, 30. janvārī, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (turpmāk – likumprojekts), kas paredz nodrošināt ātrāku un efektīvāku kriminālprocesa norisi.
Ievērojot principu, ka ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, likumprojekts paredz tiesības iesaistītajai personai piedalīties procesuālajā darbībā videokonferences režīmā neatkarīgi no tās atrašanās vietas.
Tāpat izmaiņas paredz, ka turpmāk par juridiskās personas pārstāvi procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai var būt arī advokāts, kura pārstāvja tiesības piedalīties kriminālprocesā apliecina orderis un īpaši šim nolūkam izdota pilnvara. Šādu pilnvaru nebūs nepieciešams papildu notariāli apliecināt.
Mainot kriminālprocesuālo regulējumu, plānots noteikt arī tiesas tiesības pēc apsūdzētā un citu procesa dalībnieku uzklausīšanas atzīt par pierādītiem no apsūdzības atšķirīgus noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus vai juridisko kvalifikāciju.
Tāpat likumprojekts paredz paplašināt apelācijas instances tiesas iespējas izskatīt krimināllietas rakstveida procesā, ja pret to neiebilst prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar.
Norādāms, ka likumprojektā iekļauti arī citi grozījumi, kas vērsti uz kriminālprocesa efektivizēšanu, likumprojekts pieejams Tiesību aktu projektu publiskais portālā. Par likumprojekta grozījumiem vēl būs jālemj Saeimai.