Publicēts: 17.01.2012.
Informācija presei
Otrdien, 17.janvārī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto kārtību, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbina par samaksu. Jaunā kārtība nosaka notiesātā iesaistīšanu darbā, pārcelšanu un atbrīvošanu no tā, darba samaksas izmaksāšanas kārtību. Notiesāto nodarbina, ja ir saņemts viņa rakstisks iesniegums un ja ir vakanta amata vieta cietuma saimnieciskajā apkalpē vai komersanta izveidotā darba vietā. Tāpat notiesāto pieņem darbā ieslodzījuma vietā, ja viņa prasmes un zināšanas atbilst veicamajam darbam. Notiesātais iesniedz iesniegumu cietuma priekšniekam, kurš 14 dienu laikā to izskata un informē notiesāto par iespēju strādāt. Kārtība paredz, ka notiesātais, kas sodu izcieš atklātā cietumā un vēlas strādāt ārpus cietuma teritorijas, patstāvīgi meklē nodarbināšanas iespējas. Atrodot darbu ārpus brīvības atņemšanas iestādes, notiesātais iesniedz cietuma priekšniekam iesniegumu, kurā norāda darba vietu, adresi, amatu un lūdz izdot Sodu izpildes kodeksā noteikto rīkojumu, kas vienlaikus ir atļauja notiesātajam darba laikā atrasties noteiktā darba vietā. Kārtība detalizēti nosaka gadījumus, kad notiesāto atbrīvo no darba. Atbrīvošanas termiņi ir atšķirīgi no sabiedrībā pastāvošajiem, jo notiesāto nodarbinātības mērķis ir atšķirīgs no sabiedrībā pastāvošā. „Nodarbinātība ir notiesāto resocializācijas sastāvdaļa, savukārt resocializācija kā soda izpildes mērķis ir nostiprināta Sodu izpildes kodeksā un tiesu praksē paustajās atziņās. Piemēram, Satversmes tiesa ir norādījusi, ka ieslodzīto personu darbs vērtējams kā sociāli lietderīga aktivitāte. Darba galvenais mērķis nav ienākumu gūšana, bet gan resocializācijas iespēju pavēršana ieslodzītajiem, lai nezaudētu sociālās prasmes un darba iemaņas”, par ieslodzīto nodarbinātības nozīmību pauž tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Komersants vai brīvības atņemšanas iestāde darba samaksu izmaksā notiesātajam bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu uz cietuma deponēto līdzekļu uzskaites kontu Valsts kasē. Šāds regulējums nepieciešams, lai nepieļautu skaidras naudas apriti brīvības atņemšanas iestādē, kas varētu veicināt konfliktus starp notiesātajiem vai jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Atklātā cietumā notiesātajam algu izmaksā ar pārskaitījumu viņa norādītajā kontā bankā. Kārtības izstrādē ņemti vērā TM saņemtie ieslodzīto iesniegumi, kuros minēti problēmjautājumi par nodarbināšanas īpatnībām cietumos. 2011. gadā cietumos strādāja (dati uz 31.07.2011.) 1182 notiesātie, saimnieciskajā apkalpē -572, bet komersantu izveidotajās darba vietās – 610 notiesātie. Ieslodzītie strādāja šūšanas ražotnēs komersantu izveidotajās darba vietās Rīgas Centrālcietumā, Brasas, Jelgavas un Iļģuciema cietumā, bet Daugavgrīvas, Jelgavas, Šķirotavas un Valmieras cietumā –kokapstrādes ražotnēs un kokizstrādājumu izgatavošanā. Makšķernieku piederumus notiesātie izgatavoja Šķirotavas un Iļģuciema cietumā. Jauno kārtības projektu var lasīt MK mājas lapā. Līga Brice Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību speciāliste E-pasts: liga.brice[at]tm.gov.lv   Tālr.: 67036739, 26485232 Adrese: Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1536 www.tm.gov.lv  Twitter: @Tieslietas