1

Ceturtdien, 26. augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Kriminālprocesa likumā, lai ieviestu tieslietu audita rezultātā Valsts kontroles sagatavotos ieteikumus un uzlabotu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāti.

Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts paredz arī jaunu kriminālprocesuālo sankciju veidu, lai nodrošinātu efektīvu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas novilcināšanas – attiecībā uz procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai tiks ieviests nodrošinājuma līdzeklis. Lai novērstu nereti praksē novēroto kriminālprocesuālo huligānismu un iespējas pretdarboties izmeklēšanai, tiesiskais regulējums tiek pilnveidots, paredzot noteikt trīs veidu nodrošinājuma līdzekļus:

  1. noteiktu darbību aizliegums;
  2. aizliegums veikt izmaiņas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros bez procesa virzītāja atļaujas;
  3. aizliegums veikt uzņēmuma pāreju.

            Vienlaikus grozījumi Kriminālprocesa likumā ļauj piemērot piespiedu naudu juridiskajām personām līdz tūkstoš Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram gadījumos, ja tiek traucēta kriminālprocesa kārtība vai netiek pildīts piemērotais nodrošinājuma līdzeklis.

            Lai uzlabotu kriminālprocesa efektivitāti, grozījumi paredz uzlikt par pienākumu procesa dalībniekiem visus pieteikumus, iesniegumus un lūgumus konkrētajā krimināllietā iesniegt tiesai ne vēlāk kā 10 darba dienas līdz iztiesāšanas uzsākšanai.

             Tāpat grozījumi paredz, ja kriminālprocesā ir veiktas nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības un nav izdevies noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu, tad izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu ir tiesības izbeigt kriminālprocesu, savukārt, ja pēc kriminālprocesa izbeigšanas tiks noskaidroti apstākļi, kas norāda uz noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu, kriminālprocesu varēs atjaunot.

                Grozījumi Kriminālprocesa likumā turpmāk paredzēs kasācijas instancei iespēju izskatīt lietas paplašinātā sastāvā un paust atsevišķās domas. Vienlaikus turpmāk vienošanās procesā pirmās instances tiesas pieņemto lēmumu sūdzības izskatīšana būs piekritīgas apelācijas instancei, nevis kasācijai.

            Lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, personu pamattiesību aizsardzību un sabiedrības intereses, papildus veiktie grozījumi Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā paredz procesā par noziedzīgi iegūtu mantu noteikt dalībniekiem pieejamus visus lietas materiālus.

Tieslietu ministrija norāda, ka likumprojekts stājas spēkā vispārējā kārtībā, ar to var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.