Trešdien, 14. septembrī Tieslietu ministrijā ar svinīgu piemiņas brīdi tika atklāta pirmā tieslietu ministra, ievērojama Latvijas jurista, sabiedriskā un politiskā darbinieka Pētera Juraševska vārdā nosauktā sanāksmju zāle. Pasākumā piedalījās Tieslietu ministrijas vadība, tiesu sistēmas pārstāvji un P. Juraševska dzimtas pārstāvji.
Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns Latvijas tiesu sistēmas pamatlicēja Pētera Juraševska vārdā nosauktās zāles atklāšanas runā akcentēja: “Lai stiprinātu un attīstītu savu valsti, mēs godinām savus dižākos cilvēkus, kas būvējuši pamatus 1918.gadā proklamētājai Latvijas Republikai, rūpējušies un pastāvējuši par to, lai tā ir brīva un neatkarīga. Šie cilvēki ir daudz ziedojuši, tāpēc atcerēties, zināt un atgādināt ir mūsu uzdevums!”
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs pasākumā uzsvēra: “Tieslietu ministrijā jau iepriekš ieviesta tradīcija nosaukt telpas izcilu Latvijas juristu vārdos. Atzīmējot P. Juraševska 150. jubilejas gadu, nolemts vienu no Tieslietu ministrijas sanāksmju zālēm turpmāk dēvēt pirmā Latvijas tieslietu ministra vārdā. Ikdienā P. Juraševska vārdā nosauktajā zālē tiek organizētas sanāksmes, tikšanās un uzņemtas gan Latvijas, gan ārvalstu viesu delegācijas.”
Pasākumā piedalījās arī Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks, asociētais profesors Gatis Krūmiņš, kurš klātesošajiem norādīja uz 1918. gada notikumiem, kad ikviens valstsvīrs, kurš uzņēmās pienākumu darboties valdībā un veidot jaunu tiesisku valsti un vērtību sistēmu, bija ievērojama personība ar plašām zināšanām un ticību savam darbam. G. Krūmiņš atzinīgi novērtēja iniciatīvu Tieslietu ministrijas telpām piešķirt ievērojamu tieslietu nozares personību vārdus, tādejādi ikvienam Tieslietu ministrijas apmeklētajam atgādinot par mūsu valsts un tieslietu nozares veidošanās vēsturi.
Tāpat arī Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Anda Smiltēna izklāstīja Juraševska devumu Latvijas tieslietu sistēmai, kad īsā, bet ļoti intensīvā ministrēšanas laikā P. Juraševska vadībā likti pamati tieslietu iekārtai.
Pirmā Latvijas tieslietu ministra mazdēls Rolands Juraševskis pasākumā norādīja, ka tur cieņā sava vectēva P. Juraševska sniegto ieguldījumu, veidojot neatkarīgu valsti, un ir gandarīts, ka par vēstures notikumiem un personībām runājam arī mūsdienās. Arī Juraševsku dzimta ir pētījusi pirmā tieslietu ministra dzīves gaitu un paveikto, atzīmē, ka visa sasniegtā pamatā ir augstas zināšanas un prasības, un šīs vērtības ir jānodod arī nākamajām paaudzēm. Tāpat arī Jānis Svemps, P. Juraševska mazmazdēls, atzina, ka ir gandarīts par vecvectēva paveikto, esot pie Latvijas Republikas dibināšanas šūpuļa.
Pasākuma noslēgumā Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone norādīja, ka rīkojumu par Rīgas apgabaltiesas izveidi parakstīja P. Jurševskis un iestāde kopš tās dibināšanas strādā ar ticību taisnīgumam, lai mums būtu tiesiska un stipra valsts.
P. Juraševskis no 1918. gada 18. novembra līdz 1919. gada 18. martam bijis Latvijas Pagaidu valdības tieslietu ministrs. Pagaidu valdības laikā veidotas un nodibinātas Latvijas tiesas, kuras darbojās uz toreiz izstrādātā un 1918. gada 6. decembrī Tautas Padomes pieņemtā “Pagaidu nolikuma par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtības” pamata. Pēc neatkarības atjaunošanas tiesu vara tika atjaunota daudzējādā ziņā uz tiem pašiem principiem, kas pastāvēja pirms padomju okupācijas.
Pēc tam P. Juraševskis vadījis Valsts kancelejas Likumdošanas nodaļu, ieņēmis iekšlietu ministra amatu. Atkārtoti bijis tieslietu ministrs (1925. gadā), darbojies kā Saeimas sekretārs, kā arī bijis ministru prezidents (1928. gadā). P. Juraševskis ievēlēts 2., 3. un 4. Saeimā. Pēc Saeimas atlaišanas 1934. gada 16. maijā turpinājis notāra darbu. Padomju okupācijas laikā 1940. gada 13. decembrī atbrīvots no amata.