Ņemot vērā vasaras brīvlaiku un aktīvu atvaļinājumu periodu, Tieslietu ministrija atgādina - bērnam ceļojot, abiem vecākiem jābūt informētiem par kopīgā bērna atrašanās vietu. Rīcību, kad viens no vecākiem pieņēmis vienpersonisku lēmumu kopā ar bērnu ilgstoši uzturēties citā valstī, būtiski ierobežojot otra vecāka aizgādības un saskarsmes tiesības, juridiski dēvē arī par bērna civiltiesisko nolaupīšanu.
Gadījumus, kad viens vecāks aizved vai aiztur bērnu citā valstī bez otra vecāka piekrišanas, pārkāpjot otra vecāka aizgādības tiesības, regulē Hāgas 1980. gada 25. oktobra Konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (Konvencija), kas Latvijā ir spēkā no 2002. gada 1. februāra. Konvencijas izpratnē bērna nolaupīšana notiek tad, ja ir pārkāptas personas tiesības uz aizgādību, kas nodibinātas ar likumu, tiesas lēmumu vai vienošanos, kurai ir juridisks spēks.
Katrā valstī, kura ratificējusi Konvenciju, ir atbildīgā centrālā iestāde, kas palīdz risināt šādus jautājumus. Latvijā centrālās iestādes funkcijas pilda Tieslietu ministrija.
Tieslietu ministrija, pildot Hāgas konvencijā paredzētās funkcijas, nodrošina bērna vecāku pieprasījumu par bērnu prettiesisku aizvešanu apstrādi, un nodošanu attiecīgās ārvalsts kompetentajai iestādei. Ārvalstīs kompetentā iestāde ir tiesīga izlemt jautājumu, vai ir notikusi prettiesiska aizvešana Konvencijas ietvaros un bērns ir atgriežams Latvijā vai nē.
Tas nozīmē, ja Tieslietu ministrija saņem personas (viena no vecākiem) pieprasījumu, ka nav zināma bērna uzturēšanās vieta citā valstī, Tieslietu ministrija veic Konvencijā noteikto, lai iesaistītos situācijas risināšanā. Tieslietu ministrija bērna vecāku pieprasījumu par bērnu prettiesisku aizvešanu nodod attiecīgās ārvalsts kompetentajai iestādei. Ārvalstīs kompetentā iestāde ir tiesīga izlemt jautājumu, vai ir notikusi prettiesiska aizvešana Konvencijas ietvaros un bērns ir atgriežams Latvijā vai nē. Plašāk par Hāgas konvencijas izrietošajiem pienākumiem: https://www.tm.gov.lv/lv/regulejosie-normativie-akti
Tieslietu ministrija vidēji gadā saņem 30–40 jaunu pieprasījumu par bērnu atgriešanu pastāvīgās dzīvesvietas valstī, pamatojoties uz Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem. Tas ietver gan gadījumus, kad pieprasa atgriezt bērnus no ārvalsts uz Latviju vai otrādi.
Informācija, kā rīkoties un kur vērsties pēc palīdzības bērna pretlikumīgas pārvietošanas uz citu valsti gadījumos, pieejama Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē.