Piektdien, 12. februārī, Tieslietu ministrijas vadība attālināti tiksies ar labdarības maratona “Dod pieci!” komandas pārstāvjiem, lai informētu par izstrādātajiem risinājumiem un turpmākajiem soļiem vardarbības mazināšanai valstī.
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs: “Tieslietu ministrijas vārdā vēlos izteikt “Dod pieci!” komandai pateicību par sabiedrībā nozīmīgas tēmas aktualizēšanu. Šogad labdarības maratona ietvaros tika pievērsta uzmanība skaudram un neērtam tematam – vardarbībai ģimenē. Savukārt atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām un, tai skaitā, arī Tieslietu ministrijai “Dod pieci!” komanda apkopoja izgaismotās problēmas un sasniedzamos mērķus vardarbības mazināšanai valstī. Mēs jau esam ieguldījuši apjomīgu darbu dažādu risinājumu izstrādē. Mūsu nākamais solis – ir šo vardarbības mazināšanas pasākumu īstenošana, līdz ar to mums ir ļoti svarīgs gan sadarbības partneru, gan sabiedrības atbalsts kopumā.”
Vardarbības mazināšanai varmākām tiks ieviests efektīvs sods probācijas uzraudzība. Saeima 2020. gada 17. decembrī pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Krimināllikumā, kas spēkā stāsies 2022. gada 1. janvārī, ieviešot kriminālsodu sistēmā probācijas uzraudzību kā pamatsodu, kas ļaus nodrošināt likumpārkāpēja domāšanas maiņas, uzvedības korekcijas, ierobežojumu noteikšanas un kontroles iespējas atbilstoši viņa vecumam, psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim. Tādējādi tiks nodrošinātas varmākas uzvedības izmaiņas pēc būtības.
Savukārt 2.lasījumā Saeima jau ir atbalstījusi Tieslietu ministrijas izstrādātos Civilprocesa likuma grozījumus, kas papildina pagaidu aizsardzības pret vardarbību regulējumu, ieviešot jaunu pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekli – pienākumu vardarbīgajai personai apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai.
“Tieslietu ministrijas ieskatā piemērojamo pagaidu aizsardzības līdzekļu klāsta papildināšana ir būtiski nepieciešams solis, lai preventīvi iedarbotos uz vardarbīgo personu, koriģējot vardarbīgas uzvedības paradumus un samazinātu vardarbības ģimenē gadījumus, īpaši ņemot vērā, ka Latvijā starp citām Eiropas Savienības valstīm ir visaugstākais tolerances līmenis pret vardarbību ģimenē. Šobrīd ir sagatavots tiesiskais regulējums, lai tiesas, lemjot par personas aizsardzību no vardarbības, varētu uzlikt par pienākumu varmākam apgūt sociālās rehabilitācijas kursus jau no 2021.gada 1.jūlija. Mūsu tiešais mērķis ir panākt personas uzvedībā noturīgas, sociāli atbalstāmas pārmaiņas, kas vērstas uz likumpaklausīgu uzvedību, sasniedzot augstāku sabiedriskās drošības pakāpi,” uzsver R.Kronbergs.
Tāpat Tieslietu ministrija veiks nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai nepieļautu vardarbības veicēja tikšanos ar bērnu pirms uzvedības korekcijas kursu apmeklēšanas, lai tikšanās netiktu pārvērsta par iespēju ietekmēt vardarbībā cietušo, mazāk aizsargāto personu.
Pēc Tieslietu ministrijas ierosinājuma Ministru kabinets ir uzdevis veikt grozījumus tiesiskajā regulējumā, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad pastāv tūlītēji draudi, ka persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, policija bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma pieņem lēmumu, kas nodrošina personas, kas rada draudus, un aizsargājamās personas nošķiršanu.
Tieslietu ministrija ir uzsākusi arī darbu pie bērnu likumpārkāpuma prevencijas sistēmas pilnveidošanas bērna antisociālās uzvedības novēršanai. Plānotā sistēma vērsta uz mērķi noskaidrot iemeslus, kādēļ bērns izdarījis likumpārkāpumu, un atteikties no bērna administratīvas sodīšanas, tā vietā sniedzot bērnam atbalstu un atbilstošu uzraudzību.
Bērnam, kurš ir izdarījis likumpārkāpumu, ir nepieciešams piemērot pasākumus, kas paredzēti proaktīvai rīcībai bērnu antisociālās uzvedības cēloņu novēršanai. Lai šo jautājumu risinātu, Tieslietu ministrija plāno izstrādāt regulējumu, paredzot pilnveidot darbu, ko šobrīd veic pašvaldības bērnu likumpārkāpumu profilakses darba organizēšanā, veikšanā un starpinstitucionālās sadarbības veidošanā. Tiks izstrādāta skaidra procesuālā kārtība profilakses darbam ar bērnu, esošo sistēmu uzlabošana un saprotams pārraudzības modelis, kas nodrošinās pašvaldības darba kontroli.