Publicēts: 15.11.2019.
“Augstu vērtēju Rīgas apgabaltiesas kolektīva darbu un tā rezultātus,” uzsvēra tieslietu ministrs Jānis Bordāns Rīgas apgabaltiesas gada pārskata sanāksmē.
Savā uzrunā Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem un darbiniekiem J.Bordāns norādīja, ka Rīgas apgabaltiesas darbs ir labs piemērs Rīgas un visām Latvijas tiesām. “Jūs rādāt labu piemēru, kā tiesnešiem jārunā ar sabiedrību un kā jāskaidro spriedumi. Tieši tā Jūs nodrošināt, ka sabiedrība gūst pārliecību, ka ikviens tiesnesis savu amatu pilda godprātīgi, apzinoties tam uzticēto atbildību un varu,” komunikācijas nozīmi mūsdienu informatīvajā telpā akcentēja J.Bordāns.
Runājot par paveikto un izaicinājumiem tieslietu sistēmā, J.Bordāns uzsvēra tiesnešu administratīvās imunitātes atcelšanu un tiesu darbinieku algu reformu, kā arī moderno informācijas tehnoloģiju arvien plašāku izmantošanu tieslietu nozarē, lai tiesu darbs un tiesvedības process kļūtu efektīvāks un vēl pieejamāks sabiedrībai.
“Tiesnesim ir jābūt kā paraugam likumu un citu tiesību aktu ievērošanā, ne tikai uzticēto amata pienākumu izpildē, bet arī ārpus darba pienākumu izpildes,” atzina J.Bordāns, uzsverot gandrīz pēc desmit gadus ilgām diskusijām saņemto atbalstu tiesnešu imunitātes atcelšanai administratīvo pārkāpumu lietās. Tas ļaus tiesu varai reaģēt uz iespējamu kaitējumu tās reputācijai, kad to radījusi tiesneša rīcība ārpus darba pienākumu izpildes, akcentēja tieslietu ministrs.
Informējot par lēmumu veidot specializētu Ekonomisko lietu tiesu, J.Bordāns atzina, ka to lielā mērā noteica valsts vajadzības pēc efektīvas un tiesiskas uzņēmējdarbības vides, kas ir tieši saistīta ar valsts ekonomikas attīstību. Specifisku lietu izskatīšana vienuviet ļauj koncentrēt arī šo lietu izskatīšanai nepieciešamās zināšanas un personālresursus.
Komentējot publiskajā telpā ekonomisko lietu tiesas izveides oponentu pausto viedokli – to veido, jo tiek apšaubīta esošo tiesnešu kvalifikācija, J.Bordāns uzsvēra, ka tas ir pašu oponentu izdarīts secinājums, kuru mēģina pasniegt kā ministra viedokli. “Mēs neapšaubām esošo tiesnešu kvalifikāciju, ikviens esošais tiesnesis var pieteikties darba turpināšanai šajā tiesā,” norādīja tieslietu ministrs. Tiesu sistēmai tiks iedots jauns resurss, un tas tiks novirzīts tur, kur šobrīd ir vislielākā nepieciešamība – ekonomiskās vides tiesiskuma nodrošināšanai. Tikai stabila un attīstīta ekonomika var nodrošināt sabiedrības labklājību, specializētās tiesas nozīmi uzsvēra ministrs.
Jautājumā par tiesu darba efektīvāku organizāciju tieslietu ministrs informēja, ka ciešā sadarbībā ar Eiropas labākajiem tieslietu nozares ekspertiem ir uzsākts jauns starptautisks projekts, kura ietvaros plānots pārskatīt un uzlabot Latvijas tiesu sistēmas organizāciju, ieviešot jaunu pieeju tiesu darba pārvaldībā – veidot uz rezultātiem orientētu tiesu darbu un uz tiem balstītu tiesu budžetu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tiesas priekšsēdētāja lomai, kā arī katra tiesneša un tiesas darbinieka iesaistei uz taisnīgu rezultātu orientētā tiesas sistēmas darbā.
Īpaši ministrs uzsvēra tiesu priekšsēdētāju lomu, kas būtiski pieaugusi kopš 2013. gada pēc tieslietu nozarē īstenotajām reformām. J.Bordāns atzina, ka tā ir mainījusies – tā ir lielāka atbildība un lielākas iespējas. Loģisks nākamais attīstības solis būtu arī tiesu priekšsēdētāju kā tiesu iestādes vadītāja lomas palielināšanās tiesu varai būtisku lēmumu pieņemšanā. Piemēram, veidojot Tiesu priekšsēdētāju padomi, kas aktīvi iesaistītos tiesu organizatoriskās vadības jautājumu izlemšanā.