Publicēts: 21.05.2012.
„Likumprojekta virzība līdz šim ir ritējusi lēni un grūti, jo Pilsonības likuma apakškomisijā dažādu partiju pārstāvošie deputāti mēģinājuši rast kopīgu izpratni, iedziļinoties visdažādākajās niansēs, taču nespēdami vienoties par grozījumu redakcijām. Tādēļ šis darbs tika uzticēts Tieslietu ministrijai, kas ir veikusi apjomīgu darbu, izstrādājot likumprojekta redakciju. Ceru, ka šie grozījumi pēc iespējas ātrāk tiks pieņemti Saeimā un stāsies spēkā, jo to ar nepacietību jau ilgstoši gaida liela sabiedrības daļa visā pasaulē. Likumprojekta būtība ir palīdzēt saglabāt saikni ar valsti tām ģimenēm, kuras dažādu iemeslu dēļ ir izbraukušas no Latvijas, kā arī tas akcentēs latvietību kā Latvijas pastāvēšanas jēgu,” tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš pauž savu nostāju pirms sabiedrībai svarīgo priekšlikumu izvērtēšanas koalīcijas padomē.
Šodien Koalīcijas sadarbības padomei jāizvērtē Tieslietu ministrijas apkopotie visu ministriju ieteikumi Pilsonības likumprojektam.
Visbūtiskākie grozījumi likumā attieksies uz dubultās pilsonības jautājumu. Latvijas pilsoņiem varēs izveidoties dubultā pilsonība ar vēstures, kultūras un ekonomikas ziņā Latvijai tuvām valstīm (ES, NATO, EBTA). It īpaši šis regulējums ir aktuāls tām latviešu ģimenēm, kurās bērni ir piedzimuši Lielbritānijā un Īrijā.
Likumprojektā plānots atcelt ierobežojumu trimdiniekiem – ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, kuri Latviju pametuši, glābdamies no okupācijas režīma, un kuri nebija paspējuši atgūt Latvijas pilsonību līdz noteiktajam termiņam 90.gadu vidū, viņi Latvijas pilsonību varēs tagad noformēt neierobežotā laika periodā, pieļaujot minēto personu dubultpilsonību.
Katram etniskajiem latvietim un līvam visā pasaulē būs tiesības uz Latvijas pilsonības iegūšanu, tai skaitā tiek akceptēta viņiem dubultās pilsonības iespēja, taču abos gadījumos ir jāapliecina latviešu valodas zināšanas.
Latviešu valodas prasmes pārbaude nebūs jākārto Latvijā dzīvojošām personām, kuras ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu valodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības mācību programmas. Ja agrāk no šīs pārbaudes tika atbrīvoti tikai vispārizglītojošo skolu, tad tagad arī profesionālo vidējo izglītību latviešu valodā ieguvušie absolventi.
Likumprojektā tiek iekļauta stingrāka norma par pilsonības nepiešķiršanu personām, kuras ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai vai Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātām konstitucionālām vērtībām, līdzīgi kā tas ir citās Eiropas un pasaules valstīs, kuras rūpējas par savu suverenitāti.
Līga Ādamsone - Tieslietu ministra preses sekretāre Tālr. 67036759; 2933442; e-pasts: liga.adamsone@tm.gov.lv