Publicēts: 21.02.2013.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis ir devušies darba vizītē uz Tallinu, lai ar Igaunijas tieslietu ministru pārrunātu turpmākās starpvalstu sadarbības iespējas tieslietu jomā, kā arī iepazītos ar uzsāktās ieslodzījumu vietu sistēmas reformas gaitu.
Vizītes sakarā Jānis Bordāns pauž savu nostāju: „Šī apmeklējuma mērķis nav tikai jaunu cietumu būvniecība, bet gan - tā ir cietumu reforma, kas reizē padarīs soda izpildes sistēmu efektīvāku un valstij ekonomiski izdevīgāku. Mūsu mērķis ir samazināt ieslodzīto skaitu un valsts izdevumus sodu izpildes sistēmas uzturēšanai ilgtermiņā.”
Igaunijas pieredze jauno cietumu būvniecībā ir ņemta vērā Latvijas Tieslietu ministrijas sagatavotajā Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijā, kas izstrādāta ar mērķi palielināt sabiedrības drošību pret apdraudējumiem, ko var radīt nedroša ieslodzījuma vietu sistēma, un kuru š.g.12.februārī atbalstīja Ministru kabinets, apstiprinot budžetu 55 495 243 latu apmērā jauna cietuma celtniecībai Olainē.
Igaunijas jauno cietumu tehnisko plānojumu ir ietekmējis arī cietumu ģeogrāfiskais izvietojums, pieejamās komunikācijas un to konfigurācija un citi ar būvniecības niansēm konkrētā ģeogrāfiskā vietā saistīti aspekti. Arī soda izciešanas režīmi un citas cietuma ikdienas aktivitātes (piemēram, notiesāto nodarbinātības sistēma) Igaunijā atšķiras no Latvijas likumdošanā noteiktā, tāpēc ir nepieciešamas konsultācijas un sadarbība ar Igaunijas ekspertiem, lai nonāktu pie visefektīvākajiem tehniskajiem risinājumiem jaunajā Olaines cietumā.
Igaunijā šobrīd ir četri cietumi - Murru un Harku apvienotais cietums, Tallinas, Tartu un Viru cietums.
Igaunijā, reorganizējot cietumu sistēmu un uzbūvējot jaunus cietumus, ir izdevies būtiski samazināt cietuma apsardzei un ieslodzīto uzraudzībai nepieciešamo darbinieku skaitu, vienlaikus nodrošinot pietiekamu darbinieku skaitu, kuri ir iesaistīti resocializācijas pasākumu veikšanā. Igaunija kopumā ir uzskatāma par labu paraugu attiecībā uz ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstību, jo pēdējo gadu laikā ir slēgti vairāki vecie cietumi un darbojas no jauna uzbūvētie cietumi. Tā rezultātā tuvākajā laikā Igaunijā būs pilnībā pabeigta cietumu sistēmas reforma, būtiski samazinot cietumu skaitu, nodrošinot efektīvu infrastruktūru ieslodzīto uzturēšanai, resocializācijai un cilvēktiesību nodrošināšanai.
Igaunijas pieredze rāda, ka jaunajos cietumos jāveido pietiekamas telpas resocializācijai – klases, individuālā darba telpas, teritorija nodarbinātībai, telpas fiziskām aktivitātēm.
Jaunā Tartu cietuma būvniecības uzsākšana 2002.gadā iezīmēja kardinālu pagrieziena punktu, ar tā izveidi sākās Igaunijas cietumu reģionālās izvietošanas sistēmas attīstība, pārejot no lielām kopmītņu telpām uz kameru sistēmu brīvības atņemšanas soda izciešanai. Kameru sistēmas lielākās priekšrocības ir neatļautas komunikācijas novēršana starp notiesātajiem un kriminālās pieredzes tālākas nodošanas novēršana. Pāreja uz kameru sistēmu veicina arī resocializācijas pasākumu īstenošanu, kuru papildina notiesāto izvietošana pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, lai notiesātā sociālās saites un saikne ar ģimeni saglabātos arī soda izciešanas laikā un veicinātu likumpaklausīgu dzīvi pēc atbrīvošanas. Cietums ir aprīkots ar modernu videonovērošanas sistēmu, trauksmes iekārtām un speciālām ārējā žoga uzraudzības iekārtām. Tartu cietumā ir izvietots arī psihiatriskais stacionārs, kurā tiek ievietoti notiesātie ar psihiatriskām problēmām no visas Igaunijas, un drug – free (no narkotikām brīvs) centrs.
Jaunā Viru cietuma, kuru šodien apmeklē Latvijas tieslietu ministrs un valsts sekretārs, būvniecības darbi sākās 2006.gadā un cietums (1100 vietas) tika atvērts 2008.gadā, tas ir slēgtais cietums, kurā tiek ievietoti apcietinātie vīrieši, kā arī notiesātie pilngadīgie vīrieši un nepilngadīgie zēni. Cietuma ārējo apsardzi nodrošina elektroniska apsardzes sistēma, cietumā izveidota tuneļu sistēma ieslodzīto plūsmu regulēšanai. Cietumā izveidota arī apcietinājuma nodaļa, cietumā ir vienvietīgas un divvietīgas kameras, skola, sporta zāle, sociālā darba telpas, kapela un darbnīcas. Cietumā ir 359 darbinieki, no kuriem 224 ir amatpersonas ar speciālām dienesta pakāpēm. Šajā cietumā ir vienīgā paaugstinātas uzraudzības nodaļa Igaunijā, cietumā sodu izcieš arī 250 nepilngadīgie. Šī cietuma būvniecība izmaksāja aptuveni 75 000 000 eiro.
Ņemot vērā minēto, Latvijas Tieslietu ministrijai būtu jāizvērtē iespēja iegādāties Igaunijas izstrādāto jaunās ieslodzījuma vietas būvprojektu.
2012.gada jūnijā Igaunijas valdība pieņēma lēmumu atbalstīt jaunā Tallinas cietuma būvniecību un tas izmaksās aptuveni 115 000 000 eiro, jo vietu skaits tajā plānots 1400 ieslodzītajiem.
Pēc pēdējiem Starptautiskā cietumu studiju centra Londonā datiem uz 100 000 iedzīvotājiem Latvijā ir 297 ieslodzītie, Lietuvā – 314, bet Igaunijā 244 ieslodzītie. Zemākais ieslodzīto skaits Igaunijā vērtējams kā pozitīvs iesāktās reformas rezultāts.
Ar Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.
Līga Ādamsone
Tieslietu ministra preses sekretāre
Tālr. 67036759; 29334423
e-pasts: Liga.Adamsone@tm.gov.lv