Trešdien, 17. maijā, Latvija uzsāk sešu mēnešu prezidentūru Eiropas Padomes Ministru komitejā (turpmāk – Prezidentūra). Prezidentūras ietvaros arī Tieslietu ministrija iesaistīsies aktivitātēs, stiprinot Eiropas Padomes lomu un ietekmi, risinot aktuālos izaicinājumus cilvēktiesību jomā, sniedzot atbalstu Ukrainai, tai skaitā, lai panāktu Krievijas starptautisko atbildību par agresijas noziegumiem Ukrainā, kā arī aktualizējot Nikosijas konvencijas nozīmi mūsdienās.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Latvija, veidojot Eiropas Padomes prezidentūras darba kārtību dalībvalstu diskusijām un lēmumu pieņemšanai, būtisku uzsvaru liks uz visa veida atbalsta sniegšanu Ukrainai. Latvijai ir jāizmanto šis laiks, lai turpinātu uzturēt atbalstu Ukrainai un nodrošināt Krievijas starptautisko atbildību par agresijas noziegumu Ukrainā. Tāpēc rudenī Rīgā esam aicinājuši visu dalībvalstu tieslietu ministrus, lai kopā ar Ukrainas pusi konkretizētu Krievijas atbildības mehānismus, tās radīto zaudējumu reģistra darbību. Eiropas Padomes loma ir gan definēt agresijas noziegumus, gan praktiski piedāvāt tiesiskus risinājumus starptautiskajās tiesībās. Tāpat Prezidentūras ietvaros diskutēsim par kultūras vērtību saglabāšanu, strādājot ar noziegumiem pret kultūras mantojumu. Šo jautājumu īpaši svarīgi ir aktualizēt mūsdienās, kad Krievijas kara noziegumu dēļ Ukrainā cieš ne tikai cilvēki, infrastrtuktūra, bet arī kulturas mantojums.”
Prezidentūras ietvaros Tieslietu ministrija sadarbībā ar Kultūras ministriju, Eiropas noziedzības problēmu komiteju un Eiropas Padomes Kultūras, kultūras mantojuma un ainavu komiteju šī gada 15. - 16. jūnijā organizē starptautisku konferenci “Nikosijas konvencija: krimināltiesiskā atbilde uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām”. Konferences mērķis ir popularizēt Nikosijas konvenciju un palielināt Eiropas Padomes darba atpazīstamību kultūras mantojuma jomā, lai veicinātu cīņu pret kultūras vērtību kontrabandu. Norādāms, ka Konvencija ir vienīgais starptautiskais nolīgums, kas kriminalizē kultūras vērtību iznīcināšanu, bojāšanu un nelikumīgu tirdzniecību. Latvija ir viena no valstīm, kas jau ir ratificējusi Konvenciju. Konferences laikā iespējama atsevišķu dalībvalstu pievienošanās Konvencijai.
Savukārt šī gada 11. septembrī Rīgā plānota neformālā tieslietu ministru konference, pulcējot Eiropas Padomes tieslietu ministrus, lai kopā ar Ukrainas tieslietu ministru diskutētu par Eiropas Padomes iesaisti, panākot Krievijas starptautisko atbildību par agresijas noziegumiem Ukrainā. Plānots, ka Eiropas Padomes dalībvalstis, gatavojoties konferencei, aktīvi strādās, lai izveidotu zaudējumu un ievainojumu reģistru, kas būtu kompensāciju mehānisms, ļaujot aprēķināt Krievijas karaspēka veikto noziegumu zaudējumus Ukrainā. Šobrīd panākta konceptuāla vienošanās ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāru, ja šāds reģistrs tiks izveidots līdz septembrim, to plānots pasludināt neformālajā tieslietu ministru konferencē Rīgā.
Plašāka informācija par Latvijas prezidentūru Eiropas Padomes Ministru komitejā pieejama Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē. Latvijai tā būs otrā Prezidentūra kopš iestāšanās organizācijā. Norādāms, ka Eiropas Padome ir nozīmīga organizācija cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma aizsardzībai un stiprināšanai Eiropā, un tai ir bijusi nozīmīga loma Latvijas demokratizācijas procesā.