Tieslietu ministres uzruna Latvijas Tiesnešu konferencē “Tiesības uz taisnīgu tiesu: tiesu instanču mijiedarbība” 2023. gada 19. maijā.
Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs!
Augsti godājamais Tieslietu padomes priekšsēdētāja kungs!
Senatori un senatores, tiesneši un tiesneses! Konferences viesi!Esmu patiesi pagodināta uzrunāt un sveikt jūs tiesnešu konferencē!
Šodienas konferences tēma ir tiesu instanču mijiedarbība. Šī mijiedarbība iemieso vienu no demokrātiskas tiesiskas valsts un demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanas priekšnoteikumiem – sarunu. Lai gan pati saruna kādam varētu šķist kas ikdienišķs un vienkāršs, tieši sarunas ceļā un savstarpējā mijiedarbībā vienojoties par kopīgo Latvijas tauta ir definējusi neatkarību, demokrātiju, tiesiskumu, kā arī cilvēka cieņas un pamattiesību aizsardzību kā Latvijas valsts pamatvērtības. Likumdevējs tās atspoguļo demokrātiskas sarunas ceļā pieņemtajos normatīvajos aktos, savukārt ikviens tiesnesis, šos likumus piemērojot un padarot dzīvus, kļūst par starpnieku un sava veida mediju sarunā starp valsti un cilvēku.
Šī loma prasa no tiesneša lielu atbildību. Viņam ir jābūt redzošam un jāspēj paraudzīties tālāk par “likuma burtu”, jo sabiedrība mainās, cilvēces un tehnoloģiju progress pilnveido un virza arī tiesisko domu. Vienlaikus tiesnesim ir jāspēj saskatīt arī negodprātīgu tiesību izmantošanu un pat potenciālus apdraudējumus mūsu konstitucionālajai demokrātijai. Tāpat kā visi konstitucionālie orgāni, arī tiesa un tiesnesis ir pašaizsargājošas demokrātijas sargs un instruments. Tas prasa gan profesionāli asu vanaga aci, gan pilsonisko drosmi un spēju sarunāties gan ar sabiedrību, gan citiem valsts varas nesējiem, jo īpaši – sarunāties pašu tiesu instanču starpā.
I
Procesuāla saruna starp dažādām tiesu instancēm, tām savstarpēji mijiedarbojoties, ir daļa no tiesiskā mehānisma, kuru Latvijas valsts ir izveidojusi, lai ikvienam nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu. Vairāku pakāpju tiesu sistēmas pastāvēšana palīdz pārbaudīt tiesas nolēmuma pamatotību un novērst iespējamās kļūdas, ko zemākas instances tiesa varētu pieļaut. Dažkārt taisnīgs, vieds un pienācīgi pamatots zemākas instances tiesas nolēmums par tiesu praksē iepriekš maz aplūkotu tiesību jautājumu var būt pamats judikatūras veidošanai vai maiņai augstākas instances tiesā. Tātad tiesu instanču procesuālā saruna ir kā divvirzienu iela, kas palīdz ne vien nodrošināt ikviena tiesības uz taisnīgu tiesu, bet arī izkopt Latvijas tiesību sistēmu.
Objektīvi un taisnīgi izskatīta lieta veicina sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un arī valstij kopumā. Tomēr cilvēku izpratne par to, ka lieta ir izskatīta objektīvi un taisnīgi, var atšķirties, jo teju jebkurā tiesas procesā ir arī zaudējusī puse. Iespēja pārsūdzēt zemākas instances tiesas nolēmumu un dažādu instanču tiesu procesuālā saruna par šo nolēmumu var sekmēt arī tiesas procesā zaudējušās puses uzticēšanos konkrētā tiesas procesa rezultātam un tiesu sistēmai kopumā.
II
Latvijas tiesību telpa neatrodas juridiskā vakuumā. Latvija teju jau 20 gadu ir daļa no Eiropas Savienības, tādēļ ir būtiski uzsvērt Latvijas tiesu devumu Eiropas Savienības tiesību attīstībā, vēršoties par nozīmīgiem tiesību jautājumiem Eiropas Savienības Tiesā un respektējot tās kompetenci vienveidīgā Eiropas Savienības tiesību interpretācijā.
Latvija ir arī daudzu starptautisku līgumu un konvenciju dalībvalsts, un tā nenoliedzami ir piederīga brīvo demokrātisko valstu kopienai. Personas tiesības uz taisnīgu tiesu nereti prasa Latvijas tiesnešiem uzsākt procesuālu sarunu ar ārvalstu tiesām. Dažkārt šo sarunu var nākties uzsākt arī ar tādu valstu tiesām, kuras nav demokrātiskas, kur tiesu varas neatkarība ir apšaubāma un kur pamattiesības ir deklaratīvas.
Šeit es runāju par Krieviju, kuras sāktais agresijas karš Ukrainā klaji parāda Krievijas nihilistisko attieksmi pret demokrātiju un tiesiskumu. Tomēr arī kara laikā nepieciešama tiesiskā noteiktība atrisinot pārrobežu tiesiskās attiecības, un divpusējie starpvalstu līgumi gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes un krimināllietās ir spēkā.
Tomēr Latvijas tiesnešiem, iesaistoties starptautiskajā sadarbībā ar Krievijas vai Baltkrievijas tiesām un lemjot par šo tiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi Latvijā, nepieciešams pēc iespējas skrupulozāk pārliecināties par to, ka ārvalsts tiesu nolēmumi nav politiski motivēti vai izmantoti totalitārās varas mašinērijas labā. Tas nozīmē, ka tiesnesim ikkatrā gadījumā vērtējot šādu ārvalsts pieņemtu tiesas nolēmumu jālīdzsvaro nepieciešamība aizsargāt Latviju kā demokrātisku tiesisku valsti un personas tiesības uz taisnīgu tiesu.
III
Manis minētā tiesu instanču un dažādu valstu tiesu procesuālā saruna Latvijā notiek likumdevēja izveidotajā tiesiskajā ietvarā. Šajā ietvarā tiesneši var sarunāties arī tiesnešu konferencē, turklāt visas tiesu instances tiek iesaistītas institucionālā sarunā ar Tieslietu padomi, kuras viens no uzdevumiem ir arīdzan līdzsvarot attiecības starp trim varām tiesiskuma jautājumos.
Tieslietu padome piedalās tiesu sistēmas politikas izstrādē un tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Tieši tādēļ vērsos Tieslietu padomē saistībā ar brutālo sievietes slepkavību Jēkabpilī un lūdzu sistēmiski izvērtēt nepieciešamos uzlabojumus arī tiesu darba organizācijā. Esmu gandarīta, ka Tieslietu padome pēc mana lūguma šajā nolūkā veido īpašu darba grupu, kas sistēmiski vērtēs vardarbības jautājumu, analizēs tiesu sistēmas darba organizācijas praksi, lai identificētu starpinstitucionālās sadarbības nepilnības lietās, kas saistītas ar personas aizsardzību pret vardarbību ģimenē un draudiem cilvēka dzīvībai vai veselībai.
Tāpat darba grupa vērtēs tiesu komunikācijas pilnveidošanu krīzes situācijās, lai vairotu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai. Šāda – sistēmiska – augsti kvalificētu juristu saruna par vardarbības izskaušanu Latvijā būs jo īpaši vērtīga, jo tolerance pret vardarbību un īpaši vardarbību ģimenē sabiedrībā joprojām ir augsta.
IV
Visbeidzot – kādai tad vajadzētu būt tiesnešu sarunai ar Tieslietu ministriju un tieslietu ministri?
Manuprāt, taisnīgas tiesas priekšnoteikums ir spēcīga, kompetenta, mūsdienu izaicinājumiem gatava un neatkarīga tiesu vara. Tiesu neatkarība nav pašmērķis, bet gan pašsaprotama prasība, kas nodrošina sabiedrības uzticēšanos tiesai un valstij. Tātad tā ir arī atslēga tiesiskas un demokrātiskas valsts pastāvēšanai.
Katra cilvēka drošība un veselība ir un būs Latvijas kā demokrātiskas un tiesiskas valsts virsmērķis arī tiesas ietvaros.
Tālab mana kā tieslietu ministres prioritāte ir stiprināt tiesu neatkarību. Nozīmīgs solis tiesu neatkarības veicināšanā ir Tieslietu padomes statusa un kompetences stiprināšana. Tāpēc arī Jēkabpils brutālo slepkavības gadījumu un ar vardarbību kopumā saistītos jautājumus lūdzu vērtēt tieši Tieslietu padomē.
Savukārt mans tieslietu ministres pienākums ir Tieslietu ministrijas ievaros vērtēt nepieciešamos pilnveidojumus vardarbības izskaušanas sodu politikā un likumos, jo īpaši novēršot vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievieti un bērniem, kā arī nodrošināt šādu likumprojektu apspriešanu un izstrādi, virzot tos likumdevējam tālākai pieņemšanai. Pateicos Jums tiesneši par Jūsu augsti profesionālo darbu Tieslietu ministrijas Krimināllikuma un Kriminālprocesa darba grupās, minētie likumprojekti par grozījumiem Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā Saeimā šobrīd tiek apspriesti otrajam lasījumam.
Tieslietu politikai ir jābūt arī tādai, ka tiesneši, izskatot lietas, kas saistītas ar dažāda veida vardarbību, būtu profesionāli sagatavoti un spētu vardarbību atpazīt, nepieļautu cietušā atkārtotu viktimizāciju un nevairotu nesodāmības sajūtu varmākam. Tādēļ tuvākajā Tieslietu akadēmijas projekta Uzraudzības padomes sēdē pēc mana priekšlikuma lems par tiesnešu un prokuroru tālākizglītības programmu papildināšanu, nodrošinot, ka tiesnešiem un prokuroriem ir pieejami atbilstoši profesionālās pilnveides pasākumi jau šogad, nevaram gaidīt jaunizveidojamās Tieslietu akadēmijas darba uzsākšanu tikai 2025. gadā.
Latvija kā neatkarīga, demokrātiska un tiesiska valsts var pastāvēt, ja visi varas atzari cieņpilni darbojas cits citam līdzās. Ideoloģiskiem un politiskiem priekšnoteikumiem tiesnešu karjeras jautājumos nav vietas.
Ir jāuzticas tiesu varas spējai iekšēji pašorganizēties un pašpārvaldei risināt ar tiesnešu kvalifikāciju, ētiku un dienesta atbildību saistītus izaicinājumus, kā arī risināt pašu tiesu budžeta jautājumus. Nav pieļaujama populistiska un nekonstruktīva kritika, tā rosina neuzticēšanos ne tikai tiesu varai, bet valstij kopumā.
Visām trim valsts varām plecu pie pleca ir jāstāv demokrātijas, tiesiskuma un Latvijas neatkarības sardzē. Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir mainījis ģeopolitisko situāciju. Tādējādi katra varas atzara atbildība ir neļauties Kremļa propagandas veicinātiem Latvijas leģitimitātes apdraudējumiem. Es lepojos ar to, ka mūsu tiesu varai tas izdodas!
Augsti godājami tiesneši, paldies par jūsu augstvērtīgo darbu un ieguldījumu Latvijas kā neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas valsts stiprināšanā!
Novēlu jums produktīvas, izaicinošas un drosmīgas sarunas gan šodienas konferencē, gan citos formātos!
Paldies!
