Ceturtdien, 13.jūnijā, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere Ministru prezidentes ikgadējā ziņojuma Saeimas debatēs uzsvēra Tieslietu ministrijas padarīto valdības deklarācijas trīs konceptuālajos virzienos - drošība, labklājība, kā arī mazākuma aizsardzība.
Valsts un sabiedrības drošība
Krievijas brutālais pilna mēroga agresijas karš Ukrainā ir mainījis situāciju. Latvija kā Ukrainas sabiedrotā cīņā par neatkarību un starptautiskās tiesiskās kārtības atjaunošanu, atrodas hibrīddraudu apstākļos, ko rada Krievija un Baltkrievija. Tas ir prasījis pielāgošanos arī no tieslietu nozares.
Tieslietu ministrija izstrādāja priekšlikumus grozījumiem Krimināllikumā, ar kuriem pastiprināta atbildība par noziegumiem, kas vērsti pret valsts drošību, kā arī noteikta kriminālatbildība par palīdzību ārvalstij pret citu valsti vērstā darbībā. Saeima šos grozījumus pagājušā gada beigās ir pieņēmusi.
Tāpat ir aktualizēta tiesnešu un tiesu darbinieku mācību programmu saturs 2024. gadam, iekļaujot tajā jautājumus par valsts drošību un hibdrīdapdraudējumu. Tas tiks turpināts arī 2025. gadā, kad tiks atklāta “Tieslietu akadēmija”, kas būs vienots tieslietu nozares speciālistu tālākizglītības centrs.
Lai aizsargātu Latvijas demokrātiju un valsts drošību no Krievijas hibrīdaktivitātēm, “Maskavas nams” ir pārņemts valsts īpašumā un tiks izmantots Ukrainas atbalstam.
Labklājība
Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Civilprocesa likumā, kurus Saeima pieņēma pirms nedēļas, uzlabos šķīrējtiesas procesu, lai nodrošinātu godīgu tiesvedību un aizsardzību visiem, kas izvēlas šo alternatīvo ceļu strīdu risināšanai. Tas samazinās vispārējo tiesu noslodzi un izskatāmo termiņu ilgumu, kā arī palielinās sabiedrības uzticību tieslietu sistēmai.
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju strādā, lai ieviestu vienotu būves un nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu, atsakoties no situācijas, kad būvi reģistrē gan būvniecības informācijas sistēmā, gan kadastra informācijas sistēmā. Tādā veidā tiek mazināta birokrātija.
Mazākuma aizsardzība
Saeimā tika pieņemts Tieslietu ministrijas izstrādātais regulējums par reģistrētas partnerības ieviešanu. Tas sniegs juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību visiem pāriem, arī viena dzimuma partneriem, kas pie notāra būs apliecinājuši, ka tiem ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru.
Tāpat Tieslietu ministrija turpina darbu pie jauna pakalpojuma augsta riska pusaudžiem "Bērnu un jauniešu drošā māja" izveides, lai novērstu veselības un dzīvības apdraudējuma risku un atgrieztu pusaudzi ikdienas dzīvē un sabiedrībā.
Tieslietu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Krimināllikumā, Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā, lai izskaustu vardarbību ģimenē, ieviestu pārkāpēju elektronisko uzraudzību , kā arī veicinātu uzturlīdzekļu parādu samaksu. Pagājušajā nedēļā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem noteikti bargāki sodi par vardarbības noziegumiem un ieviesta kriminālatbildība par cietsirdību un vardarbību pret tuvinieku neatkarīgi no izdarītā kaitējuma smaguma.
Šonedēļ Ministru kabinets virzīja uz Saeimu Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komerclikumā, kuri dos komercsabiedrību valdes locekļiem iespēju doties ar bērnu aprūpi saistītajos atvaļinājumos.
Papildu informācija:
Ziņojums aptver laikposmu no 2023. gada 15. septembra līdz šī gada jūnijam. Ar Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību var iepazīties Saeimas tīmekļa vietnē.