Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere no 19. līdz 20. jūnijam darba vizītē apmeklē Eiropas Padomi (EP) Strasbūrā, Francijas Republikā, lai tiktos ar EP ģenerālsekretāri Mariju Pejčinoviču Buriču un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) prezidentu Tiniju Koksu. Tāpat arī vizītes laikā parakstīts EP konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai protokols, kas atvieglos notiesāto personu nodošanu soda izciešanai citā valstī.
Protokolu, ar ko groza Konvencijas par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai Papildu protokolu mērķis ir modernizēt un pilnveidot esošo sistēmu. Latvijai pievienojoties šim Protokolam, tiks risināti gadījumi, kad, piemēram, Latvijā notiesātā persona ir atstājusi Latviju un atrodas savas pilsonības valstī, bet Latvijai, kurā persona notiesāta, vairumā gadījumu nav iespējams izpildīt piespriesto sodu. Tāpat tiks risinātas situācijas, kad, piemēram, Latvijā notiesāta persona pēc soda izciešanas tiek pakļauta izraidīšanas vai deportācijas rīkojumam.
Protokols paredz nosacījumu, ka, ja vienas dalībvalsts pilsonim tiek piemērots galīgais spriedums, valsts, kurā pilsonis ir notiesāts, var lūgt viņa pilsonības valsti pārņemt soda izpildi šādos apstākļos, ja šis pilsonis ir aizbēdzis uz savas pilsonības valsti vai kā citādi atgriezies tajā, zinot par kriminālprocesu, kas pret viņu uzsākts valstī, kas šo personu notiesājusi.
Tāpat kā Konvencija, arī Protokols neparedz obligātu pienākumu valstij, kurā persona notiesāta, vai valstij, kurā sods tiks izciests, piekrist notiesātās personas nodošanai soda izciešanai, bet tikai noteic procedūru, kādā iesaistītās valstis var sadarboties. Tomēr jaunais regulējums paredz iespēju personas nodot soda izciešanai arī gadījumā, kad tā atsakās sniegt viedokli par paredzamo nodošanu.
Lielākoties Protokola normas atbilst Latvijas normatīvajam regulējumam, tomēr Protokols ietver atsevišķas normas, kurās noteiktais šobrīd nav regulēts Latvijas normatīvajos aktos vai arī ir regulēts, bet pilnīgai atbilstībai Protokola normām būtu nepieciešams tos pilnveidot. Lai pilnībā nodrošinātu Latvijas normatīvā regulējuma atbilstību Protokola normām, paredzēts, ka tiks izstrādāti grozījumi Kriminālprocesa likumā.
Līdz šim Protokolu ir parakstījušas 16 valstis (Austrija, Bulgārija, Beļģija, Vācija, Ungārija, Itālija, Lietuva, Luksemburga, Melnkalne, Nīderlande, Norvēģija, Sanmarīno, Šveice, Turcija, Ukraina un Apvienotā Karaliste) un septiņas valstis (Austrija, Itālija, Lietuva, Nīderlande, Šveice, Ukraina un Svētais Krēsls) ratificējušas.
Protokols oficiāli stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas visas valstis, kas pievienojušās Papildu protokolam. Tā kā valstīm ir tiesības izteikt deklarāciju par to, ka tās piemēros Protokolu pagaidu kārtībā sadarbībā ar tām valstīm, kas izteikušas tādu pašu deklarāciju, Latvija plāno izteikt šādu deklarāciju.
Vizīte Strasbūrā ievada Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē.
Papildu informācija:
Ar likumu, kas stājās spēkā 1997. gada 9. aprīlī, Latvija pieņēma un apstiprināja 1983. gada 21. marta Eiropas padomes konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai. 2005. gada 30. aprīlī spēkā stājās likums, ar kuru Latvija pieņēma un apstiprināja šīs Konvencijas 1997. gada 18. decembra Papildu protokolu. 2017. gada 22. novembrī Strasbūrā parakstīšanai tika atvērts Protokols, ar ko groza Konvencijas Papildu protokolu.
