Turpinot darbu pie mācību programmām, kas stiprinās tiesnešu un prokuroru kompetences dažādu vardarbības veidu atpazīšanā, pagājušajā nedēļā projekta “Tieslietu akadēmija” ietvaros Tieslietu ministrijā norisinājās diskusija “Uz vardarbībā cietušā vajadzībām vērsta pieeja tiesu sistēmā”.
Vienotas mācības Tieslietu akadēmijas projekta ietvaros tiesnešiem, prokuroriem un izmeklētājiem dotu iespēju nepieļaut cietušā atkārtotu viktimizāciju kriminālprocesā, kā arī veidotu tieslietu institūcijām vienotu redzējumu un izpratni par vardarbību, lai veicinātu taisnīguma atjaunošanu un mazinātu vardarbības veicēju nesodāmības sajūtu.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Vardarbībā cietušajiem nereti psiholoģiskās traumas sekas mēdz būt tikpat vai pat dziļākas un noturīgākas nekā fiziskās. Mūsu mērķis ir nodrošināt, ka tiesneši, prokurori un izmeklētāji ir apmācīti pievērsties šiem gadījumiem ar empātiju un izpratni, zina psiholoģijas pamatus, lai atkārtoti netraumētu cietušo. Svarīgi ir arī tas, lai tiesu sistēmas darbinieki saprastu, kāpēc vardarbībā cietušais kādā situācijā rīkojas tā vai citādi. Piemēram, atsaukts iesniegums ne vienmēr nozīmē, ka vardarbība ir beigusies, nereti tās ir bailes un vardarbības turpinājums. Mācību saturs palīdzēs laicīgi identificēt šādus gadījumus, palīdzēs izrauties no vardarbības un nodrošināt taisnīgumu.”
Savu redzējumu par mācību saturu izteica eksperti no Augstākās tiesas, Latvijas Republikas prokuratūras, Valsts probācijas dienesta, rajona (pilsētas) tiesām un apgabaltiesām, pārstāvji no organizācijām, kuras sniedz rehabilitācijas pakalpojumus noziegumos cietušajiem – Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”, “Centrs Dardedze” un “Centrs Marta”, savukārt Iekšlietu ministrija savu priekšlikumus iesniedza rakstveidā.
Ilze Celmiņa, Tieslietu padomes izveidotās darba grupas locekle un Eiropas Padomes programmas “Cilvēktiesību izglītība juridisko profesiju pārstāvjiem” (HELP) e-kursa “Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošana” vadošā lektore Latvijā, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese, uzskata, ka viens no svarīgākajiem aspektiem, kur tiesnešiem pietrūkst zināšanu, ir risku izvērtējums un spēja domāt divus soļus uz priekšu: “Šādos gadījumos ir jāsaredz, kādas sekas var būt spriedumam vai pagaidu aizsardzības pret vardarbību atcelšanai, īpaši, ja iesaistīti bērni. Mācībās obligāti iekļaujama cietušā perspektīva un problēmas, ar kādām cietušais var saskarties pēc tiesas lēmuma.”
Madara Lapsa, “Centra Marta” Liepājas nodibinājuma valdes priekšsēdētāja: “Atzīstot nepieciešamību pēc līdzjūtīgākas un holistiskākas perspektīvas, mācību saturs tiks izstrādāts tā, lai juridisko profesiju pārstāvjiem sniegtu prasmes un zināšanas, kas nepieciešamas, lai orientētos sarežģītajā darbā ar vardarbības upuriem un vardarbības veicējiem, raugoties no vardarbības upuru perspektīvas. Mācības vadīs nevalstiskās organizācijas, kas ikdienā cenšas mazināt un novērst vardarbību, un ir uzkrājušas bagātīgu pieredzi. Mācību programma ietvers dažādus tematus, tostarp uz traumām balstītas pieejas, efektīvas saziņas stratēģijas un sadarbības starpdisciplināru praksi. Mācību visaptverošais raksturs nodrošinās dalībniekiem niansētu izpratni par vardarbībā cietušo personu izjūtām un redzējumu, ļaujot turpmāk savās profesionālajās lomās rīkoties vēl empātiskāk. Plānotās mācības ir nozīmīgs solis uz priekšu tādas tieslietu sistēmas veicināšanā, kas ne tikai atbalsta tiesiskumu, bet arī par prioritāti izvirza noziedzīgos nodarījumos cietušo personu labklājību. Apvienojot vardarbības mazināšanas jomā strādājošo NVO pieredzi ar juridisko profesiju pārstāvju apņēmību, šī iniciatīva sola noteikt jaunus standartus līdzjūtīgai un uz cietušajiem vērstai tiesvedības praksei.”
Diskusijā aplūkoja ne tikai tēmas, kas iekļaujamas mācībās, bet arī grūtības, ar kādām saskaras tiesnesis vai prokurors, skatot lietu, un labās prakses, ar kurām dalīties mācībās.
Prokuroriem, veicot materiālu vai iesniegumu izskatīšanu, kuros iekļautas ziņas par vardarbību, mācības veicinātu spēju identificēt konkrētu tiesību aizskārumu, kā arī ļautu kopainā saskatīt situācijas, kas norāda uz iespējamu augstu apdraudējumu cietušā dzīvībai, nodrošinot vardarbības upuru interešu aizstāvību krimināllietās, kā arī gadījumos, kad lietas materiālos nav tiešas norādes uz konkrētu vardarbību.
Tēma par īpaši aizsargājamo cietušo pavērs iespējas iekļaut programmā mācības, kas saistītas gan ar nepilngadīgu, gan seksuālos noziegumos cietušo, kā arī ģimenes vardarbībā un noziegumos, kas saistīti ar rasi, reliģisko vai etnisko piederību un seksualitāti cietušo aizsardzību. Savukārt tēma par darbu ar grūto klientu palīdzētu atpazīt vardarbības veicēja manipulācijas un atvieglotu komunikāciju, piedāvājot dažādas sarunas tehnikas konstruktīva dialoga veidošanai.
Ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējumu top projekts “Tieslietu akadēmija”, kura mērķis ir izveidot vienotu tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos, kas būtiski efektīvai tiesas spriešanai) kvalifikācijas pilnveides mācību centru. Projektā tiks nodrošinātas mācības “Uz vardarbībā cietušā vajadzībām vērsta pieeja tiesu sistēmā” par darbu ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām.
Informāciju sagatavoja Tiesu administrācija.