Nodrošinot Satversmes tiesas sprieduma izpildi, 13. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus, kas ieviesīs izmaiņas zemes likumiskās lietošanas regulējumā. Regulējumā uzsvars likts uz sloga mazināšanu zemes īpašniekiem, vienlaikus saglabājot tiesību un pienākumu saprātīgu līdzsvaru konkrētajās tiesiskajās attiecībās iesaistīto pušu starpā.
Tiek saglabāts jau šobrīd normatīvi noteiktais zemes lietošanas maksas apmērs – četri procenti no zemes kadastrālās vērtības, bet ne mazāk par 50 euro gadā. Ņemot vērā, ka no 2025. gada 1. janvāra paredzētas nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību bāzes izmaiņas, tās nodrošinās arī zemes likumiskās lietošanas maksas objektīvu sasaisti ar zemes kā aktīva vērtību. Daļā gadījumu kadastrālo vērtību pieauguma rezultātā prognozējams arī likumiskās lietošanas maksas faktisks pieaugums, un šādos gadījumos grozījumi nodrošina, ka dzīvojamo māju īpašniekiem pieaugums būs pakāpenisks.
Tā kā zemes likumiskās lietošanas maksas pieaugums daudzos gadījumos (tai skaitā atkarībā no īpašuma atrašanās vietas) ir pietiekami būtisks, ievērojot sociāli atbildīgas valsts principu, valstij ir jārūpējas par sabiedrības ilgtspēju un labklājību un jārod saudzīgi risinājumi, nepakļaujot iedzīvotājus nesamērīgam un pēkšņam maksājuma palielinājuma slogam. Ievērojot minēto, dzīvojamo ēku īpašniekiem tiek dots pārejas periods, kurā ieplānot turpmāko finansiālo rīcību. Tādējādi regulējums paredzēs, ka no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim izmaiņas lietošanas maksā variēs atkarībā no tā, vai būve ir dzīvojamā māja, un no zemes kadastrālo vērtību izmaiņām konkrētajā teritorijā. Savukārt, vēlākais no 2029. gada 1. janvāra zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs arī dzīvojamās mājās, jāmaksā atbilstoši aktuālajām zemes kadastrālajām vērtībām.
Cita starpā, lai mazinātu iespējamās papildu izmaksas, kas zemes īpašniekam var rasties saistībā ar likumiskās lietošanas maksas saņemšanu, likumprojektā paredzēts gan būves īpašnieka pienākums segt zemes īpašniekam maksāšanas paziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas, gan atlīdzināt katra kavēta maksājuma atgūšanas izdevumus. Tas nozīmē, ka būves īpašniekam būs pienākums segt maksāšanas paziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas – 15 euro gadā, kā arī būves īpašnieks un zemes īpašnieks varēs vienoties par citu lietošanas maksas vai paziņojuma izmaksu apmēru. Vienlaikus, lai uzlabotu zemes īpašnieka iespējas atgūt izdevumus kavējumu gadījumos, katra kavēta maksājuma gadījumā būves īpašniekam jāatlīdzina zemes īpašniekam maksājuma atgūšanas izdevumi 30 euro apmērā.
Visbeidzot, lai zemes īpašniekam būtu iespēja atgūt viņam radušos izdevumus vienkāršotā kārtībā, ja zemes lietošanas maksa nav samaksāta, Saeima 6. jūnijā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, nostiprinot iespējas zemes īpašniekiem atgūt zemes likumiskās lietošanas maksas parādus vienkāršotā kārtībā tiesas ceļā – saistību piespiedu izpildīšanā brīdinājuma kārtībā.
Norādāms, ka ar Satversmes tiesas 2023. gada 2. maija spriedumu lietā Nr. 2022–02–01 līdzšinējais zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs tika atzīts par tādu, kas nepilda atlīdzības funkciju. Satversmes tiesa spriedumā uzsvēra, ka valstij piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību noregulēšanai ir jāizvēlas tādi līdzekļi, kas samazina zemes īpašniekam uzlikto nastu un ņem vērā viņa izdevumus. Tāpat arī Satversmes tiesa norādīja uz to, ka kadastrālās vērtības bāzes noteikšanai izmanto datus par nekustamā īpašuma tirgu 2012. gadā un pašreizējās kadastrālās vērtības nav saskanīgas ar tirgus situāciju.
Izmainās zemes likumiskās lietošanas regulējumā piespiedu dalītajos īpašumos stājas spēka šī gada 1.jūlijā.
Papildu informācija:
- Satversmes tiesas 2023. gada 2. maija spriedums lietā Nr. 2022–02–01
- Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”.
- Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”.