Ceturtdien, 4.jūlijā, stājas spēkā Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Krimināllikumā, kas pastiprina atbildību par ar vardarbību saistītiem noziegumiem pret tuviniekiem, tīšu miesas bojājumu nodarīšanu, draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagus miesas bojājumus, vajāšanu, nelikumīgu brīvības atņemšanu, nolaupīšanu un citiem. Turpmāk par šiem noziegumiem vairs nevarēs piemērot sabiedrisko darbu vai naudas sodu.
Pēc tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikuma Krimināllikums papildināts ar jaunu 174.prim pantu, kas paredz atbildību par cietsirdību un vardarbību pret tuvinieku vai radinieku, ja cietušajam nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas. Par šādu noziedzīgu nodarījumu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem.
I.Lībiņa-Egnere uzsver: "Vardarbības problēmas, kas rada ne tikai fiziskas, bet arī psiholoģiskas ciešanas Latvijā ilgstoši nebija pienācīgi risinātas. Nereti vardarbība ģimenē vai tuvu cilvēku starpā tika ignorēta, noklusēta un uztverta par iekšēju ģimenes lietu. Tā tas nav. Mums ir visiem spēkiem jāpalīdz personām, kuras nereti ir bezpalīdzīgā un no varmākas atkarīgā situācijā. Izpratnes maiņa un nulles tolerance pret jebkādām vardarbības izpausmēm ir vajadzīga, lai mēs sasniegtu paveiktās kriminālsodu reformas mērķus – droša valsts un no vardarbības brīva sabiedrība."
Tāpat Krimināllikumā nostiprināta norma, kas nosaka, ka persona, kas nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, atrodas bezpalīdzīgā stāvoklī, ja pret viņu veikts dzimumnoziegums.
Turpmāk arī par personas novešanu līdz pašnāvībai vai pašnāvības mēģinājumam, cietsirdīgi apejoties ar cietušo vai sistemātiski pazemojot viņa personisko cieņu, varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem iepriekš noteikto trīs gadu vietā. Bet, ja cietušais atrodas materiālā vai citādā atkarībā no vainīgā, varēs sodīt uz laiku līdz septiņiem gadiem.
Ar grozījumiem Krimināllikumā var iepazīties tiesību aktu portālā.