Šā gada 4. jūlijā stājās spēkā Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Civilprocesa likumā un Šķīrējtiesu likumā, kas stiprina šķīrējtiesu atbilstību starptautiski atzītiem standartiem un praksei un ievieš jaunu procesu - šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu.
Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna izteica pateicību par sadarbību un ieguldījumu efektīva, mūsdienīga un Eiropas tiesību telpai atbilstoša šķīrējtiesu procesa tiesiskā regulējuma izstrādē. L. Paegļkalna uzsvēra, ka šķīrējtiesa ir būtisks instruments strīdu risināšanai biznesa vidē, kas nodrošina efektīvu, ātru un tiesības uz taisnīgu tiesu aizsargājošu procesu.
Tikšanās laikā eksperti pārrunāja, kā praksē darbojas šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas tiesības un tiesas noteiktās kompetences šķīrējtiesas procesā. Visi iesaistītie sadarbības partneri atzinīgi vērtēja ieviestās izmaiņas, kas paredz, ka jebkurai pusei ir tiesības 30 dienu laikā no šķīrējtiesas sprieduma taisīšanas dienas iesniegt pieteikumu tiesā par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu. Šāda veida pieteikumu tiesa izskata 20 dienu laikā, un lēmums par šķīrējtiesas sprieduma atcelšanu nav pārsūdzams. Kopš grozījumu stāšanās spēkā šāda iespēja ir izmantota divās lietās, abas lietas šobrīd ir izskatīšanas procesā.
Spēkā esošais tiesiskais regulējums ievieš šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanas mehānismu un vienlaikus nodrošina arī Satversmes tiesas sprieduma izpildi (lieta Nr. 2022-03-01).
Vairumam civiltiesību un komerctiesību strīdu šķīrējtiesa ir efektīvs strīdu izšķiršanas veids bez valsts tiesas iesaistes. Šobrīd šķīrējtiesu regulējums šo procesu padara uzticamāku un vienlīdzīgāku procesam tiesā, līdz ar to šķīrējtiesu piedāvātās iespējas izmanto gan Latvijas, gan starptautiskā biznesa pārstāvji. Šobrīd Latvijā darbojas 57 šķīrējtiesas.