Trešdien, 14. aprīlī, notika tieslietu sistēmas apbalvošanas padomes sēde, kurā lemts piešķirt 2021. gadā tieslietu sistēmas Goda zīmes 24 tieslietu sistēmas kvalificētiem speciālistiem, ekspertiem un darbiniekiem par viņu sniegto ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā.
I pakāpes Goda zīmes par izcilu mūža ieguldījumu tieslietu sistēmā saņem:
Romāns Apsītis, Satversmes tiesas tiesnesis (no 1996. gada līdz 2007. gadam), priekšsēdētāja vietnieks (no 2000. gada līdz 2006. gadam), tieslietu ministrs (no 1994. gada līdz 1995. gadam), ilggadējs Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, Augstākās Padomes deputāts un viens no deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" autoriem, pirmais Latvijas Republikas tiesībsargs (no 2007. gada līdz 2011. gadam). Ar savu godprātīgo attieksmi, izcilajām zināšanām un nesavtīgo darbu R. Apsītis ir sniedzis nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, demokrātiskas, tiesiskas valsts stiprināšanā un tieslietu sistēmas attīstībā. Lai arī kur R. Apsītis strādāja – katrs darbs viņam visupirms nozīmēja kalpošanu Latvijas valstij, aizsargājot Latvijas Republikas Satversmē ietvertās pamatvērtības. Savās profesionālajās darba gaitās R. Apsītis ir neatlaidīgi un pašaizliedzīgi stiprinājis Latvijas valstiskumu un tiesiskumu.
Aija Branta, Satversmes tiesas priekšsēdētāja (2014. gadā) un Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniece (no 2011. gada līdz 2014. gadam). A. Branta tiesu sistēmā strādā kopš 1983. gada, kas skaidri apliecina lielo profesionālo pieredzi un plašās zināšanas tieslietu jomā. Ar savu godprātīgo attieksmi pret darbu A. Branta ir veicinājusi tieslietu sistēmas attīstību, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanu Latvijā, kā arī stiprinājusi Latvijas iesaisti starptautiskajā sadarbībā kā Eiropas Padomes Komisijas Tiesu efektivitātes un Eiropas Tiesnešu konsultatīvās padomes Latvijas pārstāve.
Pēteris Opincāns, Senāta Krimināllietu departamenta senators, tieslietu sistēmā strādā jau kā 31 gadu. P. Opincāns ir augsti kvalificēts senators ar lielu praktiskā darba pieredzi, labām zināšanām tiesību teorijas, likumdošanas un tiesu prakses jautājumos. Aktīvi iesaistās jauno likumprojektu apspriešanā un tiesu prakses veidošanā.
Daina Ābele, VSIA "Latvijas Vēstnesis" valdes priekšsēdētāja. D. Ābele jau vairāk nekā 20 gadus strādā Latvijas Republikas oficiālā izdevēja – VSIA “Latvijas Vēstnesis” vadībā, bet kopš 2006. gada ir uzņēmuma valdes priekšsēdētāja. D. Ābeles izcilais personiskais un ilggadējais ieguldījums ir būtiski veicinājis Latvijas Republikas Satversmes 90. panta “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības” praktisko īstenošanu, nodrošinot, ka oficiālā informācija un cita valsts un sabiedriski nozīmīga informācija Latvijā ir pieejama operatīvi, droši un bez kļūdām, kā arī Latvijas iedzīvotājiem ērtā un mūsdienīgā veidā.
II pakāpes Goda zīmes par īpaši nozīmīgu ieguldījumu vai sasniegumu tieslietu sistēmas stiprināšanā saņem:
Sannija Matule, žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktora vietniece. S. Matule redakcijas locekles pienākumus kvalitatīvi pilda jau kā 14 gadus, un kopš 2014. gada ir Latvijas vienīgā profesionālā tieslietu izdevuma galvenā redaktore vietniece. Viņas izcilais personiskais un ilggadējais ieguldījums ir būtiski veicinājis žurnāla mērķu sasniegšanu – identificēt un analizēt Latvijas tiesiskās sistēmas problēmas, piedāvāt to risinājumus, nodrošināt augsta līmeņa profesionālu tiesībpolitikas diskusiju par tiesiskās sistēmas attīstības perspektīvām, kā arī veicināt Latvijas juristu tālākizglītību un kvalitatīvas informācijas apriti tieslietu sistēmas ietvaros.
Ingūna Šņepste, Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta Tiesās izskatāmo civillietu nodaļas prokurore. I. Šņepste Latvijas Republikas Prokuratūras struktūrvienībās strādā no 1993. gada. Pildot amata pienākumus, prokurore ir uzrādījusi augstu juridisko zināšanu līmeni tiesību normu piemērošanā un interpretācijā. I. Šnepstei vairākkārt tika uzticēts izskatīt iesniegumus par jautājumiem, kas sabiedrībā guvuši plašu rezonansi, kā arī piedalīties darba grupā par valstiski aktuālu jautājumu risināšanu. Daudzu gadu garumā prokurores sagatavotie protestu projekti par likumam neatbilstošiem tiesu nolēmumiem ir devuši nozīmīgu ieguldījumu tiesu prakses attīstībā, kā arī personu un valsts tiesību aizsardzībā. Tie ir veicinājuši taisnīga tiesisko attiecību noregulējuma panākšanu lietās, kur būtiska tiesas kļūda ir novedusi pie lietas nepareizas izspriešanas, tādējādi vairojot sabiedrības uzticību prokuratūrai un tiesu varai kopumā.
Dace Mita, Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore. D. Mita tiesneša amatā strādā jau 17 gadus. Līdztekus tiešajiem amata pienākumiem D. Mita dalās ar savām zināšanām un pilda papildu pienākumus, lai veicinātu tiesu autoritāti un neatkarību. Šogad aprit 20 gadi kopš tika pieņemts Administratīvā procesa likums. D. Mita ir viena no Administratīvā procesa likuma izstrādes darba grupas loceklēm, kura nesavtīgi ieguldīja savas zināšanas likuma izstrādē, lai izstrādātu demokrātiskai un tiesiskai valstij atbilstošu likumu, kas nodrošina cilvēktiesību ievērošanu cilvēka attiecībās ar valsti. Senatore darbojas arī kā Latvijas eksperte ES Pamattiesību aģentūras valdes locekļa aizstājēja amatā un ir ilggadēja Tiesnešu ētikas komisijas locekle, Administratīvo tiesnešu biedrības biedre, kā arī līdz 2016. gadam bija ad hoc tiesnešu sarakstā Eiropas Cilvēktiesību tiesā. D. Mita sniedz nozīmīgu ieguldījumu tiesiskās domas attīstībā un demokrātisko vērtību stiprināšanā.
Rudīte Vīduša, Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore, Latvijas Tiesnešu biedrības viceprezidente, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģes locekle. R. Vīduša tiesneša amatā strādā jau 16 gadus - senatorei ir gan rajona tiesas tiesneša, gan apgabaltiesas tiesneša pieredze. R. Vīdušai rūp tiesu sistēma, tās reputācija un tiesas darba kvalitāte. Senatori raksturo augsta profesionalitāte, atbildības izjūta un precizitāte. Līdztekus tiešajiem amata pienākumiem R. Vīduša dāsni dalās ar savām zināšanām gan ar kolēģiem zemākās instancēs, aktīvi līdzdarbojoties un iesaistoties diskusijās par aktuāliem administratīvo tiesību problēmjautājumiem, gan ar jaunajiem juristiem, vadot studentu prakses.
Zane Pētersone, Senāta Civillietu departamenta senatore. Z. Pētersone tiesneša amatā strādā 19 gadus un papildus tiesneša amata pienākumiem ir veicinājusi mediācijas attīstību un ieviešanu Latvijā, aktīvi darbojoties mediatoru sertificēšanā kā mediatoru eksaminācijas komisijas locekle. Izglīto tiesnešus un tiesu darbiniekus, vadot lekcijas Latvijas Tiesnešu mācību centrā. Aktīvi iesaistījusies tiesību normu izstrādes procesā ar savu dalību un profesionālo pienesumu dažādās likumdošanas darba grupās. Devusi būtisku ieguldījumu jaunā Preču zīmju likuma izveidē 2020. gadā, izstrādājot likuma VI nodaļu, kas noteic civiltiesisko atbildību par tiesību uz preču zīmi pārkāpumiem. Papildus minētajam, senatore pārstāv Latviju starptautiskā līmenī vairākās organizācijās – Eiropas Tiesnešu asociācijā mediācijai (GEMMME), Eiropas Preču zīmju tiesnešu tīklā (Circle of European Trade Mark Judges (CET‑J)), Intelektuālā īpašuma biroja prakses pārskatīšanas tiesneša tīklā – darba grupā (The Judges Quality Assurance and Legal Practice Panels (J‑QALPP)), Mediācijas un intelektuālā īpašuma tiesnešu tīklā (Mediation GEMME IP (EUIPO) Judges Network). Tāpat arī prestižais Londonā izdotais izdevums World Intellectual Property Review (WIPR) Z. Pētersoni atzinis par vienu no 100 ietekmīgajām sievietēm intelektuālā īpašuma tiesību jomā pasaulē 2020. gadā. Senāta Civillietu departamenta senatore šajā sarakstā ir vienīgā no Baltijas valstīm.
Juris Jelāgins, Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks (no 2008. gada līdz 2010. gadam). J. Jelāgins ir viens no Latvijas tiesiskās sistēmas transformācijas procesa sekmētājiem. Neraugoties uz darba slodzi Satversmes tiesā, J. Jelāgins ir aktīvi pievērsies pedagoģiskajam darbam, pasniedzot lekcijas studentiem Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un Konkordijas starptautiskajā universitātē par tiesību teoriju un tiesību filozofiju. J. Jelāgins ir sniedzis būtisku ieguldījumu tiesību zinātnes attīstībā. Viņš ir vairāk nekā 20 publikāciju autors, galvenokārt par tiesību avotu teorijas problēmām un teorētiskajiem konstitucionālo tiesību jautājumiem.
Anita Ušacka, Satversmes tiesas tiesnese (no 1996. gada līdz 2003. gadam). A. Ušacka ir Satversmes tiesas pirmā sastāva tiesnese. Šā sastāva tiesneši sniedza būtisku ieguldījumu, veidojot Satversmes tiesu, Latvijas Republikas Satversmes iztulkošanas metodoloģiju un tiesas spriešanas tradīciju. Darbs Satversmes tiesā A. Ušackai bija saistīts ar Latvijas Republikas Satversmes spēka atjaunošanu un aktualizēšanu, Satversmes tiesas nostiprināšanu un tiesas līdzdalību Eiropas tiesu varas sadarbības forumos. A. Ušacka kā zinātniece ir sniegusi būtisku ieguldījumu tādu Satversmes tiesas nolēmumu sagatavošanā, kuri attīsta judikatūru par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Ikdienas sadarbība ar A. Ušacku bija lieliska profesionālās un cilvēciskās izaugsmes iespēja Satversmes tiesas tiesnešiem un darbiniekiem. A. Ušacka arī kā Latvijas Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas profesore sniegusi zināšanas par tiesiskumu, cilvēktiesībām un starptautiskām tiesībām, tāpat A. Ušacku 2003. gadā apstiprināja par Starptautiskās krimināltiesas tiesnesi.
Ilze Freimane, Administratīvā rajona tiesas priekšsēdētāja. I. Freimane ir pierādījusi, ka ir tiesu sistēmas patriote, darba pienākumus veicot godprātīgi un apzinīgi, rādot kolēģiem pozitīvu piemēru par tiesnešu darbu. Līdz 2018. gadam I. Freimane bija ievēlēta Tieslietu padomē, šobrīd ir Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekle, kā arī darbojas Tieslietu padomes izveidotajā rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases komisijā. Tiesnese aktīvi iesaistās gan Latvijas Tiesnešu biedrības, gan Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības darbā, kā arī izsaka viedokli par dažādiem normatīvo aktu projektiem gan Tieslietu ministrijai, gan Saeimai, piedaloties Juridiskās komisijas un Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdēs.
Līga Ašmane, Zemgales rajona tiesas priekšsēdētāja. L. Ašmane tieneša amatu pilda kopš 1998. gada. L. Ašmanei ir labas organizatora spējas, sistēmisks redzējums par tiesas attīstību, kas apstiprinājās arī pēc tiesu reformas, zemesgrāmatu tiesnešu integrācijas tiesā. 2019. gadā uzsākta sadarbība, pieredzes apmaiņa ar Šauļu pirmās instances tiesu Lietuvā. L. Ašmane darbojas arī Civilprocesa darba grupā.
Ilga Neimane, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese. I. Neimane ilgstoši darbojās arī kā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekle. Aktīvi daudzu gadu garumā līdzdarbojās Tieslietu ministrijas izveidotajās darba grupās par grozījumiem Zemesgrāmatu likumā un pakārtotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Tiesnesei ir būtiski nopelni mūsdienīgas datorizētās zemesgrāmatas izveidē un darbības nostiprināšanā, viņas līdzdalība Saeimas Juridiskās komisijas sēdēs sekmēja zemesgrāmatu pāreju uz elektroniskas zemesgrāmatas darbības principu nostiprināšanu. Tāpat tiesnese I. Neimane regulāri dalās ar savām zināšanām kā lektore Latvijas Tiesnešu mācību centrā, labprāt uzņemas tiesneses - mentores lomu tiesneša amata kandidātiem un ir studentu prakses vadītāja.
III pakāpes Goda zīmes par priekšzīmīgu, godīgu un radošu amata pienākumu veikšanu saņem:
Marika Senkāne, Senāta Civillietu departamenta senatore. M. Senkāne tiesneša amatā strādā 25 gadus. Papildu senatores darba pienākumiem no 2008. līdz 2016. gadam M. Senkāne bijusi Tiesnešu ētikas komisijas locekle. Šobrīd aktīvi darbojas kā lektore Latvijas Tiesnešu mācību centrā, kā arī ilgstoši pilda Augstākās tiesas Plēnuma sekretāres pienākumus. Kopš 2019. gada M. Senkāne ir arī Centrālās vēlēšanu komisijas locekle.
Artūrs Utināns, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihiatrijas katedras docētājs Dr. med.. A. Utināns Satversmes tiesas procesā būtisku ieguldījumu sniedz kā pieaicinātā persona. Satversmes tiesā izskatāmās lietas ir sarežģītas, to kvalitatīvai izskatīšanai un vispusīgai izvērtēšanai ir nepieciešama starpdisciplināra pieeja. A. Utināns pieaicinātās personas statusā vienmēr ir pašaizliedzīgi un augstā kvalitātē sniedzis savu vērtējumu, viedokli un atzinumu. Satversmes tiesa augstu vērtē A. Utināna detalizēto eksperta viedokli un iedziļināšanos lietas būtībā un niansēs, atsaucību un nozīmīgo ieguldījumu tieslietu jomā.
Jānis Pleps, Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos. J. Pleps pieaicinātās personas statusā Satversmes tiesā vienmēr ir pašaizliedzīgi un augstā kvalitātē sniedzis savu vērtējumu, viedokli un atzinumu. Satversmes tiesa augstu vērtē J. Plepa eksperta viedokli un iedziļināšanos lietas būtībā un niansēs, atsaucību un nozīmīgo ieguldījumu tieslietu jomā. J. Pleps ir sniedzis neatsveramu ieguldījumu konstitucionālo tiesību attīstībā Latvijā.
Edgars Pastars, valststiesību eksperts. E. Pastars ir viens no atzītākajiem valsts tiesību ekspertiem Latvijā, vairāku nozīmīgu grāmatu līdzautors konstitucionālo tiesību jomā. Satversmes tiesa pieaicinājusi viņu kā ekspertu, lai uzklausītu viņa viedokli par lietā nozīmīgiem jautājumiem. E. Pastars pieaicinātās personas statusā Satversmes tiesā vienmēr ir pašaizliedzīgi un augstā kvalitātē sniedzis savu vērtējumu, viedokli un atzinumu. E. Pastars ir sniedzis ieguldījumu konstitucionālo tiesību attīstībā un konstitucionālās doktrīnas veidošanā.
Olita Kauce, zvērināta advokāte. O. Kauce tieslietu jomā strādā kopš 1984. gada 16. februāra, 2021. gada jūnijā O. Kauces advokāta stāžs būs 27 gadi, bet tieslietu sistēmā kopumā – 37 gadi. O. Kauce sekmīgi un atdevīgi iesaistījusies Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas institūciju darbā, tādējādi piedaloties tiesu sistēmai piederīgu personu zināšanu un profesionalitātes paaugstināšanā.
Guna Burtniece, zvērināta advokāte. G. Burtniece ar advokatūru ir saistīta kopš 1962. gada. G. Burtniece praktizē nepārtraukti līdz šai dienai ieskaitot. 2021. gada augustā G. Burtnieces advokāta stāžs būs 59 gadi. Laika posmā no 2008. gada līdz 2018. gada janvārim G. Burtniece pildīja Jūrmalas tiesas teritorijas zvērinātu advokātu vecākās pienākumus, sekmējot valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu personām, kā arī pati aktīvi iesaistoties tās nodrošināšanā. G. Burtniece sistemātiski papildinājusi savas zināšanas un profesionālās prasmes, tostarp Bērnu tiesību aizsardzības jomā, un prasmīgi tās izmanto Latvijas cilvēku labā.
Sarmīte Orlovska, zvērināta notāre. S. Orlovskas darba pieredze kā notārei aizsākās 1988. gadā. Notāre savu enerģiju velta ne tikai profesionālajam, bet arī sabiedriskajam darbam, kas vērsts uz notariāta, kā tieslietu sistēmas daļas, attīstību un pilnveidošanu. S. Orlovska ir gatava uzņemties papildus pienākumus un atbildību, aktīvi rīkojas, lai pilnveidotu notariāta sistēmu. S.Orlovska no 1999. līdz 2005. gadam bija Padomes locekle, tostarp no 2002. līdz 2005. gadam – Padomes priekšsēdētājas vietniece, bijusi zvērinātu notāru eksaminācijas komisijas locekle, kā arī vairākkārt ir pārstāvējusi Latvijas notariātu ārvalstīs, tostarp bijusi Latvijas notariāta pārstāve Starptautiskās Latīņu savienības (UINL) Eiropas lietu komisijā, kuras mērķis ir veikt dažādus pētījumus, kuri parāda notāru lomu sabiedrības drošības nostiprināšanā un valstu ekonomiskajā izaugsmē. Šobrīd notāre pārstāv Latviju projekta "Monitoring and evaluating the application of the EU Succession Regulation 650/2012" (MAPE Successions - JUST-JCOO-AG-2020) vadības grupā. Notāre savus amata pienākumus veic godīgi un priekšzīmīgi, dodot saviem klientiem juridiskās drošības apziņu un stiprinot viņos paļāvību un uzticību Latvijas tiesu sistēmai. Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija augsti novērtē savas locekles S. Orlovskas darbību kolēģijas labā, tostarp ieguldījumu pārrobežu mantojuma tiesību jomas attīstībā, sadarbojoties ar Eiropas notariātu pārstāvjiem.
Dace Cgojeva, zvērināta tiesu izpildītāja. D. Cgojeva amata pienākumus tieslietu sektorā pilda vairāk kā 20 gadus. D. Cgojeva savus pienākumus pildījusi pašaizliedzīgi, godprātīgi un priekšzīmīgi. D. Cgojeva aktīvi piedalījusies Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes organizētajās darba grupās, sniedzot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanas jautājumos, kas saistīti ar zvērinātu tiesu izpildītāju institūta attīstību. D. Cgojeva kopš 2016. gada ievēlēta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē. Kā Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekle D. Cgojeva aktīvi piedalās normatīvo aktu, viedokļu un atzinumu izstrādes procesā, sniedzot priekšlikumus zvērinātu tiesu izpildītāju institūta attīstībai. Tāpat D. Cgojeva piedalījusies zvērinātu tiesu izpildītāju kvalifikācijas eksāmenu un zvērinātu tiesu izpildītāju palīgu eksāmenu komisijās, sekmējot kvalitatīvu un profesionālu zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbību veikšanu. Ar savu priekšzīmīgo un ilgstošo profesionālo darbību ir bijušas neatsverams atbalsts Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas darbībā, veicinājušas uzticību zvērinātu tiesu izpildītāju institūtam un sekmējušas institūta izaugsmi.
Guna Danga, zvērināta tiesu izpildītāja. G. Danga amata pienākumus tieslietu sektorā pilda vairāk kā 20 gadus. G. Danga savus pienākumus pildījusi pašaizliedzīgi, godprātīgi un priekšzīmīgi. G. Danga aktīvi piedalījusies Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes organizētajās darba grupās, sniedzot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanas jautājumos, kas saistīti ar zvērinātu tiesu izpildītāju institūta attīstību. Tāpat G. Danga katru gadu piedalījusies Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes organizētajās Tiesu izpildītāju dienās, sniedzot konsultācijas par dažādiem jautājumiem. Tādējādi G. Danga sabiedrībā aktualizējusi zvērināta tiesu izpildītāja amata darbību veikšanu. Ar savu priekšzīmīgo un ilgstošo profesionālo darbību ir bijušas neatsverams atbalsts Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas darbībā, veicinājušas uzticību zvērinātu tiesu izpildītāju institūtam un sekmējušas institūta izaugsmi.
Visvaldis Sprudzāns, Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs. V. Sprudzānu Latvijas tiesnešu konferencē divas reizes pēc kārtas ievēlēja Tiesnešu Ētikas komisijas sastāvā un visus astoņus gadus tiesnesis bija Ētikas komisijas priekšsēdētājs. V. Sprudzāns jau vairāk kā desmit gadus godprātīgi apvieno tiesneša darbu ar Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka, Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja pienākumu veikšanu, kā arī savu ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā sniedz darbojoties Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā. V. Sprudzāna zināšanas krimināltiesību jomā ir nenovērtējamas.