Otrdien, 15. septembrī, Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija skatīs Tieslietu ministrijas un citu iesaistīto iestāžu un ekspertu izstrādāto likumprojektu "Grozījumi Civillikumā", kurš paredz kopīpašuma dalīšanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu un jaunus mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, tajā skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: "Likumprojekts paredz mūsdienu apstākļiem atbilstošus kopīpašuma izbeigšanas veidus, lai novērstu juridisko personu negodprātīgu rīcību kopīpašuma dalīšanā, kā arī aizsargātu godprātīgu kopīpašnieku intereses un īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu. Projekts izstrādāts, sabalansējot visu kopīpašnieku intereses."
J.Bordāns aicina Saeimas apakškomisiju operatīvi un kvalitatīvi virzīt projekta skatīšanu Saeimas sēdē, jo tā ir akūta tiesiskā regulējuma problēma, kuru operatīvi nepieciešams risināt. Vienlaikus Tieslietu ministrija turpinās strādāt pie papildu grozījumiem Civilprocesa likumā, lai minētos tiesiskos mehānismus varētu efektīvi īstenot un meklēs arī papildu risinājumus, kā efektīvāk nodrošināt kopīpašnieku interešu un tiesību aizsardzību.
Likumprojekts galvenokārt paredz trīs būtiskas lietas:
- Ierobežojumus prasīt kopīpašuma dalīšanu.
Grozījumi likumā paredz ierobežojumu prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu bez svarīga iemesla piecus gadus no dzīvojamās mājas domājamo daļu iegūšanas īpašumā. Par svarīgu iemeslu, piemēram, būtu uzskatāmi gadījumi, kad vienam kopīpašniekam no pārējo kopīpašnieku puses tiek liegta iespēja izmantot savas kopīpašnieka tiesības. Vai arī apstāklis, ka pārējie kopīpašnieki nepilda Civillikumā noteiktos kopīpašnieka pienākumus un visa kopīpašuma uzturēšanas nasta gulstas uz šo vienu kopīpašnieku, kā arī citi apstākļi, kas tiesas ieskatā būs atzīstami par pietiekami svarīgiem. Svarīgi atzīmēt, ka šis regulējums attieksies tikai uz tām personām, kas domājamās daļas iegūs īpašumā pēc šī regulējuma spēkā stāšanās.
- Ļaunprātīgā kopīpašnieka izslēgšanu.
Likumprojekts paredz iespēju kopīpašnieku vairākumam prasīt tāda kopīpašnieka domājamās daļas atsavināšanu, kurš ļaunprātīgi lieto savas kopīpašnieka tiesības vai nepilda kopīpašnieka pienākumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam pienāktos, radot pārējiem kopīpašniekiem vai trešajām personām būtisku kaitējumu. Prasīt viena kopīpašnieka izslēgšanu no kopīpašuma iespējams tad, ja to vēlas kopīpašnieki, kuriem kopā pieder vairāk nekā puse no kopīpašuma domājamām daļām.
- Kopīpašuma dalīšanas veidus un nosacījumus.
Ar likumprojektu tiek radītas plašākas iespējas kā tiesai risināt kopīpašnieku strīdus. Ja šobrīd praksē kā primārais kopīpašuma strīdu risināšanas veids ir kopīpašuma pārdošana izsolē, tad plānots, ka ar grozījumiem tiesai tiks radīta iespēja risināt strīdus, pēc iespējas samērojot atšķirīgās kopīpašnieku intereses. Proti, saskaņā ar izstrādātajiem grozījumiem, tiesa varēs lemt par kopīpašnieka daļas atsavināšanu iepretim visas lietas atsavināšanai gadījumos, kad šāds dalīšanas veids pēc taisnības apziņas, ņemot vērā vispārīgos tiesību principus, ir vispiemērotākais dalīšanas veids. Tāpat likumprojekts arī paredz papildināt Civillikumu ar regulējumu par dzīvojamo māju sadalīšanu dzīvokļu īpašumos kā primāro (bet ne vienīgo) kopīpašuma dalīšanas veidu attiecībā uz kopīpašumā esošām dzīvojamām mājām.
Likumprojekts paredz arī citas izmaiņas kopīpašuma tiesiskā regulējuma pilnveidošanā.