Ceturtdien, 14. oktobrī, Saeima trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Notariāta likumā un Tiesu izpildītāju likumā, lai noteiktu zvērinātu notāru un zvērinātu tiesu izpildītāju biroju tiesisko statusu atbilstoši to faktiskajai saimnieciskajai darbībai.
Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Nostiprinot iespēju zvērinātam tiesu izpildītājam un zvērinātam notāram izvēlēties savai profesionālai darbībai atbilstošāko saimnieciskās darbības formu – veidot biroju, attiecīgi to reģistrējot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā vai organizējot savu saimniecisko darbību kā pašnodarbinātai persona, tiks uzlabota Valsts ieņēmumu dienesta un citu valsts institūciju uzraudzība pār šo profesiju pārstāvju saimniecisko darbību. Līdz ar to tiks nodrošināts skaidrs un saprotams tiesu izpildītāja un notāra biroja tiesiskais statuss un tā darbības veids.”
Grozījumi Notariāta likumā paredz, ka zvērinātam notāram būs tiesības savu praksi organizēt kā pašnodarbinātai personai vai arī izveidot zvērināta notāra biroju, kurā uz nenoteiktu laiku var praktizēt viens vai vairāki zvērināti notāri. Jaunās izmaiņas zvērināta notāra birojam paredz noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) formu, kas reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā. Izmaiņas likumā nosaka, ka zvērināta notāra biroju kā SIA varēs reģistrēt tikai profesionālās darbības veikšanai, pirms tam biroja dibinātājam saņemot Latvijas Zvērinātu notāru padomes piekrišanu darbības veikšanai. Tieslietu ministrija uzsver, ka zvērināts notārs amata darbību veic savā vārdā un personīgi atbild par savu profesionālo darbību.
Tāpat izmaiņas Tiesu izpildītāju likumā nosaka zvērināta tiesu izpildītāja birojam viena dalībnieka SIA formu. Lai reģistrētu zvērinātu tiesu izpildītāja biroju, tā dibinātājam būs jāsaņem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes piekrišana biroja reģistrēšanai komercreģistrā. Līdzīgi kā tas ir arī attiecībā uz zvērinātiem notāriem, arī zvērināts tiesu izpildītājs savu praksi arī turpmāk varēs organizēt kā pašnodarbināta persona.
Tāpat veikti grozījumi, kas vērsti uz to, lai maksimāli samazinātu riskus, ka zvērināta tiesu izpildītāja veiktās amata darbības un sniegtie pakalpojumi var tikt izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, kā arī starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju apiešanai. Izslēgta iespēja zvērinātam tiesu izpildītājam amata pienākumu izpildē izmantot skaidras naudas norēķinus. Tāpat ar grozījumiem precizētas prasības bezskaidras naudas līdzekļu saņemšanai un izmaksai no zvērināta tiesu izpildītāja depozīta konta amata pienākumu ietvaros.