Šodien, 14. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Krimināllikumā, kas pastiprina kriminālatbildību par valsts drošības apdraudējumu.
Tieslietu ministrija Saeimā iesniedza 14 priekšlikumus Valsts prezidenta likumprojektam "Grozījumi Krimināllikumā", kas saistīts ar valsts drošības stiprināšanu. Priekšlikumi kopumā paredz pastiprināt atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret valsts drošību. Krimināllikumā tiks ietverti trīs jauni panti – “Palīdzība ārvalstij pret citu valsti vērstā darbībā”, “Spiegošanas organizēšana un vadīšana” un “Aizlieguma pārkāpšana organizēt un veikt militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācības, un piedalīties tajās”.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Krievijas agresīvās karadarbības Ukrainā laikā, īpaša uzmanība jāpievērš arī Latvijas drošības stiprināšanai. Krimināllikumam un tajā paredzētajai atbildībai ir jābūt atbilstošai pastāvošajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt bezspēcīgs salīdzinājumā ar iespējamo kaitējumu valsts drošībai un sabiedrības interesēm. Jebkuras pretvalstiskas rīcības un jebkāda veida provakācijas tiks atbilstoši sodītas ar bargiem sodiem, tā mērķtiecīgi stiprinot valsts drošību hibrīdapdraudējuma apstākļos.”
Izmaiņas paredz bargāku sodu – no trim līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem – par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Norādāms, ka turpmāk par spiegošanas organizēšanu vai vadīšanu — soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Tāpat grozījumi paredz, ka par apvienošanos organizētā grupā ar mērķi veikt pret Latviju vērstu darbību vairs nepiemēros īslaicīgu brīvības atņemšanu, bet sodīs ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem. Ja noziedzīgo nodarījumu būs veikusi valsts amatpersona, uzņēmuma vai organizācijas atbildīgais darbinieks, tam varēs piemērot brīvības atņemšanu no 2 līdz 10 gadiem. Par palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā plānots piemērot brīvības atņemšanu no gada līdz 10 gadiem. Ja palīdzību ārvalstij būs sniegusi personu grupa, amatpersona vai atbildīgais darbinieks, vainīgo varēs sodīt ar brīvības atņemšanu no 3 līdz 20 gadiem. Pastiprināta arī atbildība par spiegošanu, nosakot minimālo brīvības atņemšanas sodu – viens gads. Visos iepriekš minētajos gadījumos, vainīgajiem varēs piemērot arī papildsodu – mantas konfiskāciju.
Turpmāk Krimināllikumā būs arī noteikts, ka gadījumā, ja persona sniedz apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas, materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu iestādē, uzņēmumā vai citā objektā, un šis nepatiesais paziņojums būs vērsts pret diviem vai vairāk objektiem, varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem.
Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.