Plāno modernizēt Mantojuma tiesības

Šodien Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts koncepcijas projekts par Civillikuma Mantojuma tiesību daļas modernizāciju. Koncepcijas projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (turpmāk – TM) speciālisti. Koncepcija izstrādāta, lai izvērtētu spēkā esošo Civillikuma Mantojuma tiesību daļu un piedāvātu risinājumus, kā novērst nepilnības spēkā esošajā regulējumā, atvieglojot mantojuma tiesību piemērošanu praksē, kā arī izvērtētu iespēju atteikties no neatbilstošu tiesību normu un terminu lietošanas. Koncepcija analizēti astoņi Mantojuma tiesību daļas institūti. Kā teikts koncepcijā, Civillikumā iekļautais termins „neatraidāmais mantinieks” nav atbilstošs savai būtībai, jo likumā nav noteikta obligāta prasība pieminēt neatraidāmos mantiniekus testamentā. Civillikums neparedz, ka testaments nebūtu spēkā tā iemesla dēļ, ka nav pieminēti neatraidāmie mantinieki. Tāpat Civillikumā un arī citos normatīvajos aktos nav tieši noteikts, kādā termiņā neatraidāmajam mantiniekam savas tiesības jāpiesaka. Tiek minēts tikai vispārējais noilgums – 10 gadi, kas gan tiek atzīts par neatraidāmā mantinieka institūta būtībai neatbilstošu. Sevišķas grūtības un nenoteiktību praksē rada privāta testamenta īstuma noteikšana, t.i., pārliecība, ka testamentu taisījis mantojuma atstājējs un tas izteic pareizi viņa gribu. Savukārt attiecībā uz publiskiem testamentiem likumā ietvertā prasība pēc obligātas liecinieku klātbūtnes testamenta taisīšanas brīdī ir lieka un apgrūtinoša. Bez tam apsverama iespēja atteikties no mutiska testamenta formas, jo nav skaidrs, kā iespējama šāda testamenta esamības apliecināšana, teikts koncepcijas sadaļā par testamentiem. Attiecībā uz līgumisko mantošanu neatraidāmie mantinieki var apstrīdēt līgumu jau mantojuma atstājēja dzīves laikā, ja ir aizskartas viņu tiesības  saņemt mantas daļu. Turklāt var prasīt atzīt mantojuma līgumu attiecīgajā daļā par spēkā neesošu. Šādas tiesības atzīstamas par neatbilstošām, jo tas, vai konkrētai personai ir tiesības uz neatņemamo daļu, un kādā apmērā, var noskaidroties tikai pēc  mantojuma atklāšanās. Lai novērstu šīs un arī citas koncepcijā minētās problēmas, tiek aicināts atbalstīt TM izstrādāto risinājumu – veikt grozījumus Civillikuma Mantojuma tiesību daļā, novēršot ne tikai praksē konstatētos trūkumus, bet arī sīkākas nepilnības, neprecīzas normas, formulējumu divdomības, kā arī arhaisko valodu un neatbilstošu tiesību normu lietošanu. Paredzēts, ka TM izveidos darba grupu, kas līdz  2010. gada 31. decembrim izstrādās normatīvo aktu projektus problēmu novēršanai. Koncepcijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu, Iekšlietu, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības un Satiksmes ministrijām, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, Latvijas Pašvaldību savienībai un Valsts kancelejai. Ar koncepcijas projektu iespējams iepazīties Ministru kabineta mājas lapā. Laura Pakalne TM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Tālr. 67036714 e-pasts: Laura.Pakalne@tm.gov.lv