Pieņem Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus likumā „Par tiesu varu”

Tieslietu ministrija, apzinoties nepieciešamību uzlabot tiesu darbu, ir ierosinājusi virkni jaunievedumu tiesu darba organizācijā un šodien pēc asām tieslietu jomas ekspertu debatēm Saeima pēdējā lasījumā pieņēma grozījumus likumprojektā „Par tiesu varu”. Turpmāk likums noteiks tiesas spriedumu publiskošanu internetā, lietu izskatīšanas termiņu pārraudzību, lielākas un konkrētākas pilnvaras tiesu priekšsēdētājiem, kā arī citus tiesu darba efektivitāti nodrošinošus jautājumus. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir gandarīts par gūto atbalstu Saeimā pēc garā likuma grozījumu apspriešanas procesa, Tieslietu ministrijai stingri aizstāvot savus ieteikumus: “Šodien pieņemtais likums ir tikai viena daļa no tuvākajā laikā iecerētajām pārmaiņām mūsu valsts tieslietu jomā. Šīs jaunās tiesību normas ļaus pilnveidot tiesu pārvaldības labo praksi. Galvenokārt esam domājuši par tiesu un tiesnešu darba mūsdienīgu un atbildīgu organizāciju, ieskaitot - lietu izskatīšanas termiņu pārvaldību, kas ļaus sabiedrībai mainīt domas par Latvijas tiesām un cels to prestižu". „Tiesas nolēmumu publiska pieejamība ir svarīgs solis vienotas tiesu prakses veidošanai. Tā ir iespēja gan jaunajiem juristiem, gan profesionāļiem, gan visbeidzot sabiedrībai kopumā sekot līdzi tiesu nolēmumu pamatotībai, padarot tos visiem izprotamus”, par ieviestajiem grozījumiem likumā pārliecību pauž Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš. Tiks paplašināta tiesas spriedumu pieejamība Likumprojekts noteic, ka no 1.septembra atklātā tiesas sēdē pieņemti tiesas spriedumi pēc to spēkā stāšanās tiks publicēti mājaslapā internetā un būs pieejami bez maksas ikvienam interesentam. Lai nodrošinātu personas datu aizsardzības prasības, publicējot tiesas nolēmumus, tiks aizsegta tā informācijas daļa, kas atklāj fiziskās personas identitāti. Ieviests lietu izskatīšanas termiņu pārvaldības mehānisms Likumprojekts paredz, ka tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendāra gada sākuma, sadarbojoties ar tiesas tiesnešiem, plāno un nosaka tiesas darba mērķus attiecībā uz vidējiem lietu izskatīšanas termiņiem tiesā, apstiprinot lietu izskatīšanas termiņu standartu. Lietu izskatīšanas termiņu standarts nosakāms, ņemot vērā tiesas resursus un nepieciešamību nodrošināt personas tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, kā arī ievērojot citus lietu izskatīšanas pamatprincipus. Par apstiprināto lietu izskatīšanas termiņu standartu tiesas priekšsēdētājs katru gadu iesniedz informāciju Tieslietu padomei, kā arī pārrauga lietu izskatīšanas faktiskos termiņus tiesā. Papildus likumprojekts noteic, ja tiesas priekšsēdētājs konstatē, ka tiesnesis bez pamatota iemesla neveic nepieciešamās procesuālās darbības, lai nodrošinātu lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, kā arī gadījumos, kad tiesneša plānotais termiņš nenodrošina lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, viņš var: 1) uzdot tiesnesim noteikt atbilstošu termiņu, kādā, ņemot vērā lietas apstākļus, jāveic attiecīgā procesuālā darbība vai 2) pārdalīt tiesnešiem lietas saskaņā ar lietu sadales plānu. Detalizēti būs noteiktas tiesu priekšsēdētāju funkcijas Ar likumprojektu detalizēts tiesas priekšsēdētāja funkciju uzskaitījums, nolūkā veicināt vienotu izpratni un praksi tiesas darba vadībā. Likumprojektā papildus citām funkcijām nostiprinātas tādas tiesas priekšsēdētāja funkcijas kā pienākums veicināt vienotu tiesu praksi tiesā, organizēt aktuālu normatīvo aktu piemērošanas jautājumus apspriešanu un tiesu prakses analīzi,  veicināt profesionālās ētikas normu ievērošanu un to vienotu izpratni tiesā, nodrošināt tiesas darba atklātumu, kā arī uzraudzīt tiesas darbinieku darba kvalitāti un apmeklētāju apkalpošanas standartu ievērošanu tiesā. Augstākās tiesas reforma un kompetenču pārdale starp tiesu instancēm (tīrās tiesu instances) Likumprojekts noteic, ka pakāpeniski tiks pārdalīta kompetence starp tiesu palātām, apgabaltiesām un rajona (pilsētu) tiesām, paredzot, ka pēc reformas pabeigšanas visas lietas kā pirmā tiesu instance skatīs tikai rajonu (pilsētu) tiesas, kā apelācijas instance – apgabaltiesas, bet kā kasācijas instance – Augstākā tiesa. Sagaidāms, ka reformas rezultātā tiks izveidota vienkāršāka un sabiedrībai saprotamāka tiesu instanču sistēma. Papildus tiks noteikta tiesas sēžu kalendāra sasaiste ar advokātu noslodzes plānojumu Tiesu informatīvajā sistēmā izveidotajā tiesas sēžu kalendārā atzīmē sēžu datumu un laiku, kā arī informāciju par zvērināta advokāta un prokurora aizņemtību. Tiesas sēžu kalendārā veiktā atzīme par tiesas sēdes datuma un laika noteikšanu ir saistoša citai tiesai, plānojot lietu izskatīšanu tiesas sēdē ar tā zvērināta advokāta vai prokurora piedalīšanos, kura piedalīšanās citā tiesas sēdē jau atzīmēta tiesas sēžu kalendārā. Sagaidāms, ka minētais ļaus samazināt tādus šobrīd praksē nereti novērotus gadījumus tiesas lietu atlikšanas gadījumus, kas saistīti ar advokāta aizņemtību citā tiesā tajā pašā laikā. Atstādināšanas regulējuma izmaiņas Ar likumprojektu precizēts tiesneša atstādināšanas kārtības regulējums, proti - ja par tiesnesi ierosināta disciplinārlieta un saņemts tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikums, tad šādu tiesnesi atstādina no amata līdz nolēmuma spēkā stāšanās dienai disciplinārlietā. Iepriekš šādos gadījumos likums noteica, ka tiesnesi var atstādināt no amata. Ja kriminālprocesā tiesnesis ieguvis procesuālo statusu – persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, viņš ir atstādināts no amata pienākumu pildīšanas ar brīdi, kad attiecīgajā tiesā saņemts procesa virzītāja paziņojums (informācija), līdz krimināltiesisko attiecību noregulējumam kriminālprocesā. Papildus likumprojekts noteic, ka no amata atstādinātu tiesnesi ar šī tiesneša piekrišanu Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai tieslietu ministrs norīko darbā tiesā, Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā darbinieka amatā, kas nav valsts amatpersonas amats uz atstādināšanas laiku, izmaksājot attiecīgajā darbā noteikto darba samaksu. Ja tiesnesis nepiekrīt norīkošanai citā darbā, tad viņam atstādināšanas laikā izmaksā valstī noteikto minimālo mēnešalgu. Ja spēkā stājies lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu un izbeigšanas pamats nav saistīts ar personu nereabilitējošiem apstākļiem vai spēkā stājies lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, secinot, ka tā ierosināta nepamatoti, vai tiesa taisījusi attaisnojošu spriedumu krimināllietā, tiesnesim izmaksā visu par atstādināšanas laiku viņam neizmaksāto mēnešalgu, kā arī piemaksas. Jāpiebilst, ka ar mērķi veidot vienotu atstādināšanas kārtību, ir uzsākta līdzīgu grozījumu virzība arī Prokuratūras likumā un Satversmes tiesas likumā. Līga Ādamsone Tieslietu ministra preses sekretāre Tālr. 67036759; 29334423 e-pasts: Liga.Adamsone@tm.gov.lv