Pētījums „Mantas konfiskācijas tiesiskais regulējums Latvijā un Eiropas Savienībā, tās izpildes mehānisma efektivitātes nodrošināšana”

Ar Norvēģijas finanšu instrumenta granta palīdzību prof. Ā.Meikališa un prof. K.Strada-Rozenberga ir veikušas pētījumu par mantas konfiskācijas regulējumu, kā arī tā izpildes mehānismu. Tieslietu ministrija jau kādu laiku vērtē mantas konfiskācijas institūtu Latvijā, jo starptautiski ir atzīmēts, ka apņemt peļņas iegūšanas avotus noziedzniekiem ir efektīvāks sods nekā brīvības atņemšana. Kā pierādījums mantas konfiskācijas nepieciešamībai Eiropas Savienībā 2006.gadā pieņemts Ietvarlēmums 2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem, kas tika ieviests Latvijā ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Ieviešot augstāk minēto Ietvarlēmumu un konsultējoties ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm šī instrumenta piemērošanā, tika secināts, ka Latvijas sistēma būtiski atšķiras no Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo Latvijas Krimināllikums paredz piemērot sodu – mantas konfiskācija, kā arī Latvijas Kriminālprocesa likums paredz piemērot noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju. Līdz ar to pastāvēja akūta nepieciešamība vispusīga mantas konfiskācijas institūta izvērtējumam. Neskatoties uz atvēlēto īsu laika periodu, proti, autores veica pētījumu no 2010.gada 1.oktobra līdz  15.decembrim, autores ir veikušas teorijas, tiesu prakses un ārvalstu normatīvā regulējuma izvērtējumu, kas bagātināts ar spilgtiem prakses piemēriem. Autores pētīja mantas konfiskāciju kā kriminālsoda veidu, noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju kriminālprocesa ietvaros un lietisko pierādījumu un dokumentu konfiskāciju kriminālprocesa ietvaros. Ir apskatīta teorētiskā un praktiskā mantas konfiskācijas nodrošināšana un izpilde.  Ir apspoguļota krimināltiesiskā konfiskācija atsevišķās ārvalstīs (Zviedrija, Vācija, Apvienotā Karaliste, u.c.), ir apskatīti Latvijai saistošie starptautiskie normatīvie akti un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra. Noslēgumā autores sniedz priekšlikumus tiesiskās reglamentācijas un prakses pilnveidošanai, piemēram, • atteikties no mantas konfiskācijas kā soda, pilnveidojot procesa par noziedzīgi iegūtu mantu tiesisko reglamentāciju • nošķirt mantas konfiskāciju kā sods, noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas un lietisko pierādījumu un dokumentu konfiskāciju teorijā un praksē, lai novērstu pārklāšanos; • likumā būtu pieļaujams atstāt un paplašināt t.s. prezumētās noziedzīgās mantas institūtu, attiecinot to uz, piemēram, noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā un valsts dienestā, ar kuriem gūts mantisks labums; • būtu nepieciešams strikti nodalīt iesaistīto personu un iestāžu funkcijas, izslēdzot nelietderīgu darbību veikšanu, jo ir konstatēta nolēmumu izpildē iesaistīto personu un iestāžu funkciju pārklāšanās. Noslēgumā Tieslietu ministrija vēlas pateikties visiem ekspertiem, kas atsaucās autoru lūgumiem, sniedzot atbildes uz dažādiem jautājumiem. Detalizētāk ar pētījumu var iepazīties Tieslietu ministrijas mājas lapā www.tm.gov.lv .