Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir saņēmusi un izvērtējusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes sagatavoto ziņojumu par veikto visaptverošo pārbaudi Rīgas Centrālcietumā par ieslodzītā bēgšanas gadījumu. Pārbaudes rezultātā Ieslodzījuma vietu pārvalde ir ierosinājusi 16 disciplinārlietas pret Rīgas Centrālcietuma darbiniekiem un amatpersonām.
Jau vēstīts, ka šī gada 23.jūlijā ieslodzītais veica iepriekš neplānotu bēgšanu no Rīgas Centrālcietumā. Ieslodzītais, bēgot no cietuma un pārvarot cietuma nožogojumus, ieguva smagas traumas. Par bēgšanu tika ierosināta dienesta pārbaude, kurā izvērtēti situācijas apstākļi un ieslodzījuma vietas darbinieku un amatpersonu darbība, kā arī kriminālprocess pret izbēgušo ieslodzīto.
Tieslietu ministre I.Lībiņa-Egnere norāda: "Bēgšanas mēģinājums vasarā nepatīkami pārsteidza Latvijas sabiedrību. Vērtējot darbinieku un amatpersonu atbildību ikdienas dienesta pienākumu izpildē, ir konstatētas nepilnības. Šobrīd ir rosinātas 16 disciplinārlietas pret Rīgas Centrālcietuma darbiniekiem un amatpersonām. Esmu arī uzdevusi Ieslodzījuma vietu pārvaldei organizēt visaptverošas un neplānotas pārbaudes visās ieslodzījuma vietās Latvijā, lai izslēgtu iespējamus ieslodzīto bēgšanas mēģinājumus, kā arī pārbaudītu, kā ieslodzījuma vietas ievēro drošības prasību izpildi un organizē ikdienas procesus. Sabiedrības un valsts drošība ir absolūta prioritāte, tāpēc Tieslietu ministrija turpinās sistemātiski strādāt pie kriminālsodu izpildes reformas, tostarp procedūru, darbinieku mācību un infrastruktūras uzlabošanas. Tuvākajos gados cietumu darbiniekiem ikdienas darba pienākumu izpildē plānojam ieviest arī ķermeņa videokameras, tas būs vēl viens instruments, kas stiprinās drošību ieslodzījuma vietās un valstī kopumā."
Pēc visaptverošās pārbaudes Rīgas Centrālcietumā izvērtēšanas I.Lībiņa-Egnere iniciē ekspertu padomes organizēšanu, kuras sastāvā tiks iekļauti Tieslietu ministrijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts probācijas dienesta, Tiesībsarga biroja, nevalstisko organizāciju pārstāvji un starptautiski atzīti eksperti. Ekspertu padome piedalīsies ceļa kartes (rīcības plānojuma) izstrādē attiecībā uz savlaicīgu rīcību personāla piesaistei un sekmīgu pāreju uz jaunu ieslodzījuma izpildes procesu gan jaunajā Liepājas cietumā, gan citās ieslodzījuma vietās.
Tāpat tiks stiprinātas Ieslodzījuma vietu pārvaldes nodarbināto profesionālās zināšanas jaunajā Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā, kas durvis vērs 2024. gadā. Mācību centrā tiks nodrošinātas jaunas mācību programmas ieslodzījuma vietu personāla, un tam būs būtiska loma arī jaunā Liepājas cietuma darbinieku sagatavošanas procesā, nodrošinot jaunai resocializācijas sistēmai atbilstošu zināšanu bāzi, mācību vidi un infrastruktūru.
Jau šobrīd ir uzsākts darbs pie Kriminālsodu izpildes likuma izstrādes, ar kuru ieslodzījuma vietās ir plānots stiprināt dinamiskās drošības modeli, attīstīt kontaktpersonu sistēmu un ieviest intensīvāku notiesāto individuālā izvērtējuma iespēju.
Ņemot vērā cilvēkresursu trūkumu Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienībās, nākamā gada budžeta ietvaros iekļauts un atbalstīts tieslietu ministres priekšlikums Ieslodzījuma vietu pārvaldei papildus piešķirt 3,5 miljonus eiro. Papildu finansējums paredzēts, lai nodrošinātu motivētu personālu valsts iekšējās drošības stiprināšanai, kas efektīvi darbotos ar vainīgo personu resocializēšanu.