Piektdien, 26.maijā, notika Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa sasauktā Noziedzības novēršanas padomes (NNP) sēde, reaģējot uz nesenajiem traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī un jauniešu vardarbības gadījumiem Imantā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš: “Vairāki pēdējā laikā skaļi izskanējušie vardarbības gadījumi skaidri parāda, ka vardarbīga rīcība un tolerance pret to sabiedrībā ir pieaugoša problēma, kas steidzami jārisina. Tādēļ šodien sasaucu Noziedzības novēršanas padomi, lai uzklausītu atbildīgo ministriju un institūciju priekšlikumus un lemtu par turpmāko rīcību. Šodien sēdē uzklausījām arī biedrību "Skalbes" un “Centrs MARTA” pārstāvju redzējumu – tās ikdienā strādā ar varmācības upuriem un kopumā redz sistēmas darbību, kā arī nepieciešamos uzlabojumus. Esmu pārliecināts, ka kopīgiem valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un visas sabiedrības spēkiem spēsim rast risinājumus, lai mērķtiecīgi mazinātu vardarbību sabiedrībā un uzlabotu atbildīgo institūciju izpratni, reaģēšanu un koordināciju, lai vardarbības upuri savlaicīgi saņemtu nepieciešamo palīdzību, skaidri zinot, kur vērsties pēc atbalsta, un būtu pieejama infrastruktūra, droša vide un patvērums no varmākas.”
NNP uzklausīja Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Ģenerālprokuratūras, kā arī biedrības “Centrs MARTA” un biedrības “Skalbes” ziņojumus ar priekšlikumiem vardarbības novēršanai un apkarošanai.
Turpmākajai rīcībai NNP nolēma uzdot atbildīgajām institūcijām šādus uzdevumus:
- pirmstiesas izmeklēšanā un iztiesāšanā iesaistītajām personām nodrošināt visaptverošu un nepārtrauktu izglītošanu par to, kā novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē;
- pilnveidot profesionālu un efektīvu starpinstitucionālo sadarbību gan iestāžu, gan ministriju līmenī, gan pirmstiesas un iztiesāšanas procesā attiecībā uz varmākām, gan arī personu, kurām piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, uzraudzībai un sociālo jautājumu risināšanai;
- iesaistot visas atbildīgās institūcijas, izstrādāt vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2024.–2029.gadam;
- NNP sēdei iesniegtos institūciju un nevalstisko organizāciju priekšlikumus par izmaiņām normatīvajos aktos izskatīt attiecīgajās atbildīgajās darba grupās;
- informēt sabiedrību par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu;
- pieņemt zināšanai Tieslietu ministrijas informāciju par bērnu Terapeitiskās iestādes koncepta izstrādi, kas būtu paredzēta bērniem, kuri izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, apdraud savu vai citu cilvēku veselību vai dzīvību, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm veicināt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu prioritāru piemērošanu bērniem;
- atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātos risinājumus informatīvā ziņojuma projektā par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu;
- visām iesaistītajām iestādēm par paveikto līdz 2023. gada 1. novembrim ziņot NNP.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere sēdē ziņoja par virzītajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kurus jau nākošnedēļ Saeima skatīs 2.lasījumā, kas paredz: kā prioritāru noteikt tādu kriminālprocesu, kurā tiek izmeklēta vardarbība ģimenē, kā arī to, ka kriminālprocess par vardarbību ģimenē būs jāuzsāk neatkarīgi no cietušās personas iesnieguma, būs iespēja piemērot speciālo procesuālo aizsardzību no vajāšanas un vardarbības draudiem cietušajām personām, bet par vajāšanu un draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja tā izdarīta ģimenē, tiks paredzēta brīvības atņemšana līdz 3 gadiem.
Pēc tieslietu ministres ierosinājuma Tieslietu padome jau ir izveidojusi darba grupu, kas analizēs un identificēs nepilnības, kā arī izstrādās priekšlikumus tiesu sistēmas darba organizācijai un starpinstitucionālajai sadarbībai, lai efektīvi nodrošinātu aizskarto personu tiesības uz aizsardzību. NNP šodien lēma aicināt Tieslietu padomi līdz 1.novembrim informēt par darba grupā secināto.
Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis uzsvēra, ka vardarbības novēršanai nepieciešams sagatavot grozījumus tiesību aktos, lai paredzētu starpinstitucionālu sanāksmju formāta izveidi, kurā tiktu izskatīti individuāli gadījumi par augsta un ļoti augsta riska personām. Tāpat Iekšlietu ministrija aicina izvērtēt iespējas ieviest kriminālprocesā jaunu drošības līdzekli – elektronisko novērošanu.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns norādīja, ka valstij ir jāveido mehānisms un jāmeklē resursi, lai spētu pasargāt personu, vēl pirms tā ir ierauta vardarbīgā noziegumā. Būtu jāparedz arī iespējas, kā pašu vardarbīgo personu kontrolēt un ierobežot, pirms viņš ir veicis noziedzīgu nodarījumu.
Labklājības ministre Evika Siliņa uzsvēra, ka nepieciešama nulles tolerance jebkāda veida vardarbībai un Stambulas konvencijā jau ir noteikta liela daļa mehānismu un principu, kurus ieviešot, mēs varētu krietni pietuvoties vardarbības samazināšanai. Tāpat ministre informēja, ka šobrīd notiek aktīvs darbs pie pakalpojumu pilnveides vardarbībā cietušo personu rehabilitācijai, lai jau no šī gada 2.pusgada augstas vardarbības riska gadījumos, kad vardarbībā cietušās pilngadīgās personas (tās bērnu) veselība un dzīvība ir apdraudēta, ir iespējams piešķirt krīzes dzīvokli kā drošu patvērumu, kā arī piedāvāt lielāku skaitu speciālistu konsultāciju, ja personai tas ir nepieciešams.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša atzina, ka ir žēl, ka jānotiek tik daudz vardarbības gadījumiem, lai sabiedrība būtu gatava ieraudzīt un atzīt, ka vardarbības līmenis sabiedrībā ir katastrofāli augsts. Uzmanības fokusam jābūt uz prevenciju un – gadījumos, ja vardarbība tomēr notikusi – nekavējošu palīdzību visām iesaistītajām pusēm. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajā informatīvā ziņojuma projektā par vardarbības izskaušanu skolā ir paredzēti konkrēti risinājumi, lai realizētu iekļaujošu izglītību. Saskaņā ar to katrai izglītības iestādei ikdienas procesos būs jāizmanto kāda no vardarbības novēršanas programmām, tāpat izglītības iestādēm ir paredzētas tiesības vajadzības gadījumā pieprasīt nepieciešamo atbalstu no pašvaldības, policijas un citām institūcijām.
Biedrība “Centrs MARTA” aicināja izstrādāt rīcības plānu ar konkrētiem uzdevumiem vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai un apkarošanai,tāpat biedrība rosināja domāt par vienotu datu bāzi par personām, kas veikušas vardarbības noziegumus, lai potenciālajiem nākotnes cietušajiem ir iespējas uzzināt par iepriekš notikušu vardarbību.
Biedrība “Skalbes” aicina valstī izveidot vienotu cietušo tīklu vai vienas pieturas aģentūru, kas būtu pamats visām tālākajām iniciatīvām, caur kuru vardarbībā cietušie vai vēl pirms saskaršanās ar konkrētu fizisku vardarbību jau var saņemt palīdzību, konsultācijas un atbalstu.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere pēc NNP sēdes plašsaziņas līdzekļiem atzina: “Šodien pie galda aicinājām arī tās ministrijas, kas nav Noziedzības novēršanas padomē, lai vienotos par to, kā kopā varam novērst vardarbību ģimenē pēc iespējas agrāk, strādājot preventīvi un iesaistoties visām atbildīgajām pusēm. Tas, kas līdz šim ir trūcis, ir tieši fokuss uz vardarbību ģimenē, jo līdz ar Stambulas konvencijas stigmatizēšanu fokuss uz vardarbības ģimenē novēršanu vismaz politiskajā līmenī nebija. Mēs tās slūžas palaižam vaļā un tas, ka Latvijas statistikā ir reģistrēti salīdzinoši maz ziņojumi par ģimenes vardarbības gadījumiem nozīmē nevis to, ka šādu gadījumu nav, bet gan to, ka par tiem neziņo, tāpēc noziegumi, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, paliek latenti.”
Foto galerija: Valsts kanceleja