Piektdien, 9. oktobrī, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadībā notika Noziedzības novēršanas padomes (Padome) sēde, kurā noteica galvenos uzdevumus tiesiskuma stiprināšanai.
Ar uzrunām sēdes sākumā uzstājās Valsts prezidents Egils Levits un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Padomes sēdē notika augsta līmeņa diskusija par kopīgiem mērķiem tiesiskuma stiprināšanai – valdības ministri kopā ar tiesu varas pārstāvjiem, tiesībaizsardzības un drošības iestāžu vadītājiem apsprieda stratēģiskos uzdevumus, kas tuvākajā laikā veidos Padomes turpmāko dienas kārtību.
Sēdes dalībnieki akcentēja kopējās sadarbības nozīmīgumu un atbildību par sasniegto rezultātu. Kā īpaši svarīga tika uzsvērta visu iesaistīto – izmeklētāju, prokuroru, tiesnešu un citu iestāžu darbinieku – izglītība, spēja izmantot modernās tehnoloģijas un savā starpā sadarboties, lai sabiedrība sajustu, ka Latvijā pieaug taisnīgums un likuma vara jeb tā darbība ikdienā.
Atzīstot nepieciešamību ieguldīt tieslietu, valsts iekšējās un ārējas drošības iestāžu kapacitātē, sēdes dalībnieki vienojās, ka ierobežotu resursu apstākļos tie jāiegulda atbildīgi, iestādēm spējot identificēt aktuālos riskus, definēt prioritātes un konkrētus uzdevumus.
Valsts augstākās amatpersonas un ministri sēdes laikā identificēja konkrētus priekšlikumus, kurus plānots apkopot rīcības plānā Padomes doto uzdevumu izpildei. Lai nodrošinātu atbildību par nosprausto mērķu sasniegšanu, Padomes darba rezultātus turpmāk uzraudzīs Saeima.
Padomes sēdē tika stingri ievēroti epidemioloģiskās drošības pasākumi – distancēšanās un sejas masku lietošana.
PAPILDU INFORMĀCIJA:
Ar mērķi sekmēt vienotu un efektīvāku iestāžu koordināciju noziedzības novēršanā šī gada septembrī valdība paplašināja Padomes sastāvu un funkcijas.
Kā vienu no darbības mērķiem noteica tiesiskuma stiprināšanu, identificējot būtiskākās darbības jomas – korupcijas un organizētās noziedzības apkarošana. Padomei ir paredzēta jauna funkcija – nodrošināt sadarbību starp izpildvaru un tiesu varu.
Padomes sastāvā ir iekļauts Valsts prezidenta deleģēts pārstāvis, ārlietu un aizsardzības ministri, Valsts drošības dienesta priekšnieks, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, Valsts policijas priekšnieks un Satversmes aizsardzības biroja direktors.