Trešdien, 29.martā, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadībā notika Noziedzības novēršanas padomes (NNP) sēde, kurā tika uzklausīts valsts kontroliera ziņojums “Vai pastāv iespēja samazināt izmeklēšanas iestāžu skaitu un pārskatīt kompetenču sadalījumu starp tām?” un ģenerālprokurora ziņojums par iepriekšējā gadā paveikto un šī gada darbības prioritātēm.
Uzklausot valsts kontroliera Rolanda Irkļa ziņojumu par 2022.gadā pabeigto lietderības revīziju, kas vērtēja vai izmeklēšanas sistēmā ir iespējamas un nepieciešamas izmaiņas, lai noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu varētu veikt efektīvāk, NNP lēma par vairāku revīzijas ieteikumu izvērtēšanas nepieciešamību.
Saskaņā ar NNP sēdē nolemto, Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām jākoordinē Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ieteikumu izvērtēšana un līdz šā gada 1.novembrim jāiesniedz NNP ziņojumi:
- par nepieciešamību izveidot vienotu izmeklēšanas efektivitātes novērtēšanas sistēmu un izvirzīt izmeklēšanas iestādēm sasniedzamos rezultātus un noteikt izmērāmus rezultatīvos rādītājus, kā arī nodrošināt rezultātu uzraudzību un regulāru izvērtējumu,
- par nepieciešamību veikt darbības, lai nodrošinātu vienotu izmeklēšanas darba uzskaiti, novērtēšanu, uzraudzību un kontroli, tai skaitā izvērtēt, vai Valsts policijas izstrādātā metodika ir piemērojama arī citu izmeklēšanas iestāžu izmeklēšanas darba uzskaitei, novērtēšanai, uzraudzībai un kontrolei.
Savukārt Valsts kancelejai sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām NNP uzdeva koordinēt Valsts kontroles revīzijas ziņojuma ieteikuma izvērtēšanu par nepieciešamību veikt pasākumus izmeklēšanas iestāžu atlīdzības fondu izlīdzināšanai, kā arī nodrošināt vienlīdzīgus atlīdzības un sociālo garantiju nosacījumus līdzvērtīga amata veicējiem visās izmeklēšanas iestādēs, lai līdzīgas kvalifikācijas izmeklētājiem nodrošinātu līdzvērtīgu atlīdzību. Arī par šī ieteikuma ieviešanas gaitu jāiesniedz ziņojums NNP līdz 2023.gada 1.novembrim.
Valsts kancelejas foto no 29.marta NNP sēdes pieejami šeit.
Papildu informācija:
Noziedzības novēršanas padome ir koleģiāla institūcija, kuras darbības mērķis ir stiprināt tiesiskumu, koordinēt un pilnveidot valsts institūciju darbību, lai novērstu un apkarotu noziedzību, īpaši korupciju un organizēto noziedzību, kas apdraud valsts drošību un ekonomisko stabilitāti, kā arī sekmētu vienotu un efektīvu izpildvaras un tiesu varas sadarbību tiesiskuma stiprināšanai.
NNP sastāvā ir: Ministru prezidents (padomes priekšsēdētājs), tieslietu ministrs, iekšlietu ministrs, finanšu ministrs, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, valsts kontrolieris, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, ārlietu ministrs, aizsardzības ministrs, Latvijas Valsts prezidenta deleģēts pārstāvis, Valsts drošības dienesta priekšnieks, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, Valsts policijas priekšnieks, Satversmes aizsardzības biroja direktors.