Ceturtdien, 5.septembrī, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere Eiropas Padomes organizētā tieslietu ministru augsta līmeņa sanāksmē “Ceļā uz atbildību par Ukrainā pastrādātajiem starptautiskajiem noziegumiem”, kas norisinājās Viļņā, Lietuvā, aicināja dalībvalstis aktīvāk sadarboties Krievijas kara noziegumu izmeklēšanā un īpaša tribunāla izveidē, lai nodrošinātu Krievijas atbildību par pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā.
Tieslietu ministri sanāksmē akcentēja valstu izmeklēšanas iestāžu izaicinājumus, vācot pierādījumus kara noziegumu kriminālprocesos, īpaši situācijā, kad būtiski pierādījumi atrodas Krievijā vai tās kontrolētajās teritorijās. Ministri bija vienisprātis, lai risinātu šo situāciju, ir jāpastiprina starptautiskā sadarbība kara Krievijas izdarīto noziegumu pierādījumu vākšanā un apmaiņā starp valstīm.
Sanāksmē tika uzsvērts, ka noteikumos balstītas starptautiskās tiesiskās kārtības saglabāšana un ilgtspējīga miera nodrošināšana Ukrainā ir prioritāra. Latvija kopā ar citām valstīm īpaši izcēla Īpašā tribunāla izveides nepieciešamību, lai novērstu nesodāmību par agresijas noziegumiem pret Ukrainu un sauktu vainīgās personas pie atbildības, tostarp Krievijas augstākās amatpersonas. Tika norādīts, ka Eiropas Padome ir labi piemērota šai lomai, jo tās statūti paredz tiesiskuma aizsardzību un miera veicināšanu Eiropas reģionā, tomēr aizvien pastāv vairāki izaicinājumi. Galvenās bažas tika saistītas ar tribunāla jurisdikciju un augstāko amatpersonu personīgo imunitāti. Lai risinātu šos jautājumus, tika uzsvērta nepieciešamība tribunālam nodrošināt pēc iespējas vairāk starptautisko elementu, lai tas baudītu visplašāko starptautisko leģitimitāti.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere skaidro: “Tiesiskums nav tikai juridisks ietvars — tas ir pamats taisnīgumam un mieram. Mums jāpalīdz Ukrainai un starptautiskajai tiesiskajai kārtībai, jo no tā ir atkarīga arī visas Eiropas drošība. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka starptautiskās institūcijas, kas nodrošina tiesiskumu, tiek ignorētas vai vājinātas. Īpašā tribunāla izveidei mums jāpanāk politiska vienošanās un tikai tad jārisina juridiskie jautājumi. Mums ir jāpasteidzas.”
Sanāksmes laikā tika parakstīta arī Eiropas Padomes Pamatkonvencija par mākslīgo intelektu (MI), cilvēktiesībām, demokrātiju un tiesiskumu. Konvencija uzliek valstīm par pienākumu nodrošināt, ka mākslīgā intelekta sistēmas tiek izstrādātas un izmantotas tā, lai ievērotu cilvēka cieņu, privātumu un personas datu aizsardzību. Valstīm būs jāveic riska un ietekmes novērtējums attiecībā uz MI sistēmu iespējamām sekām uz cilvēktiesībām, kā arī, ja nepieciešams, jāievieš pasākumi šo risku mazināšanai vai pat jāaizliedz noteiktu MI sistēmu izmantošana.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere divpusējā dialoga ietvaros tikās ar Apvienotās Karalistes Lordu kancleru un tieslietu valsts sekretāri Šabanu Mahmūdu (Rt Hon Shabana Mahmood). Tikšanās laikā tika pārrunātas nākotnes sadarbība tieslietās, ieslodzījuma vietu un probācijas reformām, kā arī par atbildības nodrošināšanu par noziegumiem, kas veikti Ukrainā.
