Publicēts: 19.04.2013.
Informācija presei
„Kredītrisku mazināšana ir būtisks priekšnoteikums gan uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, gan iedzīvotāju labklājības celšanai, tādēļ Ekonomikas ministrija jau 2012...gadā uzsāka visaptverošu diskusiju par pasākumiem, kā uzlabot kredītinformācijas apmaiņu Latvijā. Uzskatām, ka kredītbiroju izveide un darbība sekmēs kreditēšanas tirgus atbildīgu attīstību, samazinot pārmērīgas aizņemšanās un neapdomīgas kreditēšanas riskus, uzlabos vispārējo maksāšanas disciplīnu, kā arī samazinās nenokārtoto saistību apjomu”, Kredītbiroju likumprojekta izstrādes mērķi uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Ekonomikas ministrija izstrādājusi un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegusi likumprojektu “Kredītbiroju likums”, kurā noteikti kredītbiroja darbības un kredītinformācijas apstrādes nosacījumi, kredītinformācijas glabāšanas termiņi, kā arī kredītinformācijas izsniegšanas noteikumi un atbildība par kredītinformācijas apstrādi. Kredītbiroji būs speciāli licencēti komersanti un to darbības mērķis būs apstrādāt datus, kas ļautu saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir kredītbiroja dalībnieki, pirms līguma noslēgšanas novērtēt iespējamā klienta kredītspēju (spēju uzņemties finansiālās saistības) un likumprojektā paredzēts, ka kredītbiroji būs tiesīgi apkopot kredītinformāciju no kreditoriem (saimnieciskās darbības veicējiem) par saistību izpildes pārkāpumiem (parādiem), kā arī no attiecīgām Valsts informācijas sistēmām, kuru informācija jau patreiz tiek ņemta vērā, vērtējot personas kredītspēju. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis norāda: “Kredītspējas vērtēšana ietver arī iespējamā klienta vai klienta identitātes pārbaudi, jo kredītbiroja dalībniekam, lai vērtētu iespējamā klienta vai klienta spēju pildīt līguma saistības, ir jāpārbauda, vai tas ir sniedzis patiesas ziņas par sevi. Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasībām (FPDAL), Kredītbirojs nedrīkst apstrādāt personas sensitīvos datus, t.i. datus, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi. Piemēram, ziņu par fizisku personu parādiem ārstniecības iestādēm iekļaušana kredītbiroja datu bāzē notiek, neatklājot kredītbirojam sensitīvos datus par personas veselību. Papildus likumā noteiktajam speciālajam regulējumam, kredītbirojam būs jāreģistrē personas datu apstrāde arī atbilstoši vispārīgajam FPDAL regulējumam. Attiecīgi, runājot par Datu valsts inspekcijas (DVI) lomu licences izsniegšanas un uzraudzības nodrošināšanā, jāatzīmē, ka DVI tiks paredzētas tiesības pieņemt lēmumus par licences darbības apturēšanu vai anulēšanu, veikt pārbaudes un auditus kredītbirojā, kā arī īstenot citas tiesības, kas ir paredzētas DVI personas datu aizsardzības jomā.” Paredzams, ka ar kredītbiroju darbības dinamisku attīstību tiks uzlabota kredītinformācijas apmaiņa Latvijā - kredītinformācijas pieejamība kļūs skaidrāka, ātrāka, ērtāka un vienuviet pieejama. Latvijas Komercbanku asociācijas projektu vadītājs Jānis Timermanis skaidro: “Kredītbirojus var salīdzināt ar kredītreitingu aģentūrām - kredītreitingu aģentūras novērtē valstis un lielus uzņēmumus, savukārt kredītbiroji darbojas mikrolīmenī, veidojot iedzīvotāju kredītatskaites. Pasaules prakse rāda, ka kredītbiroju darbības rezultātā, palielinās ne tikai kredītresursu pieejamība, bet arī uzlabojas finansiālo saistību izpildes disciplīna valstī ilgtermiņā un samazinās pārmērīgas aizņemšanās risks. Kredītbiroju galvenais uzdevums un bizness ir precīzas un pilnīgas informācijas apkopošana kredītatskaitē, lai palielinātu uzticibu starp darījumā iesaistītajām pusēm.” Sagaidāms, ka komersantiem (kredītbiroja dalībniekiem) kredītbiroji palīdzēs novērtēt iespējamā sadarbības partnera kredītrisku, tādējādi pasargājot tos no zaudējumiem, ko varētu radīt nenomaksāti rēķini un „sliktie” debitori, samazināt klientu nenokārtoto saistību apjomu un samazināt komersantu izmaksas par darījumu risku kontroli. Savukārt, iedzīvotājiem kredītbiroju darbības rezultātā varētu tikt atvieglota piekļuve kredītresursiem un pakalpojumiem ar pēcapmaksu, samazinātos pārmērīgas aizņemšanās risks, samazinātos ļaunprātīgo nemaksātāju radītie zaudējumi komersantiem, kas jāsedz pārējiem klientiem caur pakalpojumu cenām, un būtu iespējams efektīvi kontrolēt savu datu pareizību un izmantošanu. “Komersantiem pašreizējā situācija prasa ievērojamus resursus maksātspējas novērtēšanai, jo datu pieprasīšana ir tehniski sarežģīta. Turklāt ņemot vērā, ka liela daļa informācijas ir neprecīza, neaktuāla vai nav pieejama vispār, tad kreditēšanas riski jebkurā gadījumā saglabājas augsti. Visa šī pašreizējā situācija apgrūtina uzņēmējdarbību, samazina mūsu komersantu konkurētspēju un, protams, sadārdzina gala produktu Latvijas patērētājiem.  Kredītbiroju loma ir nodrošināt komersantiem iespēju saņemt visu nepieciešamo informāciju un riska novērtējumu vienā vietā un dažu sekunžu laikā, tiešsaistē gan visu novērtēšanai pieejamo informāciju, gan risku vērtējumu. Rezultātā būtiski tiek samazināti ar kreditēšanu un pēcapmaksas pakalpojumiem saistītie riski un zaudējumi, tādējādi samazinot kredītresursu un pakalpojumu cenas. Tieši efektīva informācijas apmaiņa ir visefektīvākais mehānisms cīņā ar nepamatotu kreditēšanu un „burbuļu” veidošanās riskiem, kas Latvijā pēdējos gados ir bijušas ļoti aktuālas tēmas,” stāsta Armīns Kalniņš, Creditinfo Latvia vadītājs, LTRK biedrs. Plānots, ka Ministru kabineta sēdē likumprojektu “Kredītbiroju likums” skatīs š.g. 23.aprīlī,  detalizēti ar to var iepazīties Ekonomikas ministrijas mājaslapā: http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30403 Likumprojektu „Kredītbiroju likums” izstrādāja darba grupa, kurā tika iekļauti pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Konkurences padomes, Datu valsts inspekcijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Bankas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas, Latvijas Ātro kredītu devēju asociācijas, Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas un SIA „Creditinfo Latvia”. Kā zināms, darbs pie kredītbiroju darbības tiesiskā regulējuma izstrādes tika uzsākts, lai novērstu sekojošas tirgus nepilnības, kas šobrīd negatīvi ietekmē kredītresursu pieejamību tautsaimniecībā un kavē ekonomikas attīstību: - izveidojies būtisks iedzīvotāju parādu apjoms, taču šāda informācija kredītriska vērtēšanai nav apkopota, ir nepietiekama vai neprecīza; - kredītinformācija ir fragmentēta (daudz avotu) un nepilnīga (nav precīzu un pilnīgu ziņu par personu saistībām), tādēļ pieaug kredītriski un kredītspējas vērtēšanai nepieciešamo ziņu apkopošanai tiek patērēts arvien vairāk resursu; - nav pietiekami efektīva datu apmaiņas kontroles mehānisma, ko var īstenot fiziskās personas savu datu apstrādes kontrolei. Tas pastiprina neuzticību datu apmaiņai un plašākas informācijas pieejamībai par maksājumu saistībām no iedzīvotāju puses. INFOGRAFIKA: KREDĪTBIROJI   Evita Urpena Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Tālr: 67013193; E-pasts: Evita.Urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv Web: www.em.gov.lv; Twitter: @EM_gov_lv Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija;