Parādsaistības

Otrdien, 1. jūnijā, Saeimas Juridiskā komisija izskatīšanai trešajā lasījumā virza Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu un ar to saistītos likumprojektus par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām, kas paredz iespēju no 2022. gada 1. janvāra fiziskām personām ar zemiem ienākumiem un nelielu parādsaistību apmēru noteiktā kārtībā atbrīvoties no tādām parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas likuma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Šobrīd Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir salīdzinoši dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apmēru līdz 5 000 eiro. Tādējādi personām ar zemiem ienākumiem nav iespēju tiesiski risināt savas maksātspējas problēmas. Likumprojekts paredz, ka parādsaistību dzēšanas procesa izmaksas tiek segtas no privātpersonu līdzekļiem un šim procesam nebūs negatīvas ietekmes uz valsts budžetu. Mēs nevaram garantēt, ka personas, kas šobrīd ir iestigušas ātro kredītu purvā, atkal tajā nenonāk, taču mūsu pienākums ir dot iespēju no tā izrauties.” 

Jaunais regulējums būs piemērojams konkrētam un likumprojektā noteiktam fizisko personu lokam, sākot ar parādsaistībām no vienas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas līdz 5 000 eiro, ko drīkstēs veidot tikai noteikta veida parādsaistības. Jaunais mehānisms vērsts uz atbalsta sniegšanu tikai Latvijas Republikā dzīvojošajām personām, kurām pirms pieteikuma iesniegšanas jaunajā likumā noteiktajā laika periodā bijis noteikts trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošas personas statuss.

Pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām vērtēs zvērināts notārs, taču pirms atbrīvošanas no parādsaistībām fiziskai personai būs pienākums apgūt Nodarbinātības valsts aģentūras organizētos finanšu pratības kursus, kā arī parādniekam būs jāturpina pildīt saistības. Atbrīvošanu no parādsaistībām varēs izmantot tikai vienu reizi, savukārt fiziskās personas maksātnespējas procesu – pēc trīs gadiem.

Likumprojekts paredz, ka sūdzību par zvērināta notāra rīcību vai pieņemto lēmumu skatīs tiesa.

Ar likumprojektu iespējams iepazīties Saeimas mājaslapā.

 

Papildu informācija:

Divi saistītie likumprojekti vēl būs jāvērtē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.