Trešdien, 14.aprīlī, Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns piedalījās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, lai vienotos par turpmāko rīcību saistībā ar iespējamajiem risinājumiem vēsturiskā taisnīguma nodrošināšanā attiecībā uz visiem brīvības cīnītājiem, kuri Latvijas okupācijas laikā aktīvi iestājās par valstiskās neatkarības atjaunošanu. Sēdē J.Bordāns pauda Tieslietu ministrijas gatavību uzņemties jautājuma risināšanu.
J.Bordāns: “Tieslietu ministrija ir gatava uzņemties jauna risinājuma sagatavošanu, lai pēc iespējas ātrāk nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu piešķirtu visiem brīvības cīnītājiem, kas to ir pelnījuši. Pēc iespējas ātrāk ir jāatrisina visi šādi gadījumi, kas gadiem ilgi ir kavējušies.”
Tieslietu ministrs norāda, ka tā ir neatliekama rīcība - beidzot jāsakārto atbalsts brīvības cīnītājiem. Jo cilvēki ir cietuši no okupācijas režīmu represijām un pretojušies tiem. Valsts pienākums ir novērtēt viņu paveikto nacionālās pretošanās kustībā un sniegt atbalstu. “Tas nav pieņemami, ka 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nav iespējams rast taisnīgu risinājumu arī individuālajos gadījumos, kas varbūt neatbilst vispārējam regulējumam un kritērijiem”, jautājuma svarīgumu akcentē J.Bordāns.
Tieslietu ministrija ir paredzējusi sagatavot konceptuālus risinājumus un likumprojekta veidā tos iesniegt jau šī gada jūnijā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kas nodrošinās tā izskatīšanu un pieņemšanu Saeimā. Mūsu uzdevums – atrast tiesiskus risinājumus, kas paredz vienkāršus un saprotamus kritērijus, atbilstoši kuriem noteiktu politiski represētās personas statusu un nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, uzsver J.Bordāns.
Pēc viedokļu apmaiņas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē Tieslietu ministrija jau tuvākajā laikā nosūtīs uzaicinājumus visām ieinteresētajām pusēm ņemt dalību darba grupā, kas sagatavos konkrētus priekšlikumus un risinājumus līdz 31. maijam. Darba grupā iesaistīsies arī Saeimas deputāti, kuri jau pauduši gatavību piedalīties tiesiskā regulējuma izstrādē. Tāpat arī Tieslietu ministrija uzrunās Valsts prezidenta kanceleju un Saeimas Juridisko biroju, Augstāko tiesu un Ģenerālprokuratūru, Aizsardzības ministriju un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kā arī represēto sabiedriskās organizācijas un vēsturniekus.
Jau ziņots, ka J.Bordāns izteicis atbalstu Valsts prezidenta Egila Levita aicinājumam Saeimai likumdošanas procesā atrast labāko risinājumu arī sarežģītajiem vēsturiskā taisnīguma atjaunošanas jautājumiem. Tieslietu ministrs pievienojas Valsts prezidenta paustajam satraukumam par gadījumiem, kad personai par sevišķiem nopelniem nacionālajā pretošanās kustībā vai tās atbalstīšanā tiek piešķirts Viestura ordenis, bet vienlaikus tai ir liegta iespēja saņemt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu.