6. oktobrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā, ar kuriem tiks pilnveidots kriminālprocesuālais regulējums attiecībā uz procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai.
Izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu tieslietu audita ieteikumu ieviešanu. Regulējuma pilnveidošana nodrošinās efektīvu un kvalitatīvu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un iztiesāšanu ekonomikas un finanšu jomā.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns iepriekš norādījis, ka ministrija intensīvi strādājusi, lai uzlabotu kriminālprocesuālo regulējumu attiecībā uz procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, jo praksē juridiskās personas mēdz pretdarboties izmeklēšanas stadijā un tas kavē lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos. Turpmāk būs jauns efektīvs institūts – nodrošinājuma līdzeklis juridiskajai personai sekmīgai kriminālprocesa mērķu sasniegšanai.
Tāpat precizēts regulējums attiecībā uz procesa par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai īpatnībām, piemērojot prokurora priekšrakstu.
TM rosinātās un Saeimā pieņemtās izmaiņas nosaka trīs veidu nodrošinājuma līdzekļus, proti, noteikts darbību aizliegums, aizliegums veikt izmaiņas Latvijas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros bez procesa virzītāja atļaujas, kā arī aizliegums veikt uzņēmuma pāreju.
Vienlaikus pieņemtie grozījumi Kriminālprocesa likumā ļaus piemērot piespiedu naudu juridiskajām personām līdz 1000 Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu apmēram gadījumos, ja tiek traucēta kriminālprocesa kārtība vai netiek pildīts piemērotais nodrošinājuma līdzeklis.
Lai uzlabotu kriminālprocesa efektivitāti, procesa dalībniekiem uzlikts pienākums visus pieteikumus, iesniegumus un lūgumus konkrētajā krimināllietā iesniegt tiesai ne vēlāk kā desmit darba dienas līdz iztiesāšanas uzsākšanai.
Tāpat noteikts, ka, ja kriminālprocesā ir veiktas nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības un nav izdevies noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu, tad izmeklētājam ar uzraugošā prokurora piekrišanu ir tiesības izbeigt kriminālprocesu, savukārt, ja pēc kriminālprocesa izbeigšanas tiks noskaidroti apstākļi, kas norāda uz noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu, kriminālprocesu varēs atjaunot.
Kasācijas instancei noteiktas tiesības lietu izskatīšanai paplašinātā sastāvā un atsevišķo domu paušanu. Vienlaikus turpmāk vienošanās procesā pirmās instances tiesas pieņemto lēmumu sūdzības izskatīšana būs piekritīgas apelācijas instancei, nevis kasācijai.
Lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, personu pamattiesību aizsardzību un sabiedrības intereses, papildus veiktie grozījumi Kriminālprocesa likuma 59.nodaļā nosaka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu noteikt dalībniekiem pieejamus visus lietas materiālus.
Likuma jaunās normas attiecībā uz nodrošinājuma līdzekļiem juridiskajām personām piemēros no 2023.gada 1.marta.
Tāpat likumā precizēta jau esoša norma nosakot, ka, ja kriminālprocesa pareizai izlemšanai būtisks pierādījums ir nolēmums kādā citā nepabeigtā procesā, procesa virzītājs kriminālprocesu var apturēt līdz laikam, kad spēkā stājas nolēmums tajā procesā.
Līdz šim šajā normā bija runa par tiesas nolēmumu kādā citā nepabeigtā procesā. Tagad vārds “tiesas” no normas izslēgts.
Pēc tieslietu ministra priekšlikuma arī noteikts, ka lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai prokuroram vairs nebūs jānorāda apsūdzētās personas liecību. Tās vietā būs jānorāda apsūdzētās personas attieksme pret apsūdzību. Tāpat prokuroram vairs nebūs jānorāda krimināllietas lapu skaitu.
Veiktas izmaiņas normā, kas līdz šim noteica, ka tiesas pilna sprieduma sastādīšanu var atlikt tikai vienu reizi un ne ilgāk par diviem mēnešiem. Tagad noteikts, ka pilna sprieduma sastādīšanu vienā reizē var atlikt ne ilgāk par diviem mēnešiem, bet kopā pilna sprieduma sastādīšanu var atlikt ne ilgāk par sešiem mēnešiem.